Iesaki rakstu: 
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Bet ko dara mūsu pašreizējā valdība, lai šo problēmu tūlīt risinātu, lai normalizētu degvielas cenas? Nedara neko jēgpilnu! Tukši runā, dzen pat komisku propagandu par kaut kādiem sasniegumiem, kas realitātē nozīmē — Latvja daudzos rādītājos ir pēdējās vietās Eiropā.
Un tā vietā, lai tūlīt adekvāti rīkotos, lai reāli šo problēmu novērstu, viņi vienkārši ieslēpj galvu kā strausi smiltīs, laikam cerot, ka gan jau kaut kas atrisināsies pats no sevis.
Kamēr citu valstu valdības savu iedzīvotāju interesēs rīkojas daudz adekvātāk, tikmēr Latvijā viss notiek, kā jau pie nevalstiskās “Vienotības” pierasts.
Un tie daži no viņu kompānijas, kas iznāk kaut ko tautai pastāstīt, izskatās smieklīgi aroganti daiļmuldētāji, kas no sevis noveļ atbildību uz citiem un acīmredzami nekompetenti. Ja ,inistru prezidente Evika Siliņa var apgalvot, ka valsts degvielas rezerves esot 300 tonnu (jābūt 1000 reižu vairāk, pašlaik pēc medijos izskanējušā – mums esot 200 000 tonnu (O.Karčevskis u.c.)), tas liecina par Siliņas pilnīgu nekompetenci. Patiesībā tādai nespējīgai valdībai, kas necenšas tikt galā ar krīzes izaicinājumiem, ir jāatkāpjas! Tuvojas sējas sezona, milzīgais degvielas sadārdzinājums būtiski ietekmēs arī šo svarīgo nozari ar visām no tā izejošajām sekām.
Degvielas cenu kāpums ne tikai paaugstina autobraucēju un loģistikas izmaksas, bet negatīvi ietekmē katru Latvijas mājsaimniecību, tas nozīmē arī citu preču (arī pirmās nepieciešamības) un pakalpojumu sadārdzināšanu, inflāciju vispār, cilvēku pirktspējas samazināšanos. Un, protams, apdraud arī visas valsts tautsaimniecības konkurētspēju.
Bet ir taču instrumenti, kā var normalizēt degvielas cenas!
Momentāni reaģējot uz šo bīstamo situāciju, Saeimas spēcīgākā opozīcija – “Latvija pirmajā vietā” – sagatavoja (to parakstīja vēl vairāki opozīcijas deputāti) lēmumprojektu “Par neatliekamiem pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu.”
Tas prasīja Ministru kabinetam neatliekami sagatavot grozījumus likumā par "Par akcīzes nodokli", citiem vārdiem: degvielas (naftas gāzi ieskaitot) akcīzes nodokli samazināt līdz ES minimumam. Nākamais: piemērot samazināto PVN likmi degvielai. Tad par valsts naftas rezervēm: “sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju izstrādāt un apstiprināt kārtību naftas produktu drošības rezervju operatīvai izlaišanai brīvā apgrozībā (tirgus intervencei), nosakot tādu realizācijas cenu, kas nodrošina tūlītēju degvielas mazumtirdzniecības cenu stabilizāciju un samazināšanos.
Izvērtēt un sagatavot tiesisko regulējumu par maksimāli pieļaujamā uzcenojuma noteikšanu vai degvielas cenu griestu ieviešanu enerģētiskās krīzes apstākļos. Izvērtējumā iekļaut mehānismu, kas nepieļauj virspeļņas gūšanu uz iedzīvotāju rēķina, vienlaikus garantējot piegāžu nepārtrauktību un ievērojot brīvas konkurences principus.”
Tika aicināts arī “Ministru kabinetam reizi mēnesī sniegt ziņojumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par šī lēmuma izpildes gaitu un situāciju energoresursu tirgū”.
Bet deputātu plejāde no “Jaunvienotības” valdošās koalīcijas pagājušā Saeimas sēdē to “noraka”, nobalsojot “pret” vai “atturoties” – klaji iesmīnot paši par saviem vēlētājiem, kuriem no degvielas cenu celšanās rodas lieli zaudējumi. Rodas valdošās koalīcijas deputātu un Siliņas valdības arogances, muļķības vai laiskuma dēļ. Jo arī muļķība varas rokās ir ļoti bīstama!
Ja viņi paši sev par tukšmuldēšanu, atrunāšanos, darbības imitēšanu pielemj nesamērīgi lielas algas uz visas tautas rēķina, tad viņiem laikam šķiet, ka degvielas cenu paaugstināšanās viņu pašu privāto pirktspēju nekādi neietekmēs. Un tad nu: kāpēc lieki saspringt un raizēties par tautas vajadzībām, lai nekavējoties rīkotos, normalizējot degvielas cenas?!
Ja tā nav klaji pretvalstiska un prettautiska rīcība, tad kas tas ir?
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
