Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nav konkrēta risinājuma problēmai, ko paver Latvijas Sodu izpildes kodekss, nosakot, ka iespējamais priekšlaicīgas atbrīvošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu un tādējādi daudziem zūd jebkādas iespējas sagatavoties un pielāgoties dzīvei brīvībā. Tā kā izmaiņas Sodu izpildes kodeksā pēdējā gada laikā Saeimā nav vētītas, tautas kalpiem ir diezgan miglains priekšstats par to, kādas izmaiņas izdarītas 2011.gadā, kad tika iestrādāts šis paradokss, kā arī nav ziņu par to, kā šis kodekss darbojas dabā.

Pietiek jau ziņoja, cietumnieki uzskata, ka progresīvā brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma faktiski nedarbojas un nedod iespēju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brīvībā sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tieslietu ministrija savukārt uzsver: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnīgi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespēja uz priekšlaicīgu atbrīvošanu arī tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slēgtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slēgtā tipa cietumā paredzētas trīs soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arī paredzēts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzītais ir tiesīgs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brīvības atņemšanas sodu sāk izciest slēgtā tipa cietumā, nav iespēju nonākt līdz atklāta tipa cietumam, jo atbrīvošanas termiņš, īpaši tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

Pietiek jautāja vairākiem Saeimas  Juridiskās komisijas un Iekšlietu un aizsardzības komisijas pārstāvjiem, kā viņi vērtē šo situāciju un kādus risinājumus tai redz.

Gunārs Kūtris: "Man šķiet, ka tiem, kuri sēž ilgu laiku, šī nav problēma. Domāju, ka lielāka problēma tā ir tiem, kuri ilgu laiku pavada pirmstiesas apcietinājumā. Kad viņiem beidzot stājas spēkā spriedums, viņi jau lielāko laiku ir pavadījuši stingrākajā režīmā, tādēļ viņi nevar pagūt iziet cauri visu progresīvās sodu izciešanas shēmu.

Pašlaik šis jautājums nav Juridiskās komisijas dienaskārtībā, arī ne krimināltiesību apakškomisijas. Taču uzskatu, ka pirms šī regulējuma maiņas ir jāveic nopietna izpēte, jānoskaidro precīza situācija. Būtu nepārdomāti kaut ko mainīt bez izvērstas analīzes. Es noteikti aicinātu Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Ieslodzījumu vietu pārvaldi sniegt detalizētu informāciju, lai meklētu šī jautājuma risinājumu.

Cik noprotu, progresīvā sodu izpildes sistēma ir atzīta par ļoti progresīvu, kas mudina nepārkāpt noteikumus, lai varētu pretendēt uz vieglāku sistēmu. Var gadīties, ka kādā posmā kaut kas īsti nestrādā, bet nedomāju, ka to vajadzētu uz ātro mainīt.

Andrejs Judins: "Tāda situācija ir, ka cilvēku var atbrīvot no daļēji slēgta tipa cietuma. Es par šo jautājumu interesējos pagājušajā gadā. Progresivitātes mērķis ir integrēt sodīto sabiedrībā, bet šeit ir jautājums par mūsu atklātajiem cietumiem. Ja atklātais cietums atrodas ārpus pilsētas, cik lielā mērā tas palīdz iekļauties sabiedrībā? Šī problēma ir pareizi identificēta, bet risinājums nevarēt būt saistīts tikai ar mehānisku nodrošināšanu ar iespēju nonākt atklātā cietumā.

Mēs negribam atteikties no pirmstermiņa atbrīvošanas arī no daļēji slēgta tipa cietuma. Ja ieslodzītais pārāk ātri nonāktu atklāta tipa cietumā, nepabijis pietiekami ilgu laika posmu daļēji slēgta tipa cietumā, arī nebūtu pareizi. Nevajadzētu šo jautājumu absolutizēt, ka katram ir jānonāk atklātā cietumā. Likumā tas nav noteikts.

Mums ir divi soda mīkstināšanas veidi – progresīvā sistēma, kas paredz pārvietošanu uz arvien vieglāku režīmu, un ir pirmstermiņa atbrīvošana. Jautājums ir, kā mēs to salāgojam. Vai mēs gribam no kādas no tām atteikties? Nē. Arī paātrināt progresīvo sistēmu nebūtu īsti pareizi, jo var sanākt tā, ka viņš kādā režīmā pavada pārāk īsu laiku un vēl nav iespēju izdarīt secinājumus, vai viņš ir labojies vai nē. To nevar vienkārši kā konveijeru paātrināt. Ja tas mehāniski tiks izdarīts un cilvēks, kas, piemēram, tiesāts par dzimumnoziegumiem, iznāks no apcietinājuma un atkal pastrādās šādu noziegumu, kāda būs sabiedrības reakcija? Tas nav tik vienkāršs jautājums.

Lai garantētu, ka ikviens pirms atbrīvošanas nonāk atklāta tipa cietumā, būtu jāatsakās no pirmstermiņa atbrīvošanas. Vai ieslodzītie to vēlas? Bet ir ļoti būtiski uzlabot tieši atklātos cietumus, lai šī sistēma tiešām darbotos efektīvi. Labi, ka par šo tematu runā gan sabiedrībā, gan politiķi. Skaidrs, ka ieslodzītie vēlas, lai daļēji slēgtā tipa cietumā būtu jāpavada īsāks laiks. Taču mūsu atklāto cietumu infrastruktūra nav tāda, kas veicina integrāciju. Resocializācijai ieslodzītajam pat ir labāk atrasties daļēji slēgta tipa cietumā, nevis atklātajā, jo tur ir labāki psiholoģijas speciālisti, sociālie speciālisti. Protams, ka viņiem pašiem tā nešķiet, taču tā ir.

Ir jādomā, ko var darīt, lai atklātais cietums būtu efektīvāks. Tad arī varētu domāt par ātrāku progresivitāti. Svarīgi ir izsvērt recidīva iespējas. Tā ir mana un arī jūsu drošība. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka cilvēks no atklāta tipa cietuma iznāk labāk sagatavots patstāvīgai dzīvei, bet realitātē diemžēl tā nav. Daļēji slēgta tipa cietumos ir labāka infrastruktūra, tur ir vairāk speciālistu, kas velta laiku šim cilvēkam. Protams, ir mazāk brīvības, bet ir probācijas cilvēki, ir iespējas strādāt, viņš tiek iesaistīts nodarbēs, kas var mazināt recidīva iespējas. Ja mums atklātā cietumā būs tāds pats pakalpojumu klāsts kā daļēji slēgta tipa cietumos, tad, protams, var runāt par straujāku progresivitāti.

Bet vispirms ir atklātajiem cietumiem jāatbilst šiem standartiem, un tikai tad var runāt par obligātu nosacījumu, ka pirms atbrīvošanas ieslodzītajam noteikts laiks ir jāpavada atklāta tipa cietumā. Tas ir komplekss jautājums, kas jāsāk ar atklāto cietumu kvalitāti, nevis ar mehānisku sodu izciešanas termiņu pārskatīšanu.

Gaidis Bērziņš: "Kad biju tieslietu ministrs, šāda vēstule tika saņemta, esmu šo problēmu dzirdējis. Parasti šādas vēstules tiek nodotas krimināltiesību departamentam. Man būtu jāizpēta šī problēma detalizēti, jo pirmā acu uzmetienā tas nešķiet pareizi, bet tas ir jāvērtē speciālistiem un būtu jāiepazīstas detalizēti ar regulējumu."

Kārlis Seržants: "Ņemot vērā, ka tas ir viens atsevišķs gadījums, sodu izciešanas regulējums atļauj arī variācijas. Atklātais cietums nav tas, kas ir obligāti sasniedzams. Tas atkarīgs arī no ieslodzītā uzvedības un visa pārējā. Tas nav 100% garantēts. Ja pirmstermiņa atbrīvošana pienāk ātrāk, tā ir ieslodzītā izvēle – vai prasīt pārvietot uz atklāta tipa cietumu vai iet ārā brīvībā. Tā nav problēma, kas skar daudzus ieslodzītos.

Mums nav tik daudz ieslodzīto, kas ieslodzīti uz gariem termiņiem. Ja šādu gadījumu ir daudz, tad ir jāskatās, iespējams, ka nepieciešami kādi uzlabojumi regulējumi. Taču svarīgi ir, ka Aizsardzības komisija atbalstīja pirmajā lasījumā iespēju, ka no atklātā tipa cietuma varēs doties pat līdz piecām dienām mājās svētku gadījumos. Tas ir liels solis un ļoti progresīvs."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...