Daži nepieklājīgi jautājumi par Lukašenko režīma upura zilumiem, traumām un kāju apmatojumu

Fotoattēlā puisis, kurš tikko izkļuvis no policijas izolatorā, presei rāda savus sasitumus, kas, viņa vārdiem sakot, ir policijas vardarbības rezultāts. Es neizteikšu nekādus politiskus vērtējumus, bet vienkārši pievērsīšu uzmanību diezgan acīmredzamām un dīvainām lietām, kas saistītas ar šo bildi.

Uzreiz jāsaka, ka fotogrāfijā mēs pārsvarā redzam nevis zilumus, bet hematomas, jo mēs ļoti labi saskatām purpursarkanus dobumus, kas piepildīti ar asinīm no plīsušiem asinsvadiem.

Tik liels skaits un tik milzīgas hematomas vienmēr būs saistītas ar iekaisumu, un šajā gadījumā ar lielu iekaisumu. Par to var strīdēties, bet man šķiet, ka, ja puiša kājās ir iekaisums, tas ir gandrīz nepamanāms vai arī tā nemaz nav.

Uz puiša labā gurna ir redzama tāda  kā svītraina hematoma. No pirmā acu uzmetiena ta izskatās ļoti līdzīgi zābaka nospiedumam. Ja tas patiešām ir zābaka nospiedums, tad tas ir bijis ļoti maza izmēra zābaks. Var redzēt, ka puiša mazais pirksts ir garāks par šī nospieduma platumu. Baltkrievijas miliču zābaki nez vai ir tik maza izmēra.

Ja tas nav zābaks, tad man ir grūti pateikt, ar kādu priekšmetu ir jāsit, lai atstātu tik neparastu svītrainu nospiedumu. Ja tas tiešām ir nospiedums no ļoti maza zābaka, ir svarīgi saprast, ka hematoma no trieciena atrodas tieši sēžas nerva atrašanās vietā. Sēžas nervs ir lielākais ķermeņa viena nerva stumbrs ar diametru no 16 līdz 20 mm.

Trieciens sēžas nervam ar miliču zābaku ar spēku, kas atstāj hematomu, parasti gandrīz pilnībā izved no ierindas kāju, un nākamajās dienās cilvēks ļoti stipri klibo. Kā arī šāda spēka trieciens sēžas nervam noteikti izraisītu stipras muguras sāpes, jo sēžas nervs ir piestiprināts pie veseliem pieciem mugurkaula skriemeļiem.

Šī nerva nopietna trauma (un tā rezultātā nerva ar 16 mm diametru iekaisums) izraisītu nelielu skriemeļu pārvietojumu uz sāniem, kas labākajā gadījumā izraisītu stipras muguras sāpes, un bieži vien smagas muskuļu spazmas, kad cilvēks vispār nevar saliekties. Kreisajā gūžā mēs arī redzam diezgan lielas hematomas sēžas nerva rajonā.

Labajā gūžā ir iegarena hematoma, kas paceļas līdz sēžamvietai, un tai labajā pusē ir gandrīz nevainojama ģeometriska forma. It kā puiša gūžai būtu uzlikts plastmasas taisnstūris kuru pēc tam piespieduši ar presi.

Un, godīgi sakot, es vispār nepavisam saprotu, kādā pozīcijā jaunietim bija jābūt, lai triecienam atklātu gūžas iekšpusi līdz pat sēžamvietai? Teorētiski viņam vajadzēja gulēt uz sāniem, pacelt ceļgalu pie krūtīm un tad turēt to ar roku, tajā pašā laikā turot otru kāju taisni.

Šeit jāpiebilst, ka šāda spēka trieciens cirkšņa zonā, pat ja tas notiek no aizmugures, gandrīz vienmēr tiks pavadīts ar ļoti nepatīkamām prostatas un taisnās zarnas traumām. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies.

Zilumi maina krāsu no zila līdz dzeltenai. Par zilu zilumu padara hemoglobīns, kas galu galā sadalās, veidojot bilirubīnu, kas padara zilumu dzeltenu. Vietās, kur dobumā ir ieplūdis vairāk asiņu, būs vairāk hemoglobīna, un attiecīgi šajās vietās bilirubīna veidošanās prasīs ilgāku laiku. Šajās vietās zilums ilgāk kļūs dzeltens. Vietās, kur izplūdis mazāk asiņu, dzeltēšanas process prasa mazāk laika. Tāpēc zilumi un hematomas vispirms sāk dzeltēt  gar malām, jo no turienes asinsvadiem ir izplūdis mazāk asiņu.

Šim puisim kreisajā sēžamvietas pusē ir viens liels dzeltenīgs plankums. Tas ir, manuprāt, vienīgais zilums, kas izskatās pēc īsta. Absolūti visu pārējo hematomu kontūras ir absolūti vienādas krāsas, it kā tajās esošais hemoglobīns būtu aizmirsis, ka vismaz kaut kur,  vismaz gar malām ir jāsadalās bilirubīnā. Lai hematoma sāktu dzeltēt, vismaz gar malām bija pietiekami ar tām dažām dienām, kuras puisis pavadīja izolatorā.

Bet, kā daudzi zina, šāda veida traumas nebeidzas tikai ar zilām svītrām uz pēcpuses. Cilvēka ķermenis sastāv ne tikai no muskuļiem, un tāpēc ir jāiedomājas, kā vispār vajadzēja fiziski justies cilvēkam, kurš pirms pāris dienām bija izgājis cauri šādai gaļas mašīnai.

Uzreiz pēc iziešanas no izolatora šī puiša mazākajai problēmai vajadzētu būt pēctraumatiskām galvassāpēm. Parasti tās ir sāpes, kurās jūtams, ka galva ir sadalīta divās daļās. Ar šī smaguma traumām tas ir neizbēgams simptoms.

Ņemot vērā spēcīgos sitienus cirkšņa apvidū un, ļoti iespējamos, bojātos asinsvadus resnās zarnās, puisim uz tualeti pa lielajām darīšanām būtu jāiet ar asinīm. Ņemot vērā tos pašus sitienus cirkšņa apvidū, iespējamā prostatas iekaisuma dēļ, visticamāk, viņam ar asinīm vajadzētu arī urinēt.

Smagi iekaisušam sēžas nervam vismaz viena kājā, pirmkārt, vajadzētu radīt lielas grūtības staigāt. Un arī izraisīt stipras muguras sāpes. No traumatoloģijas viedokļa šāda spēka sitienu skaits ir arī iemesls aizdomām par kaulu plīsumiem un pat lūzumiem.

Rezultātā šim pilnīgi fiziski sadragātajam puisim vajadzēja atstāt izolatoru ratiņkrēslā un uzreiz dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības punktu, lai izdarītu visas apakšējās ķermeņa daļas magnētiskās rezonanses izmeklējumu, nodot daudz asins analīzēm, vismaz 10 dienas pavadīt rehabilitācijā un lūgt dieviņu, lai ievainojumi neradītu neatgriezenisku kaitējumu veselībai. Tāpēc ir ārkārtīgi pārsteidzoši redzēt, kā viņš tomēr stāv uz abām kājām, nesaļimst sāpēs un pat spēj pozēt žurnālistiem.

Ja uz brīdi aizmirstam par traumatoloģiju un ķēramies pie loģikas izmantošanas, tad nav pilnīgi skaidrs, kāpēc puisim vispār nav apmatojuma uz kājām. Protams, var pieņemt, ka viņš to noskuvis pats, un pamēģināt aizmirst, ka traumatisko grimu visvieglāk ir uzklāt tieši uz gludas ādas.

Mēs zinām, ka izolācijas telpās skūšanās piederumi nebija pieejami, tātad agrākais, kad viņš varēja atbrīvoties no apmatojuma uz kājām, varēja būt tieši pirms došanās uz mītiņu. Ja tas patiešām tā bija, tad rodas jautājums, kāpēc laikā, ko viņš pavadīja izolatorā, viņa apmatojums uz kājām vismaz mazliet neatauga? Kāpēc viņa kājas, vairākas dienas pavadījušas izolatorā, tagad izskatās tā, kā tās būtu vaksētas pirms pusstundas?

* https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/3160833760703278/

Novērtē šo rakstu: