Deģenerātu provokāciju panākums

Autors ir pilnīgs deģenerāts! Tikai slimā prātā var piedzimt šādi slima suņa murgi.

Atbildēt

Raksta tēma Latvijai ir ļoti,ļoti aktuāla!Pašlaik pie varas esošie ir noziedzīgi pret Latviju!Tiek izandelēta Latvijas teritorija-zeme,ūdeņi,meži.Tauta pamet Dzimteni.Kā pēdējā padauza,Latvija gatava gulties zem Sema bārdas,lai tas to aizstāvētu no kaimiņa,kurš to,nupat vēl,palaida brīvībā... Tauta ir neapmierināta.Valsts pastāvēšana ir apdraudēta.
Ir laiks rīcībai! Paldies,Priedīt,par rakstu!

Atbildēt

»

Negaidīju un skumīgs tas grantins:...varēja ..norādīt,kurā valstī mīt šie anti-cilvēcisko likumu izstrādātāji un pavēlnieki..."tie taču tagad tavā deguna galā---ģermānijā,prancijā,kļavas lapas zemē,tālāk tēvoča sema valstiņā,kenguru un ļemuru zemītē.gratin,tu izbrīni?!

Atbildēt

Gribētu pajautāt autoram - ja viņam skolā mācīitu ka sūkties ar citu džeku ir forši, viņš to darītu? Vai tiešām tam ir tikai audzināšanas vaina?

Atbildēt

... Deģenerāti iegūs sociālo statusu, kļūs dzīves noteicēji un dzīves varoņi...
Diemžēl šis proces jau rit pilnā sparā , deģenerāti māca veselos dzīvot.
SifiliTIĶIS , paranoiTIĶIS , poliTIĶIS..., tie visi ir slimnieki.

Atbildēt

»

Eiropa (Rietumi) un eiropeīdi ("baltā" rase) nekad nav tik ātri un radikāli izmainījusies kā aizvadītajos apmēram 50 gados (var teikt - no 1968.g.). Turklāt izmaiņu klāstā ietilpst arī kultūru nesaderības izraisītie konflikti, kuri ir daudz bīstamāki nekā militārie konflikti starp valstīm. Musulmaņi ir galvenais civilizācijas drauds Rietumiem. Islama valstis ir vadošais revolucionārais spēks uz planētas, pasionārākais sociālais spēks. Jaunieši islama zemēs ir 60-65% no iedzīvotājiem, gatavi ziedot dzīvību idejas vārdā ir apm.3-5 miljoni no viņiem. "Balto" rasei ir citi skaitļi šajā jomā. Kas pie tā visa ir vainīgs, atbilde nav zināma. Ja vēlamies iegūt atbildi, tad izskaidrojumu nākas meklēt tajā sfērā, kuru dēvējam par pārdabisko spēku sfēru. Negatīvā demogrāfija (planetāri globālais stress) sekmē deģenerāciju. Citādāk tas nevar būt. Ļoti iespējams, ka deģenerācija (deģenerātu esamība) visai drīz tiks legalizēta tāpat kā tagad tiek legalizēts homoseksuālisms. Deģenerāti iegūs sociālo statusu, kļūs dzīves noteicēji un dzīves varoņi.

Atbildēt

"ārprātīgi neapdomīgi ir tiekušies formulēt..." Pilnīgi garām, Priedīša kungs ! Pareizi ir: "ļoti apdomīgi(uzmanīgi) ir tiekušies formulēt..." Bet nav jau nemaz tik slikti, šodien ir Lielais atsijāšanās laiks, katrs sevi ieliek tajā nišā, kurai viņš ir piederīgs. Pienāks "diena" un neviens nebūs jāpratina un arī jāpieliek pūles, lai atrastu šos Garīgos teroristus, jo paši peldēs Likteņupes straumes virspusē kā sakaltuši sūdi. Bet vienu gan Priedīša kungs varēja tomēr norādīt, kurā vietā un kurā valstī mīt šie anti-cilvēcisko likumu izstrādātāji un pavēlnieki..., bet savādāk jau viss pareizi.

Atbildēt

»

Eduard, bet pēdējais teikums taču neaicina padoties! Pretēji - aicina pretoties! Aicina darīt to, ko latvieši nedara, lai saglabātu, kā saka, savu seju.

Atbildēt

Vai tad nav no dzeltenajiem latvāņiem ir tikai priedītis, kārlis vērpe ir tikai deģenerāti ,jānosauc pēc iespējas visi.....

Atbildēt

--Viss patīk, izņemot pēdējo teikumu! Un padoties noziedzniekiem-vai tie būtu Ķeguma, vai visaugstākā li'meņa- netaisos!

Atbildēt

No Stikla kalna: "Izglītība
Par izglītības mērķi ir visdažādākie viedokļi. Tomēr tie galvenokārt koncentrējās ap diviem mērķiem: domāšanas spēju attīstība un zināšanu sniegšana. Bez tā nav iespējama socializācija. Tiek uzskatīts, ka zināšanas vēl nesniedz domāšanas spējas – universālas domāšanas operācijas, kuras noder jebkurā situācijā. Daudzas izglītības koncepcijas tiecās pamatot tādu pieeju, kurā apvienojās abi minētie mērķi (zināšanas + domāšanas spējas). Pēcpadomju latviešu (un ne tikai) izglītības speciālisti lieto jēdzienu „kompetenču izglītība”, kas faktiski ir tikai manierīgs apzīmējums abu mērķu realizācijai. Kompetence liecina gan par domāšanas spējām, gan par zināšanām. Izglītība vienmēr visos laikmetos stimulēja kompetenci. „Kompetenču izglītību” propagandēt kā šodienas novitāti ir liela muļķība un var piesaistīt vienīgi muļķus. Sastopams viedoklis par mūziku kā visefektīvāko domāšanas spēju attīstītāju. Tā uzskata neiropsihologi, E.Laslo u.c. Laika gaitā Rietumu civilizācijā ir būtiski mainījusies sociāli instrumentālā pieeja izglītībā. Tas ir bijis atkarīgs 1) no iedzīvotāju skaita pieauguma un nepieciešamības organizēt masu izglītību, likvidēt analfabētismu, kā arī no 2) vispārējā zinātniski tehniskā progresa un tehnoloģiskās specializācijas nepieciešamības. Visradikālākās pārmaiņas sākās Atdzimšanas laikmetā, kad radās t.s. klasiskā izglītība. Tajā galvenie priekšmeti ir senās valodas un matemātika. Klasiskā izglītība nomainīja viduslaiku sholastisko izglītību – „septiņas brīvās mākslas” (gramatika, loģika, retorika, aritmētika, ģeometrija, mūzika, astronomija). XX gs. klasiskā izglītība tika iznīcināta. To veica demogrāfiskie apstākļi (masu izglītība masu cilvēkiem), masu cilvēku intelektuālais neadekvātums, tehnikas vienpusīgā apkalpošana, politiskās varas ideoloģiskā koķetēšana ar masām. No izglītības tika izmests tas viss, kas klasiskajā izglītībā bija pozitīvākais, attīstot atmiņu, disciplinējot prātu, neveicinot puszināšanas un „viedokļu plurālismu”, atturoties no ideoloģijas, ateisma. XX gs.otrajā pusē sāka nostiprināties masu augstākā izglītība. Tas ir saistīts ar demogrāfisko faktoru un pakalpojuma ekonomikas rašanos. Augstākā izglītība kļuva prece un maksas pakalpojums. Augstākā izglītība tās vulgārākajā variantā (pie mums privātajās augstskolās) tika pilnā mērā atrauta no zinātnes, veicinot šausmīgu zinātnes imitāciju. Protams, Rietumu civilizācijā saglabājās noteiktas izglītības oāzes aristokrātijai, buržuāzijas vecajai elitei."

Atbildēt

»

Tas kundziņš Kārlis Vērpe ir satori.lv regulārs draugs. Tātad slavens pederastu vietnes putns. Satori visi ir pediņi un pediņas ar to vieplēnu šļapinieku priekšpusē. Tur salasās latviešu jaunie deģenerāti. Šļapins atklāti ņirgājās par pederastu nīdējiem pie likumu taisīšanas. Latviešu mēsls tipisks.

Atbildēt

»

kā kulaks uz acs, visos virzienos, var izmantot kā teorēmu

Atbildēt

Vai tad šodien jau piektdiena??!!

Atbildēt

»

Vai Jums šis teikums nepatīk "Bet tas nebūt nenozīmē to, ka jau šodien ir jāpadodas deģenerātiem un jāpaceļ kapitulācijas baltais karogs". Vai tad Jūs gatavojaties padoties Ķeguma Mazajai Bandai?

Atbildēt

--Priedīša kungs! Nu tik sakarīgs raksts, bet pati pēdējā rinda-kā darvas karote- visu sabojāja!?
Bet tomēr -izlasīju ar interesi-paldies!

Atbildēt

latvanim ir atvēlēts dziedāt un diet,diemžēl,kad LATVIS iztaisnos mugurkaulu-varbūt nekad,vienoto zombi vārsmas nesušas negaidītus augļus?!

Atbildēt

No Stikla kalna: "Sociālā horeogrāfija
Sociālā horeogrāfija ir divējāda: tautas masu apzināta dancināšana un indivīdu sevis dancināšana. Tautas masu apzināta dancināšana vienmēr ir svētki. Respektīvi, svētki ir tikai tad, ja masu apzināta dancināšana ir noorganizēta kā svētki. Vienmēr ir jāņem vērā, ka tautas masām svētki ir vienīgi tad, ja tautas masas pašas ir dejotājas un skatītājas. Praktiski tas nozīmē, ka tautas masām ir jāiezombē, ka dejošana ir viņu pašu iniciatīva un viņi paši sevi iepriecina. Tautas masu rīcība un uzvedība mainās nevis refleksiju rezultātā, bet „noteikumu” maiņas rezultātā. „Noteikumi” ir sociālās horeogrāfijas pamatbāze. Indivīdu sevis dancināšanai arī ir savi „noteikumi”. Noteikti daudzpusīgāki un komplicētāki nekā tautas masām. Sociālā horeogrāfija indivīdu esamībā, piemēram, var saskarties ar jautājumu „Kam ir lielāks degradācijas potenciāls – karjerai jeb naudai?”. Indivīds var novirzīties šaurā profesionalizācijā – izolēties no sabiedrības, kolēģiem utt. To indivīds var izdarīt lepni, ar iztēli, ironiju, pašpārliecināti un pašapzinīgi. Indivīds kļūst „hermētisks artefakts”. Indivīds var būt „nepacelts naudas maks”, - metafora sabiedrības vienaldzībai pret indivīdu, sabiedrības nepieprasītībai. Kā zināms, noklusē tos indivīdus, no kuriem mācās un no kuriem pārņem terminoloģiju, konceptus, koncepcijas, teorijas. Tādu radošu indivīdu liktenis parasti ir sabiedrības (profesionālās korporācijas) apzināta noklusēšana. Ar tādu indivīdu nav iespējams komunicēt, jo viņa ierosinātā intelektuāli retoriskā spriedze nav pa spēkam pārējiem. Tāpēc visērtākā reakcija saskarsmē ar izcilām personībām ir viņu noklusēšana. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams, kad kultūras vispārējā situācijā dominē jaunā laikmeta stimulētā „jaunā ābece” – jauna pieeja, izpratne, terminoloģija utt. Izcilas personības ir apveltītas ar intelektuālo intuīciju un izstrādā jaunā laikmeta „jauno ābeci”. To veikli izmanto laikabiedri, taču „jaunās ābeces” autoru noklusē. Atkārtojam: cilvēki mīl visrūpīgāk noklusēt tos, no kuriem reāli mācās."

Atbildēt

Latviešu sētā deģenerātu skaits jau ir draudīgi liels. Deģenerāti ir visur – parlamentā, valdībā, ministrijās, mācību iestādēs. Noteikti ir arī medijos. Rīgas latviešu žurnālistika ir deģenerātu rokās. Par to pārliecinoši liecina necīnīšanās pret noziegumu brīvību, valdošo kliķi, Lielo Bandu, Astoņkāji. Par to liecina arī homoseksuālisma propaganda, kurai tagad ir jauns iegansts – MK apstiprinātais dokuments tikumības audzināšanā. 2016.gada 22.jūlijā pederastu latviešu „Delfi” izvēma jaunu porciju latviešu deģenerācijas ilustrācijai: „Kārlis Vērpe: Vadlīnijas labai dzīvei”. Autors sevi nosaucis par „filozofu”. Tajā ir sastopams gandrīz viss, ko var pašlaik konstatēt latviešu deģenerātu argumentācijā latviešu deģenerācijas aizstāvībā. Tekstā ir gan krievu un padomju laiku nelietīga vainošana latviešu pagrimšanā („Priekšstats par homoseksualitāti kā slimību vai ko nenormālu mūsu platuma grādos pieder monolīti ideoloģizētajam padomju laikam, kurā vismaz vārdos mēs taču atgriezties nevēlamies, turklāt, cīņa ar "homoseksualitātes propagandu" ir viens no efektīgākajiem ideoloģiskajiem ieročiem sabiedrības debilizēšanai mūsu lielā kaimiņa arsenālā”), gan latviešu deģenerātu solidarizēšanās ar pederastiem un viendzimuma laulību legalizācijas pieprasītājiem („Piemēram, man kā heteroseksuālam vīrietim, kas ģimeni uzskata par vienu no dzīves un sabiedrības pamatvērtībām, ir pretīga homoseksuāļu spiešana atpakaļ skapī, bet to Izglītības likuma pants veic, ar saikli "un" salipinot ģimenes un laulības jēdzienus, kā arī neizceļot dažādus kopā būšanas veidus. Vai vīriešu un sieviešu pāri neveido Latvijai svarīgas ģimenes? Viņi ir kādā ziņā mazāk cilvēki? Ja tā, tad kāda velna pēc?”), gan ultra tumsoniska šī pseidofilosofa izpratne par mākslu („Kā ir ar mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli? Vienu no izsenām Eiropas kristīgo kultūru vērtībām, kas sniedz būtisku pienesumu demokrātijai vitālu vērtību uzturēšanā pie dzīvības”), gan absolūti aplamas zināšanas par likumu lomu valstī („Īsi sakot, demokrātijā, kurā valsts no baznīcas ir šķirta, likumus nenosaka Dievs, pat ne dabas likumi, bet gan cilvēki, līdz ar to likumiem nepiemīt absolūta un neapšaubāma autoritāte”). Drosme publiskot savus deģeneratīvos murgus nav iespējama bez apziņas par idejisko atbalstu. Deģenerāti ir konsolidēta masa. „Filozofam” tūlīt komentāros piebalso citi šarlatāni-mūrnieki. Deģenerāti jūt spēcīgu aizmuguri. Mūsu deģenerātiem tāda idejiskā aizmugure viņu murgiem ir gan ģimenē, gan sabiedrībā („Latvijai svarīgās ģimenēs”). Deģenerātu ģenēze nav iespējama bez vecāku, skolotāju, darbabiedru, domubiedru formētā attiecīgā idejiskā placdarma. Pie mums deģenerāti jau apvienojās sabiedriskajās organizācijās, kas kļūst nozīmīgi deģenerācijas izplatīšanas centri. Acīmredzot ļoti drīz nāksies mainīt etnisko terminoloģiju. Muļķu, stulbeņu, zagļu tautas vietā nāksies runāt par deģenerātu tautu.

Atbildēt