Deputāti, kas lielā vienprātībā atbalstījuši Krimināllikuma "Āboltiņas grozījumus", tagad sāk stomīties
PIETIEK17.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai daži no 70 Saeimas deputātiem, kas 1. lasījumā un steidzamības kārtā marta sākumā bija atbalstījuši specdienestu un Solvitas Āboltiņas virzītos Krimināllikuma grozījumus, ceturtdien bija gatavi paskaidrot – kāpēc viņi ir balsojuši par šo projektu, kas paredz piecu gadu cietumsodu pat par publisku aicinājumu grozīt Latvijas varas iekārtu, un ko darīs tagad, kad Valsts prezidents ir publiski paziņojis, ka valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību.
Augusts Brigmanis (ZZS)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Es teiktu tā – mēs frakcijā šo tēmu pārrunājām, un es neredzu iemeslu satraukumam. Es īsti nezinu. Juridiskā komisija pie tā strādāja, deputāti runāja.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es nevaru jums pateikt. Es neesmu lasījis.
Mārtiņš Bondars (LRA)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Likuma grozījumi ir nepieciešami drošības iestādēm, lai varētu pilnvērtīgi veikt darbu šajos pietiekoši sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es nedarīšu neko. Pēc būtības, jo sēdē, kur bija gan Juridiskā komisija, gan Drošības komisija, kā arī vesela virkne ekspertu, kas ir izgājuši cauri šiem grozījumiem, ar zināmām atrunām, arī no manas puses, piemēram, par valsts varas gāšanu, lai nesanāk tā, ka tad, ja mēs kā opozīcija uzskatām, ka šī valdība nav efektīva un nespēj risināt nepieciešamās problēmas un rosinātu gāzt valdību, tad mēs visi esam zem panta. Lai šāda veida situācijas nerastos, ir nepieciešami komentāri pie likuma, lai nekādos apstākļos nebūtu iespējams piemērot šos grozījumus, kā jau es minēju. Bet kopumā, lai Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs varētu darīt savu darbu, šie grozījumi ir nepieciešami.
Inesis Boķis (Vienotība)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Tāds bija frakcijas lēmums. Es šajā jautājumā neesmu lielākais speciālists.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Ja prezidents tā teicis, tad arī pārstrādāsim.
Ringolds Balodis (NSL)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Kopējā Juridiskās un Bacionālās drošības komisijas sēdē tika akceptēts, ka šie grozījumi nepieciešami steidzami, lai valstī būtu iespējams operatīvi rīkoties šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Tas, ka problēmas parādījās, es arī pats norādīju, ka vairākās vietās ir pretrunas, arī protokolā ir fiksēts, ka es bažījos par steidzamību, lai gan atbalstu. Anotācija ir jāsakārto. Tiesas pārstāvji skaidri teica, ka nav saprotams, kā šos grozījumus piemērot. Tādēļ nepieciešami komentāri. Tādēļ ir jāsakārto anotācija, ir jābūt komentāriem. Ir arī jābūt labojumiem, uz kurām norādīja eksperti. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, tie ir jāskata steidzamības kārtībā. Protams, ja tādas situācijas nebūtu, tad šādus diskutējamus jautājumus nevajadzētu skatīt steidzamības kārtībā. Apdraudējums pastāv. Arī visatļautība no žurnālistu puses, tādu brīvo portālu kā Lato Lapsas, valstī ir jābūt instrumentiem, kā vērsties pret šādiem. Arī pašreizējā situācijā, ja runājam par pielaides valsts noslēpumam sistēmu, ir diezgan daudz informācijas slēpta no sabiedrības, aiz tā iemesla, ka tas ir ne tikai valsts drošības, bet arī tādēļ, ka tas ir tikai iekšējā lietošanā. Ja šāda diskusija sākas, būtu tikai normāli, ka tas būtu atrunāts. Kad likuma grozījumus sāka izskatīt, šādas diskusijas nebija. Abās komisijās tika skatīts vienlaikus, tas arī kaut ko nozīmē. Normālā situācijā būtu vēlams, ka to izskata Ministru kabinets. Bet šajā situācijā ir svarīgi tos pieņemt steidzamības kārtībā. Protams, steiga var paskādēt pasākumam. Ir jāskatās, kādas diskusijas raisās. Man viens no argumentiem pret steidzamību bija Krievijas finansējums. Saskaņas kolēģi arī pauda bažas un savus argumentus. Diskusijai jābūt pietiekoši skaidrai, augsti pārstāvētai, ir jābūt skaidriem komentāriem no tiesām, juristiem, lai tās nav ietekmējamas ar kādiem instrumentiem. Ir skaidrs, ka nevar būt pretrunīgi likuma grozījumi. Tad steidzamība ir jānoņem un jāskata arī trešajā lasījumā.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es saprotu, ka ir bijis Twitter ieraksts. Es saprotu, ka prezidents vēlas runāt ar tautu saprotamā valodā. Ir jāskatās, kādi ir tie viņa iebildumi, gribu paklausīties, kādi ir viņa argumenti. Man būtiskākie argumenti ir tiesu varas un ekspertu iebildumi.
Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Par kuriem grozījumiem?
Drošības iestāžu rosinātajiem.
To izlēma Drošības komisija. Problēma ir redzama, tādēļ arī balsoju.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es domāju, ka likumā varētu būt uz otro lasījumu vairāki uzlabojumi.
Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Tāds bija mūsu lēmums, ka būtu atbalstāms. Nekādas pretrunas mēs nesaskatījām, tika virzīts uz priekšu.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es vēl neesmu iepazinies ar prezidenta iebildumiem. Iepazīsimies, izvērtēsim, atbildīgajā komsijā tie tiks īpaši rūpīgi izvērtēti. Tad skatīsimies, vai šie grozījumi tiks laboti un papildināti, tad jau redzēsim, kā virzīsies uz priekšu.
Inga Bite
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Uzskatu, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā tie ir nepieciešami, bet tur ir vairāki punkti, kas ir jāizlabo, tādēļ arī esam iesnieguši priekšlikumus otrajam lasījumam. Ceru, ka tie tiks ņemti vērā.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Mēs esam iesnieguši priekšlikumus un ceram, ka tos ņems vērā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
