Iesaki rakstu: 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Arī cilvēka agresija ir instinktīva nepieciešamība, jo cilvēka eksistence tāpat ir atkarīga no dabisko likumsakarību ievērošanas sekām .
Es gan tam pilnībā nepiekrītu, tomēr zinātniskās aprindās mēdz teikt, ka cilvēks no dzīvniekiem atšķiras ar to, ka cilvēks var atļauties kontrolēt instinktus un tāpēc atšķirībā no dzīvnieka spēj formulēt jautājumus, bet dzīvnieki vien instinktīvi spēj atbildēt uz tiem.
Ar liberālu politiku, līdztiesību nodrošinājumu, ikkatra indivīda individuālo gribu pārspīlēto aizsardzību cilvēks ir ierobežojis vai aizvietojis šo pirmsšķietami kaitīgo, tomēr instinktīvi dabisko izpausmju dabu, kas neizbēgami ir radījis un rada arī negatīvas blaknes.
Dabiskā agresija nekur nepazūd, tā vien izpaužas citādās formās - virtuālajā agresijā interneta vidē, kapeņu stāstiņu un kara spēļu un realitātes šovu popularitātē un savas būtības meklējumu apmulsumā, tajā skaitā LGBT uzplaukumā, jo arī šo parādību cēloņi ir nekas cits kā vien dabiskās agresijas kompensācijas foma tās legālajā izpausmē, ikkatra individuāla protesta ietvarā, tā pievēršot sev sabiedrības uzmanību, apzināti izsaucot pret sevi sabiedrības vairuma agresiju, līdzīgi kā pusaudzis, kas kvadrobera lomu vai vecāku šoku par viņa lēmumu dzimummaiņas nepieciešamībai uzskata par gana labu šī adrenalīna trūkuma nodrošinājumam.
Agresijas transformācijas sacensībā, sporta aktivitatēs, kolekcionēšanā, medībās vai citās sabiedriskās aktivitātēs (to skaitā reliģijās), kas kompensē šīs dabiskās vajadzības, ir pieļaujamas, tāpēc ar šo rakstu sēriju es neaicinu uz agresijas legalizāciju vai cietsirdību, bet norādu uz cēloņiem, sekām un likumsakarībām, ar kurām ir jārēķinās, ja šo instinktu transformācija tiks atstāta pašplūsmā.
No dabisko instinktu kontroles vai kontroles trūkuma faktiski ir atkarīgi visi sabiedrību ietekmējoši procesi, to skaitā kultūru atšķirības, konflikti un sabiedrības kontrole, tāpēc šis ir vien pirmais raksts no šīs sērijas.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
