Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, kas it kā paredz divu galveno Latvijas valsts vides un dabas resursu uzraugošo institūciju – Valsts vides dienesta (VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) funkciju “pārskatīšanu”, patiesais mērķis varētu būt dabas aizsardzības sistēmas vājināšana un aizsegs nezaļo lobistu atbalstam.

Pēc VARAM piedāvātā modeļa, DAP, kas gadiem apvienojusi vienus no zaļākajiem un profesionālākajiem dabas ekspertiem, plāno atvēlēt galvenokārt tikai izglītojošu lomu, pašas būtiskākās funkcijas – dabas resursu pārraudzību, resursu kontroli un pārraudzību plānojot nodot VVD rokās.

Neapšaubot ne vides izglītības nozīmīgumu videi draudzīgas sabiedrības veidošanā, ne VVD struktūrvienībās strādājošo kompetenci tieši piesārņojuma kontrolē un uzraudzībā, uzskatām, ka šāds darbs nodarīs vairāk ļaunuma kā nekā nedarīšana. Jāstiprina būtu VVD kapacitāte, īpaši vides piesārņojuma kontroles un atkritumu apsaimniekošanas jomā, savukārt DAP būtu jāsniedz atbalsts dabas resursu kontroles un īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas jomā, nekādā gadījumā neliedzot kontroles funkcijas.

Gadījumos, kad likumdošanas noteiktajā kārtībā, dažādām valsts institūcijām jāsniedz atzinumi par plānošanas iecerēm vai attīstības projektiem, tieši DAP ekspertu sniegtie atzinumi un nosacījumi dabas saglabāšanai ir bijuši vieni no stingrākajiem un līdz ar to sarežģītāk un dārgāk izpildāmie. Pieļaujam, ka šis varētu būt viens no iemesliem, kādēļ kādam/iem radusies vēlme pārvērst DAP par Dabas muzeja lauku filiāli.

Interesants šķiet arī fakts, ka VARAM ministrs Pūce atcerējies, ka daba ir viņa pārziņā tieši šādā kontekstā, jo nevienu citu vērā ņemamu darbu dabas aizsardzības jomā, kopš viņa stāšanās amatā, atmiņā atsaukt neizdodas. LZP vairākkārtīgi ir iestājusies par Vides ministrijas atjaunošanu, jo VARAM formātā dabas jautājumi pēdējos gados vienmēr palikuši pēdējā vietā.

Steigā uzsāktā dabas aizsardzības pārvaldes reforma, kad visā pasaulē plosās Covid19 pandēmija, noteikts ārkārtas stāvoklis un ierobežotas sabiedrības līdzdalības iespējas, ir jāaptur nekavējoties. Pēc situācijas stabilizācijas jāatsāk strukturēta diskusija par iespējamajiem uzlabojumiem dabas un vides aizsardzībā, balstoties uz DAP un VVD argumentiem un abu iestāžu priekšlikumiem par sadarbības uzlabošanu, kā arī ieplānojot papildu finansējuma piešķiršanu Latvijā novārdzinātās vides un dabas jomas atbalstam, īpaši smagākā darba veicējiem – inspektoriem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...