Datu bāze atklāj: valstij dārgi izmaksājušo mahināciju ar „Ventspils naftas” akcijām prokurors Juriss saskaņojis arī ar Maizīša SAB

2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šķīrusies AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja Aivara Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un ar viņu saistītas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

2018. gadā klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma. Kā izrādījās, pārrunas, lai gūtu atļauju šai mahinācijai, bija veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Pēc tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādīja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pēc visa spriežot, angliski rakstītas elektroniskā pasta vēstules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecībā uz iesniegumu Ģenerālprokuratūrai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs Eglītis neilgi pirms darījuma bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. Eglītis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acīmredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arī ziņojuma saņēmēju vidū] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā”.

No šīs vēstules kopijas izrietēja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā ģenerālprokurors un aģentūra ir atzīmējuši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām Latvijas Naftas tranzīta prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

3)   Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

4)   Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietēja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzītaiesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Savukārt tagad apstiprinājusies versija, ka milzu apmēra mahināciju ir vismaz piesedzis, ja ne veicinājis un atbalstījis arī Satversmes aizsardzības birojs. To apstiprina elektroniskā pasta vēstule, kas atrodama www.prokuratura.info datu bāzē un datēta ar 2015. gada 12. maiju.

No šīs vēstules izriet, ka jau pieminētais A. Eglītis darījumā iesaistītajām personām pavēstījis: „Šis ir [līguma] galīgais melnraksts ar dažām nebūtiskām korekcijām. Benita centīsies rīt noorganizēt tikšanos ar J. Jurisu, lai apspriestu melnrakstu. Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas – mēs vispirms apspriedīsim melnrakstu ar viņu, un tad J. Juriss būtu tas, kurš vērsīsies pie Satversmes aizsardzības biroja pēc palīdzības.”

Tas nozīmē gan to, ka prokurors J. Juriss patiešām ir bijis dziļi iesaistīts mahinācijas organizēšanā, gan to, ka ir notikusi tikšanās ar prokurora līdzdalību, kurā viņš klātesošajiem skaidri un nepārprotami apliecinājis, ka vērsīsies SAB pēc palīdzības mahinācijas īstenošanai.

Šī ir tikai viena no neskaitāmajām vēstulēm, no kurām kļūst skaidrs, kā prokuratūra un SAB kopā ar „arestētās mantas glabātāju” R. Meroni nozog valsti, - ar šādu pieteikumu interneta vietnē www.prokuratura.info ir publiskota „Meronigeitas datu bāze”, kura met tumšu ēnu ne tikai uz pašu skandalozo Šveices advokātu, bet arī prokuroru Juri Jurisu (attēlā), kurš jau iepriekš ir pieminēts saistībā ar Meroni interešu paslepu aizstāvību.

„Tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā nododam atklātībai unikālu materiālu – internetā publiskotu Rudolfa Meroni e-pasta saraksti pilnā apjomā. Te var atrast ne tikai afērista saraksti ar meitenēm, kurām, pēc visa spriežot, tiek maksāts ar Latvijas valstij nozagtu naudu, gan daudzkārt interesantāko saraksti ar prokuroru Juri Jurisu, kurš šai slepenajai sarakstei pat ir izveidojis sev speciālas e-pasta adreses [email protected] un [email protected], sevi tajās godājot - Juris Holms,” skaidro www.prokuratura.info veidotāji.

Viņi min, ka „pēdējos gados ir noklusušas runas par valsts nozagšanu un korupciju Latvijā, taču tās apmēri patiesībā ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies grandiozos apmēros. Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kā Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piesedz un pat piedalās pat divsimt miljonu nozagšanā būtībā no Latvijas valsts, ir jau šur tur nedaudz aprakstītā Meronigeita.

Šīs afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ziņu, prokuratūras un SAB darbiniekiem fiziski tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rudolfu Meroni, tiek kopīgi īstenota prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā”.

Vietnē www.prokuratura.info norādīts, ka „neliela daļa no šiem Meroni kunga epastiem ir parādījusies publiski jau iepriekš, piemēram, šiet. Taču tagad sabiedrībai pirmoreiz tiek nodots pilnīgs afērista e-pasta kastītes saturs, kas atklāj daudz vairāk, nekā iepriekš ir bijis zināms. Piemēram, nu vairs nav nekādu šaubu, ka mistiskā aģentūra, kas jau iepriekš bija tikusi pieminēta saistībā ar grandiozās afēras piesegšanu, tiešām ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat var izsekot tam, kā prokurors Juris Juriss ne tikai organizē nozagtās mantas pārdošanu, bet arī nodod informāciju potenciālajiem lieciniekiem, saskaņo ar viņiem liecības utml. Ja Latvijas valsts tiešām būtu gatava cīnīties ar korupciju, prokuroram jau sen būtu uzlikti rokudzelži.

Jānorāda, ka šī sarakste jau ilgāku laiku ir Latvijas valsts drošības dienestu rokās, taču tiem vien zināmu apsvērumu dēļ tajā atrodamie fakti tiek noklusēti un noziedznieki – piesegti. Patiesi ceram, ka šo faktu publiskošana ieinteresēs ne tikai sabiedrību, bet arī kādu godīgu tiesībsargāšanas iestādi, izmeklētāju vai prokuroru, - nevar taču būt, ka tādi Latvijā vairs nav sastopami”.

Saskaņā ar vietnē atrodamo skaidrojumu „mahinatoru sarakste ir pieejama divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus.

Taču, tā kā e-pastu ir pārāk daudz, lai izlasītu visus, un liela daļa no tiem ir pagalam neinteresanti, iesakām izmantot meklēšanas iespēju, kas ir vislabākais veids, kā atrast šajos e-pastos sabiedrībai nozīmīgus faktus.

Konvertācijas rezultātā gan varētu būt problēmas, meklējot vārdus, kas satur latviešu valodas mīkstinājumus vai garumzīmes, kirilicas simbolus utml. Taču tas nevarētu radīt nopietnas problēmas, meklējot – un atrodot – informāciju par to, kas un kā ir piedalījies Latvijas valsts nozagšanā”.

Novērtē šo rakstu: