Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar, iespējams, visparadoksālāko – kur nu tur visādiem kristovskiem un štokenbergiem – komentāru par savu izbiršanu 11. Saeimas vēlēšanās otrdien klajā nāca Sarmīte Ēlerte. Acīmredzami pašai negribot, viņa par savu izkrišanu izteikusies vārdos, kas liek citādi paskatīties uz visu, ko līdz šim sarunājusi un sarakstījusi kādreizējā Dienas galvenā redaktore, pašreizējā miljonāre (pateicoties veiksmīgajai Dienas prihvatizācijai) un kultūras ministre.

„Es neesmu sarūgtināta – politika ir politika. Es vienmēr esmu pietiekami skaļi un argumentēti paudusi savu pozīciju, kādam tas var patikt, kādam nepatikt,” – šis ir precīzais Ēlertes citāts no viņas teiktā tam pašam laikrakstam Diena. Un no pirmā acu uzmetiena – krietni cildenāki, vismaz izturētāki vārdi nekā dažādus dīvainus attaisnojumus meklējošajiem štokenbergiem, sondorēm un citām kukulēm.

Taču tā var šķist tikai līdz brīdim, kamēr neatceras visu to, ko Ēlerte ir sarunājusi un sarakstījusi kopš brīža, kad viņa paziņoja par gatavību doties lielajā politikā. Visu šo laiku šis staigājošais valstiskuma, demokrātijas un tiesiskuma ideju iemiesojums ir mums faktiski nepārtraukti stāstījis par savām pirmajām un galvenajām vērtībām.

No visa tā ir izrietējis, ka Ēlerte par savu galveno misiju uzskata darīt visu iespējamo, lai jau mūsu dzīves laikā Latvija kļūtu par „modernu un konkurētspējīgu, nacionālu un eiropeisku valsti” un lai visriņķī un visapkārt izplatītos viņas pārstāvētā „pašcieņa un cieņa indivīda un nācijas līmenī, godīgums un atbildīgums, pilsoniskais ideālisms”.

Nu pēkšņi ir izrādījies, ka Vienotības – un nevis tur kaut kādam tumsonīgam Šlesera vai Lemberga – vēlētājam lāga nav patikušas vai nu šīs idejas kā tādas (kas mazāk ticams) vai arī šīs idejas tieši Ēlertes pienesumā (kas jau krietni ticamāks), un viņš šo valstiskuma, demokrātijas un tiesiskuma ideju iemiesojumu ir aizsūtījis bekot.

Ko darītu jūs, ja pēkšņi izrādītos, ka jūsu tik svarīgajā podiņā ir masveidīgi, piedodiet, iekakāts – gadījumā, ja podiņš tiešām ir tik bezgala svarīgs? Droši vien godīgi cilvēciski skumtu, vai ne?

Bet ko dara cilvēks, kurš mums gadiem ir stāstījis par to, kā visvisvisvisvissvarīgākais viņam (viņai) dzīvē ir augstāk aprakstīto ideju nešana un iedzīvināšana, bet nu izrādījies, ka ar aplaimojamajiem viņam īsti neštimmē? Viņu tas, lūk, ne kripatas arī nesarūgtinot.

Tad nu vienkāršs jautājums – vai Ēlertes kundze melo tagad, stāstot, cik vienaldzīgs viņai ir politiskais nospiedums muguras lejupdaļā, kaut līdz ar šo nospiedumu vilka pase ir iedota viņai kā viņas deklarēto ideju nesējai, vai arī viņa ir melojusi visu šo laiku, stāstot, cik fantastiski svarīgi viņai tās iznēsāt un izdalīt? Sīkums, protams, bet interesanti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...