Deklarētie dati liek secināt: „likuma un kārtības” ieviesējs Gobzems pērn „no tumbočkas” izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”
PIETIEK29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kas uzdodas par „likuma un kārtības” ieviešanas aizstāvi, pats pērn, iegādājoties māju, labākajās Arta Kampara tradīcijās „no tumbočkas” ir izvilcis vismasz 65 000 eiro „melnas naudas”, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa amatpersonas deklarācijā minētie dati.
2020. gada sākumā A. Gobzemam, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, nav bijuši skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kādai personai viņš aizdevis 30 000 eiro, bet parādā bijis 11 657 eiro. Savukārt visi viņa oficiālie ienākumi 2020. gadā ir bijuši 37 440 eiro Saeimas alga (pirms nodokļu nomaksas) un 7,03 eiro procenti Citadele bankā.
Tomēr pērn „likuma un kārtības” solītājs ir iegādājies nekustamo īpašumu Ādažu novadā, kura pilnā cena, kā jau atkal izriet no amatpersonas deklarācijas, bijusi 250 000 eiro. A. Gobzems paņēmis hipotekāro kredītu 165 000 eiro apmērā un noslēdzis ķīlas līgumu par 247 500.
Līdz ar to gada beigās deputāta finansiālā situācija bijusi tāda: viņš joprojām kaut kam aizdevis 30 000 eiro, bet deklarēto parādu summa pieaugusi no jau pieminētajiem 11 657 eiro līdz 165 000 eiro.
Oficiāli deklarētie dati nozīmē, ka deputātam vajadzētu būt nācies samaksāt starpību starp īpašuma pirkuma summu – 250 000 eiro – un kredītā paņemtajiem 165 000 eiro. Šī starpība ir 85 000 eiro.
A. Gobzems nav deklarējis ne to, ka viņš būtu parādā vairāk par 165 000 eiro, ne to, ka viņš būtu atdevis iepriekš deklarētos 11 657 eiro parādus. Tas nozīmē, ka šī pagājušā gada laikā viņš ir par īpašuma daļu, kas nav apmaksāta ar hipotekāro kredītu, un par iepriekš deklarēto parādu kopā ir nomaksājis 96 657 eiro.
Kā jau minēts, deputāta oficiālie ienākumi pērn „uz papīra” ir bijuši 37 447 eiro, kas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas viņš ar visiem atvieglojumiem par apgādājamajiem ir saņēmis ne vairāk kā 30 000 eiro.
Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja „likuma un kārtības” ieviesējs visu pagājušo gadu būtu pārticis no zila gaisa, viņš „no tumbočkas” izvilcis ne mazāk kā 65 tūkstošus eiro. To, no kurienes radusies šī „melnā” nauda, tagad vajadzēs noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kam jau nosūtīti attiecīgi iesniegumi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
