Iesaki rakstu: 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Manā ieskatā neviens no viņiem nevarēja šādi ar ultimātu mēģināt ierobežot Demos saturu, tāpēc lūgumus neņēmu vērā. Tam sekoja attiecīgo darboņu publiski paziņojumi par izstāšanos ne tik koleģiālos toņos, kādos ceļu šķiršanās tika apspriesta mūsu starpā. Tās ir emocijas, un, jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šādām publiski personiskām un dramatiskām ceļabiedru atvadām. Tomēr, tā kā tviterī un citur komentāros izskan visādi nepatiesi minējumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sākuma ir bijusi svarīga Rodžera Skrūtona izpratne par “mēs” un par nacionālismu kā pilsonisku, ne etnisku predispozīciju. Demos iestājas par vārda brīvību un nepieciešamību sarunāties kā priekšnoteikumu jebkādai kompromisos balstītai politikai. Demos konferencē ir vieta gan sabiedrībā zināmu atbalstu baudošam kareivīgam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionālismam, gan tā skarbai kritikai.
Demos mērķis ir mainīt politisko kultūru — aicināt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mācīt politiskos tikumus. Demos mērķis nav virzīt kādas par katru cenu uzspiežamas, vispareizākās programmas indoktrināciju. Demos mērķis ir aicināt politiskās arēnas dalībniekus apzināties, ka laba politika var rasties tikai godīgā arēnā. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispār), tā ir arī to vai to neesamības uzturēšana caur sarunu. Saruna par nesamierināmo ir kara atlikšana.
Konservatīvisma sakne ir faktiskā stāvokļa, faktiskās vēstures un faktisko līdzcilvēku apzināšanās un uztvere, ka pastāvošais ir sava veida mierizlīgums. Konservatīvie noraida atriebības, kolektīvas vainas un atdarīšanas, konservatīvie noraida kosmiska taisnīguma alkas.
Manas sabiedriskās aktivitātes motivē rūpes par manu dzimteni un vienīgajām mājām Latviju. Es uzskatu, ka pastāv nacionālisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes, un es uzskatu, ka ir būtiski tās paturēt prātā, jo īpaši laikos, kad dzimtenes mīlestības vārdā dzimtene kulturāli tiek padarīta arvien līdzīgāka Krievijai nekā liberālās demokrātijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar līkumu jautājumam, kas ir latviešu politiskās nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienīgās mājās, kuriem dārga ir vārda brīvība, demokrātija un kurus interesē konservatīvisms kā domāšanas veids, aicinu 10. decembrī uz mūsu kārtējo sesiju Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents.
Pasākuma pirmajā daļā ar īsām zibensrunām par tēmu runās raibs dažādu uzskatu pārstāvju pulciņš. Otrajā daļā būs jautājumi un atbildes, kas būs sadalīti trīs apakštēmās: 1) politika kā saruna, 2) nelietīgi politisko oponentu diskvalifikācijas paņēmieni, 3) "mēs" jeb kolektīvā identitāte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacījums kompromisu politikai.
Varbūt pasākuma formāts un tēmas plašais tvērums neļaus mums izvērsties un iet dziļumā, bet, atnākot uz šo sesiju, jūs svinēsiet vārda brīvību un augstāku politisko kultūru, kā arī sastapsiet līdzīgi sarunai atvērtus cilvēkus. Uz tikšanos!
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
