Mani visvairāk interesē, cik naudas airBaltic pelna/zaudē no pamatdarbības - pasažieru lidināšanas.
Te ir šādi. Katras sēdvietas pārvietošana no punkta A uz B kaut ko izmaksā. Vidēji tie šīgada 1. ceturksnī bija 7,2 centi uz kilometru (tā sauktais CASK rādītājs jeb cost of available seat kilometer).
Pretī ir ieņēmumi no sēdvietām. Daļa sēdvietu lido pa tukšo (~25%), daļā sēž pasažieri (~75%). Vidējie ieņēmumi no katras sēdvietas uz nolidoto kilometru ir 6,2 centi (RASK koeficients).
Tātad kompānija zaudēja 1 centu uz katru kilometru un sēdvietu.
Nu, labi. Cik kopā? Kopā 2024. gada pirmajā ceturksnī sēdvietu-kilometru skaits bija 1,9 miljardi, kas nozīmē, ka no pamatdarbības šis cents pārvēršas par 20 miljonu zaudējumu jeb aptuveni 6,5 miljonu eiro zaudējumiem katru mēnesi.
Šie skaitļi ir ļoti atkarīgi no degvielas cenas. Degvielas izmaksas ir aptuveni 36% jeb trešdaļa no vizināšanas izmaksām.
Šobrīd tātad - jo vairāk lido, jo vairāk pasažieru, jo lielāki zaudējumi.
Tad vēl viena lieta. Sarkanie ķirsīši - tagad kā reizi iet reklāmas kampaņa. Jā, nedaudz par tiem ķirsīšiem. Redz, ja kompānijai švaki ar naudu, tad agresīvi jāpārdod biļetes tālu uz priekšu un pircēju motivācijai jādod atlaide.
Naudu saņem šodien, bet pakalpojumu būs jāsniedz kaut kad nākotnē. Tas kā bezmaksas aizņēmums no „nākotnes pasažieriem”. Summa? Šobrīd 95 miljoni. Procenti kā uz Junk Bond 14.5% nav jāmaksā, bet varēsi lidot par ķirsīša cenu. Vai nevarēsi.
Ar tiem ķiršiem ir tā - pasažieriem jau izdevīgi, bet aviokompānijai tā faktiski sanāk „dempingošana”, kas acīmredzot rada tos zaudējumus vidēji uz katru lidojumu. Jo vairāk maršrutus atver, jo vairāk vari iekasēt „avansā”. Nauda ienāk, bet zaudējumi konkrētajā gadījumā arī palielinās. Var teikt - piramīdas efekts.