Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija ir noslēgusies. Pētot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejūras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu ha platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Dati sniedz detalizētu informāciju par šī brīža Latvijas dabas dzīvotnēm, to vērtībām un kalpos kā nozīmīgs pamats plašākām diskusijām, uz faktiem balstītiem lēmumiem par situācijas saglabāšanu, uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanas politiku.

“Lai gan dzīvojam salīdzinoši zaļā un dabiskā vidē, tomēr vairāku gadu garumā veiktā detalizētā dabas vērtību inventarizācija uzrāda daudzus kritiskos punktus: pēdējos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas, strauji jādomā par to nākotni; Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti; vairāk nekā 2/3 saldūdens biotopu ir ietekmēti, apgrūtinot ūdens aprites ciklu; piekrastes biotopus negatīvi ietekmē invazīvo sugu izplatība, apbūve un antropogēnā slodze; bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvēku rīcība – atkritumu izgāšana, iežu skrāpēšana, kāpelēšana,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. 

Biotops jeb dzīvotne ir teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar to saprot Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus, kas nav bieži sastopami, tajos koncentrējas daudzveidīgas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tie atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.

Zālāju biotopi jeb dzīvotnes

Eiropas Savienības aizsargājamo zālāju biotopi, ko ikdienā dēvējam par dabiskiem zālājiem, ir daudzveidīgi un sugām bagāti. Tie veidojušies ilglaicīgi mijiedarbojoties dabiskiem procesiem, cilvēkiem un mājlopiem, un tos apdzīvo ~500 Latvijas augstāko augu sugu, ~60 pie mums ligzdojošo putnu sugu, tostarp 15 sugām tā ir vienīgā ligzdošanas dzīvotne, un gandrīz 5 000 bezmugurkaulnieku sugu. Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidību, bet veic arī cilvēkam ļoti nozīmīgas funkcijas, piemēram, piedalās klimata regulēšanā, piesaistot ogļskābo gāzi, palienēs veicina ūdeņu pašattīrīšanos un mazina plūdu un augsnes erozijas risku, nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem, kā arī ierobežo invazīvo sugu izplatīšanos.

Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd. Ja pirms simt gadiem šo vērtīgo zālāju platības aizņēma trešo daļu valsts teritorijas, tad mūsdienās – vairs tikai 0,9% jeb ~60 000 ha. Dabisko zālāju izzušana ir saistīta ar cilvēku dzīvesveida izmaiņām, jo sociālekonomisku pārmaiņu rezultātā izzudis tradicionālais lauku dzīvesveids viensētās un ciematos, kur šādus zālājus veidoja un uzturēja daudzas mazas saimniecības ar mājlopu palīdzību. Mūsdienās galvenais zālāju samazinājuma iemesls ir intensīvā lauksaimniecība un apmežošana. Diemžēl vērtīgo zālāju pastāvēšana iespējama vienīgi ar cilvēka mērķtiecīgu un saprātīgu rīcību, kas balstīta zināšanās, proti, pirmais solis ir dabisko zālāju neiznīcināšana, otrais – atbilstoša ilgtermiņa apsaimniekošana, kam pamatā ir noganīšana un/vai pļaušana ar siena savākšanu. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti -zālāju biotopi

Mežu biotopi jeb dzīvotnes 

Mežs ir viena no Latvijas dabas bagātībām, kas ilgstoši nodrošinājusi mūsu ikdienas dzīves kvalitāti, ļaujot baudīt meža sniegtos materiālos un nemateriālos labumus. Bioloģiski vērtīgs, sugām un struktūrām bagāts mežs veidojas vismaz 70 gadus – netraucēti, bez cilvēka iejaukšanās, tajā sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tostarp lēni augoši un dobumaini, arī sausokņi un kritalas, kā arī atvērumi vainaga klājā. 

Lai gan meža zemes Latvijā aizņem 49% no valsts teritorijas, vairāk nekā puse no tiem ir jaunāki par 60 gadiem. Dabas skaitīšanas laikā konstatēts, ka šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem, tie ir stipri sadrumstaloti un saglabājušies nelielās platībās vairs tikai nedaudzās lielajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. No visas meža zemes tikai 0,6% ir izcilas kvalitātes mežu, bet lielāko daļu vairāk vai mazāk ir skārusi cilvēka ietekme, kas arvien pieaug. Katrā kailcirtē tiek zaudēta dabas daudzveidības sala, kas uz daudziem gadiem atstāj ietekmi arī uz pārējo meža dzīvo organismu sabiedrību, augsni, mikroklimatu un meža dabisko spēju regulēt sarežģītus dabas procesus. Diemžēl pēdējo piecu gadu laikā kailcirtēs ir zaudēti jau ~5 000 ha veco, bioloģiski vērtīgo mežu. Lai palielinātu bioloģiski vērtīgu mežu īpatsvaru, mežiem jāļauj augt, turklāt saglabājot tiem raksturīgās pazīmes – dažādu vecumu un dimensiju kokus, sausokņus un kritalas, kā arī mozaīkveida audzes struktūru. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - mežu biotopi

Purvu biotopi jeb dzīvotnes 

Purvi, kas regulē ūdens apriti, to uzkrājot un mazinot apkārtējo zemju applūšanu, ir ilgmūžīgas, savdabīgas ekosistēmas, kuru veidošanās notiek gadu simtu vai tūkstošu laikā. Purvi piesaista un uzkrāj oglekli un nodrošina mājvietas lielam skaitam augu un dzīvnieku sugu, kā arī sniedz dažādus ekosistēmu pakalpojumus – ainavu baudīšanu, pastaigas, ogošanu, putnu vērošanu. 

Kūdras nogulumi Latvijā ir samērā izplatīti, taču dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka purvi aizņem ~166 000 ha jeb 2,6% no Latvijas teritorijas. No tiem vairāk nekā 40% ir ietekmēti, lielākoties dažādā pakāpē nosusināšanas skarti, tādēļ tie vairs nespēj nodrošināt unikālos ekosistēmu pakalpojumus. Tie aizaug ar krūmiem un kokiem, izzūd raksturīgais sugu kopums un, pastiprināti sadaloties nosusinātajai kūdrai, atmosfērā izdalās liels oglekļa daudzums. Lai atjaunotu purvu “dzīvotspēju” ir jāatjauno to dabiskais hidroloģiskais līmenis un jānovāc apaugums, kas veicina papildu ūdens iztvaikošanu. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - purvu biotopi

Saldūdens biotopi jeb dzīvotnes 

Latvijā ir 2 256 ezeru un 12 500 ūdensteču ar kopējo virsmas platību 158 400 ha, kas aizņem 2,4% no valsts teritorijas. Teju 70% Latvijas upju un ezeru ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem, proti, tie ir dabiski vai relatīvi maz pārveidoti un kalpo kā nozīmīgas ūdens organismu dzīvotnes milzīgam skaitam zivju, kukaiņu, ūdensaugu un putnu. Līdz ar citiem mitrājiem tie piedalās klimata, mikroklimata un ūdens aprites regulēšanā. Tīra saldūdens pieejamība ir vitāli svarīga sadzīvē, lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un rūpniecībā, kā arī sniedz cilvēkiem makšķerēšanas, peldēšanās, laivošanas, dabas tūrisma un citus ekosistēmu pakalpojumus.

Diemžēl dabas skaitīšanas rezultāti uzrāda negatīvu tendenci – tikai 3% no saldūdeņu biotopiem ir novērtēti kā izcilas kvalitātes, bet 30% – kā labi. Pārējie jeb lielais vairums biotopu ir dažādā pakāpē ietekmēti vai pārveidoti: liela daļa ezeru aizaug eitrofikācijas dēļ, upēs ir daudz aizsprostu un šķēršļu, tajās ieplūst pārmērīgs barības vielu daudzums no apkārtējām zemēm, īpaši intensīvas lauksaimniecības apvidos. Lai apturētu virszemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos, nepieciešama aktīva rīcība, piemēram, aizsargjoslu ievērošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un būvniecībā, jānovērš neattīrītu notekūdeņu nokļūšana ūdenstilpēs, jāattīra ūdenstilpes no pārmērīga aizauguma un bebru un cilvēka radītiem aizsprostiem, kas kavē upju dabisku plūdumu.

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - saldūdens biotopi

Piekrastes biotopi jeb dzīvotnes 

Jūras krastam Latvijā 500 km garumā raksturīga liela dabas daudzveidība, kuru noteikusi piekrastes ģeoloģiskā attīstība, mūsdienu ģeoloģiskie procesi jūrā un tās krastos, kā arī piekrastes iedzīvotāji un to dzīvesveids. Jūras piekrastē atrodami stāvkrasti, pludmales, augstākas un zemākas kāpas, piejūras priežu meži, mitrāji un virsāji, kopumā 15 Eiropas Savienības aizsargājamo jūras piekrastes biotopu veidi, kas lielākoties ir arī īpaši aizsargājami Latvijā.

Dabas skaitīšanā konstatēts, ka izteikti jutīgie pludmales un atklātu kāpu biotopi Latvijā sastopami 3 284 ha jeb tikai ~0,05% no valsts platības. Tie ir galvenā vai pat vienīgā, neaizstājamā dzīves vieta piekrastes augu un dzīvnieku sugām, kam nepieciešama iesāļa vide un regulāri jūras viļņu un vēja radītie traucējumi. Piekrastes ekosistēmas ir dabiska barjera pret vētrām un jūras viļņiem, kas mazina krasta noskalošanu, pasargā citas piekrastes ekosistēmas un cilvēku dzīvesvietas. Šo biotopu saudzēšana un saglabāšana ir būtisks priekšnosacījums ne vien bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai, bet arī atpūtai, skaistu ainavu baudīšanai, tai skaitā tūrismam, un piekrastē esošo īpašumu drošībai. Tāpēc būtiski ir mazināt antropogēno slodzi vietās ar vērtīgu sugu atradnēm, novērst eroziju ar speciālu žodziņu un iederīgu graudzāļu stādījumiem, kā arī apkarot invazīvās sugas. 

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - piekrastes biotopi

Alu un atsegumu biotopi jeb dzīvotnes

Alu rašanās, padziļināšanās un sagrūšana notiek daudzu gadu desmitu, simtu un pat tūkstošu laikā. Dabas skaitīšana pirmo reizi veikusi pilnīgu alu un iežu atsegumu uzskaiti visā valstī. Latvijā šobrīd varam lepoties ar vairāk nekā 300 alām un ~3 000 ainaviskiem iežu atsegumiem, no kuriem devona smilšakmeņu atsegumi ir krāšņākie Eiropā. 

Alas un iežu atsegumi ir specifiska lakstaugu, sūnu, ķērpju, aļģu un sēņu mājvieta, ko apdzīvo arī čurkstes un zivju dzenīši, bet ziemās tie kļūst par slēptuvi zvēriem, abiniekiem un dažādiem bezmugurkaulniekiem. Alas un iežu atsegumi, kā arī ar tiem saistītie avoti palīdz uzturēt stabilu upju ieleju un gravu mikroklimatu, bet atsegumi upju krastos ierobežo upes gultni un straumes sānu eroziju. Vienlaikus tie ir arī kalcija avots bezmugurkaulniekiem ar čaulām, piemēram, gliemežiem. Lai šīs krāšņās dzīvotnes saglabātu, svarīgi tās nebojāt – neveikt gravējumus alās un klinšu atsegumos, nepiesārņot un netrokšņot.

Infografika - Dabas skaitīšanas rezultāti - alu un atsegumu biotopi

Visi kartēto biotopu dati aplūkojami pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols. Biotopu kartēšana ir tikai viena no Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde tiks īstenota līdz 2023. gada beigām. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...