Iesaki rakstu: 
Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums sācis nodarboties ar faktisku šantāžu un izspiešanu, lai panāktu, ka daudzdzīvokļu namu iemītnieki par saviem līdzekļiem veic balkonu kapitālo remontu.
Par Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma metodēm, ar kādām tas cenšas panākt, lai iedzīvotāji plaši atver savus maciņus balkonu remontam, Pietiek ziņo kāds Daugavpils iedzīvotājs. Pēc viņa paustā, Strādnieku ielas 99.nama iedzīvotājiem veiksmīgi izdevies izvairīties no balkonu remonta par 36 tūkstošiem eiro, ko bija plānots iekasēt no dzīvokļu īpašniekiem. Taču tas nav apstādinājis uzņēmumu sākt savu uzbrukumu ar balkonu remontu citiem namiem.
Pagājušajā nedēļā Zeļinska ielas 5 iedzīvotāji saņēmuši Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma valdes locekļa Aleksandra Samarina parakstītu brīdinājumu, ka balkoni ir avārijas stāvoklī un kuru katru brīdi var nogāzties. Tādēļ, ja dzīvokļu īpašnieki 60 dienu laikā nepiekritīs balkonu kapitālajam remontam, samaksājot 1500 eiro katrs, uzņēmums tos vienkārši demontēs bez brīdinājuma.
“Šo vēstuli pa dzīvokļiem iznēsāja Latvijas Pasta kurjers, nododot katram to personīgi rokās. Pat tāds monstrs un monopolists kā Latvenergo izsūta parastas ierakstītas vēstules, pēc kurām jāiet uz pastu un netērējas dārgiem kurjera pakalpojumiem. Bet kur tad Latvenergo līdz Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma līmenim, par iedzīvotāju naudu var visu,” ir sašutis daugavpilietis.
Viņš norāda, ka jau no 2010.gada iedzīvotāji maksā par balkoniem un lodžijām apkalpošanas maksu. Zeļinska ielas 5.nama iedzīvotāji vien samaksājuši trīs tūkstošus eiro. Turklāt divu dzīvokļu īpašnieki, kuri vērsušies namu pārvaldē ar lūgumu nostiprināt balkonus, nav sagaidījuši pat sietus. Izrādījies, ka auto pacēlājs nevar piebraukt pie mājas no tās puses, kur nav asfalta.
“Turpretī viss mainījās šā gada janvārī, kad stājās spēkā izmaiņas, kas atļāva apsaimniekošanas kompānijām balkonus remontēt bez iedzīvotāju piekrišanas, ja tie ir avārijas stāvoklī. Izrādījās, ka auto pacēlājs var piebraukt no visām pusēm, un arī siets atradās,” klāsta mājas iedzīvotājs.
Martā pēc Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma iniciatīvas notikusi dzīvokļu īpašnieku sapulce, kurā paziņots, ka balkonus remontēs SIA Builder Industry, neļaujot iedzīvotājiem pašiem izlemt, kas ir piemērotākā kompānija, un paziņojot, ka tas ir vienīgais pretendents, kas piedalījies konkursā par šiem darbiem.
Sapulcē paziņots, ka balkonu remontu šī kompānija veiks par 84 119,45 eiro, tātad 1502,13 eiro par katru balkonu. Radies iespaids, ka šajā sapulcē svarīgākais ir savākt iedzīvotāju parakstus par to, ka viņi ir pret balkonu remontu, jo, līdz ko iedzīvotāji sākuši prasīt mājas apsekošanas aktu un tā saturu, namu pārvaldes pārstāvis nekavējoties aizgājis.
Samarins nesen arī esot paziņojis, ka avārijas stāvoklī ir balkoni vismaz 100 Daugavpils mājās. “Tas nozīmē, ka arī citu māju dzīvokļu īpašnieki var gaidīt to pašu,” secina Pietiek lasītājs.
Aizdomas rada arī māju apsekošanas dokuments, ar kuru Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma interneta mājas lapā var iepazīties dzīvokļu īpašnieki, norāda daugavpilietis. Līgums par apsekošanu noslēgts ar sertificētu speciālistu Jāni Rapšu, kurš piedāvājis 399 eiro par apsekoto namu, līgums noslēgts par 13 tūkstošiem eiro jeb, kā secina lasītājs, par 32,58 mājām.
Līgumā precīzi norādīts, kā jāveic mājas apsekošana – jāapseko mājas nesošās konstrukcijas, īpaši uzmanīgi jāapseko katra balkona konstrukcijas un jānovērtē tehniskais stāvoklis. Mājas iedzīvotāji novērojuši, ka reāli šī mājas apsekošana nenotiek, jo sertificētais speciālists tikai palūkojies uz māju no apakšas, nofotografējis dažus balkonus turpat no apakšas, pat nepapūloties pacelties ar auto pacēlāju, kā arī nav iegājis nevienā dzīvoklī, lai reāli aplūkotu balkonus.
Iedzīvotāji arī nesaprot, kādēļ sākotnējā remonta summa, kas tika lēsta 10 608,13 eiro apmērā, gala rezultātā izaugusi līdz 84 119,45 eiro. Namu pārvaldes pārstāvis gan skaidrojis, ka konkursā pieteicies tikai viens pretendents, jo celtniecības firmām Daugavpilī esot daudz darba, tāpēc jāpriecājas, ka Builder Industry vispār pieteicies. Tiesa, šī firma regulāri uzvar Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma rīkotajos iepirkumos.
Pietiek lasītājs ir pārliecināts, ka ar visu notiekošo ap Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu jāiepazīstas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kontrolei.
“Līdz ko rodas problēmas ar Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma, tā uzreiz parādās kliedzēji, kas aicina iedzīvotājus mainīt namu apsaimniekotāju. Kādēļ iedzīvotājiem jāiet prom no organizācijas, kuras materiāli tehniskā bāze iegādāta ne par viņu pašu līdzekļiem tikai tādēļ, ka vadošajos amatos tiek iecelti diletanti pēc partijas piederības?,” nesaprot lasītājs.
Savukārt no paša uzņēmuma Pietiek nekādus komentārus nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
