Dāsni finansētās augstskolu padomes – valdošās koalīcijas fenomenāli negausīga daudzmiljonu afēra
Pietiek lasītājs21.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā demonstrētā tabula par augstskolu padomju locekļu plānotajām algām (tabula pieejama Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Andra Teikmaņa profilos Facebook un Twitter). Dāsnais padomju atalgojums liecina jau iepriekš prognozēto – padomes visticamāk būs treknas barotnes bijušajiem politiķiem un viņiem pietuvinātām personām. Vēl jo vairāk – padomju atalgojums gulsies uz augstskolu pleciem. Plaši izbazūnētā augstākās izglītības reforma, kā izskatās, ir vien politiķu negausīga afēra 3 miljonu eiro apmērā ik gadu!
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka valsts augstskolām katrai būs sava padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā. Padomes darbu sāks jau šogad, 1. decembrī. Tātad tas notiks vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, kad valdošā koalīcija varēs pagūt amatos salikt savējos.
Padomēs augstskolu deleģētie pārstāvji būs mazākumā. Arī padomes vadītājs nebūs no augstskolas. Faktiski augstskolām padomēs nebūs izšķirīga loma lēmumu pieņemšanā. Tai pat laikā padomes lems par augstskolu attīstības stratēģiju, budžetu un varēs brīvi rīkoties ar augstskolu īpašiem, piemēram, pa lēto tos iztirgot. Un, protams, padomes varēs saņemt no augstskolām dāsnas algas. Kopumā Latvijas augstskolām tas izmaksās vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā! Padomju tā saucamie “sabiedrības pārstāvji” nu ir uzsēdināti uz augstskolu novārdzinātajiem pleciem…
Bija paredzēts, ka iesākumā padomju finansēšanai tiks piesaistīti ES fondu līdzekļi, bet tālākos gados padomes finansēs jau pašas augstskolas. Finanšu ministrijas teiktais liecina, ka IZM finansējumu nav pieprasījusi!
Vēl jo vairāk. Padomju atalgojuma aprēķina metode ir absolūti nekorekta. Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.
Dāsnais padomju locekļu atalgojums nav samērojams ar nabadzīgo valsts finansējumu izglītībai un zinātnei. Politiķi gadiem ir izlikušies nedzirdam augstskolu aicinājumus palielināt valsts piešķirtos līdzekļus. Tagad tiks noslaukts pēdējais...
Sākumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) solīja, ka padomju finansējuma jautājums tiks atrisināts un negulsies uz augstskolu pleciem. Tika arī solīts, ka atrisināsies citi ar augstskolu reformu saistītie finanšu jautājumi. Taču šobrīd nav nedz paredzētā finansējuma augstskolu tipoloģiju stiprināšanai, nedz arī solītā finansējuma zinātņu universitāšu veidošanai. Nav nekā no politiķu solītā! Solījumi izrādījušies vien tukšu salmu kulšana.
Turklāt ziņa par trekno padomju atalgojumu nāk COVID-19 pandēmijas laikā, kad daudzām augstskolām ir lielas finanšu problēmas. Piemēram, izmaksas par IT tehnoloģiju ieviešanu attālinātajām studijām, ārvalstu studentu kritums, kopmītņu zaudējumi u.tml. Pretēji iepriekš solītajam IZM atsakās kompensēt šos zaudējumus. IZM kārtējo reizi apliecina, ka tās teiktajam nevar ticēt. Teiktais ir vien tukšs populisms JKP stilā.
No plaši izskandinātās augstskolu reformas lien laukā spalvaina āža kāja. Kala, kala, kamēr izkala čiku ar dāsnām barotnēm. Vai tiešām augstākās izglītības reforma izrādījusies vien rūpīgi plānota afēra, kas augstskolām izmaksās 3 miljonu eiro gadā? Šīs idejas autori pirmām kārtām ir Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par. Tauta, ziniet savus varoņus!
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.