Iesaki rakstu: 
Vēlos sveikt visus tautiešus, draugus, domu biedrus, līdzcilvēkus un tuviniekus lielākajos svētkos - mūsu mātes Latvijas dzimšanas dienā.
Mēs esam viena no laimīgākajām tautām, kurām ir sava tēvu zeme un valsts, kur latvju tauta var attīstīties, kopt savu kultūru un runāt mātes valodā. Mūsu mīļā Latvija radās kā fenikss no pelniem, to izcīnot atbrīvošanās cīņas no cara pārkrievošanas jūga, sarkanā mēra un landesvēra.
Pārcietām ari 50 gadu sarkanā Kremļa okupācijas jūgu. Tas nespēja salauzt latvju tautas dzimtenes mīlestību. Par Latvijas brīvību cīnījās nacionālie partizāni, nacionālie pretošanās kustības dalībnieki, disidenti. Līdz atmodās un kājās cēlās latvju tauta.
Mums ir jāciena sava tēvu zeme. To mīlot, Jānis Jaunsudrabiņš ir teicis tuvos vārdus: "Latvieti, lai kur tu atrastos, piemini Latviju."
Daudzas tautas, smokot svešu okupantu jūgā, cīnās par savu valsti, un uz brīvības altāra iet bojā tūkstošiem. Lielākā traģēdija un netaisnība ir Palestīnas tautai, kur uz Palestīnas zemes netika nodibināta Palestīnas valsts, bet līdz zobiem bruņojies imperiālistu agresors Izraēla, kas nesodīti nogalina un okupē Palestīnas tautu. Par savu valsti cīnās kurdi, baski, katalonieši, čečeni, tautas Krievijas jūgā un citur pasaulē.
Izgāžot dusmas uz Latviju par sadzīvi, mēs spļaujam katlā, no kā paši ēdam. Jo vēlēšanas ir vienīgais nevardarbīgais veids tāpat kā referendums, lai patriektu zagļus, blēžus, kakla kungus, Vienotības politbiroja jūgu ar varas kāro Āboltiņu, kangarus, komunistus, čekistus, neliešus, un pat ir iespējams mainīt valsts iekārtu.
Ja nav tuva partija, tad ir mazākais ļaunums, par ko balsot. Nevienam mājas sēdētājam nav tiesību lamāt ievēlētos, jo viņi paši ir līdzvainīgi.
Savu tēvu zemi varam viegli pazaudēt, izrādot tai vienaldzību un naidu. Bet to atkal iegūt var būt neiespējami. 5.kolonna nav vien Sudetijā, Ukrainā, Latvijā un citur. Tikai Sudetijā un Ukrainā tā sagaidīja X stundu. Kura būs nākošā ?
Mīlēsim savu tēvu zemi, kur tika mūsu šūpulis kārts un māte mūs ieaijāja skaistajā latviešu valodā.
Latvju tauta tikai zem brīvvalsts 1918. gada Latvijas sarkani balti sarkaniem karogiem var būt atkal kungi savā tēvu zemē. Tad nebūsim par peramiem zēniem pēc Kremļa fašistu, Izraēlas vai Briseles uzbrēciena.
Nokratīsim no pleciem svešos ielikteņus, jo cīņa par Latvijas brīvību nekad nebeidzas. Lai ātrāk piepildās Finka paredzējuma nobeiguma daļa.
Saules mūžu Tev, māte Latvija. Dievs, svēti Latviju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
