Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nav konkrēta risinājuma problēmai, ko paver Latvijas Sodu izpildes kodekss, nosakot, ka iespējamais priekšlaicīgas atbrīvošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu un tādējādi daudziem zūd jebkādas iespējas sagatavoties un pielāgoties dzīvei brīvībā. Tā kā izmaiņas Sodu izpildes kodeksā pēdējā gada laikā Saeimā nav vētītas, tautas kalpiem ir diezgan miglains priekšstats par to, kādas izmaiņas izdarītas 2011.gadā, kad tika iestrādāts šis paradokss, kā arī nav ziņu par to, kā šis kodekss darbojas dabā.

Pietiek jau ziņoja, cietumnieki uzskata, ka progresīvā brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma faktiski nedarbojas un nedod iespēju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brīvībā sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tieslietu ministrija savukārt uzsver: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnīgi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespēja uz priekšlaicīgu atbrīvošanu arī tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slēgtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slēgtā tipa cietumā paredzētas trīs soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arī paredzēts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzītais ir tiesīgs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brīvības atņemšanas sodu sāk izciest slēgtā tipa cietumā, nav iespēju nonākt līdz atklāta tipa cietumam, jo atbrīvošanas termiņš, īpaši tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, pienāk ātrāk nekā iespēja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

Pietiek jautāja vairākiem Saeimas  Juridiskās komisijas un Iekšlietu un aizsardzības komisijas pārstāvjiem, kā viņi vērtē šo situāciju un kādus risinājumus tai redz.

Gunārs Kūtris: "Man šķiet, ka tiem, kuri sēž ilgu laiku, šī nav problēma. Domāju, ka lielāka problēma tā ir tiem, kuri ilgu laiku pavada pirmstiesas apcietinājumā. Kad viņiem beidzot stājas spēkā spriedums, viņi jau lielāko laiku ir pavadījuši stingrākajā režīmā, tādēļ viņi nevar pagūt iziet cauri visu progresīvās sodu izciešanas shēmu.

Pašlaik šis jautājums nav Juridiskās komisijas dienaskārtībā, arī ne krimināltiesību apakškomisijas. Taču uzskatu, ka pirms šī regulējuma maiņas ir jāveic nopietna izpēte, jānoskaidro precīza situācija. Būtu nepārdomāti kaut ko mainīt bez izvērstas analīzes. Es noteikti aicinātu Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas un Ieslodzījumu vietu pārvaldi sniegt detalizētu informāciju, lai meklētu šī jautājuma risinājumu.

Cik noprotu, progresīvā sodu izpildes sistēma ir atzīta par ļoti progresīvu, kas mudina nepārkāpt noteikumus, lai varētu pretendēt uz vieglāku sistēmu. Var gadīties, ka kādā posmā kaut kas īsti nestrādā, bet nedomāju, ka to vajadzētu uz ātro mainīt.

Andrejs Judins: "Tāda situācija ir, ka cilvēku var atbrīvot no daļēji slēgta tipa cietuma. Es par šo jautājumu interesējos pagājušajā gadā. Progresivitātes mērķis ir integrēt sodīto sabiedrībā, bet šeit ir jautājums par mūsu atklātajiem cietumiem. Ja atklātais cietums atrodas ārpus pilsētas, cik lielā mērā tas palīdz iekļauties sabiedrībā? Šī problēma ir pareizi identificēta, bet risinājums nevarēt būt saistīts tikai ar mehānisku nodrošināšanu ar iespēju nonākt atklātā cietumā.

Mēs negribam atteikties no pirmstermiņa atbrīvošanas arī no daļēji slēgta tipa cietuma. Ja ieslodzītais pārāk ātri nonāktu atklāta tipa cietumā, nepabijis pietiekami ilgu laika posmu daļēji slēgta tipa cietumā, arī nebūtu pareizi. Nevajadzētu šo jautājumu absolutizēt, ka katram ir jānonāk atklātā cietumā. Likumā tas nav noteikts.

Mums ir divi soda mīkstināšanas veidi – progresīvā sistēma, kas paredz pārvietošanu uz arvien vieglāku režīmu, un ir pirmstermiņa atbrīvošana. Jautājums ir, kā mēs to salāgojam. Vai mēs gribam no kādas no tām atteikties? Nē. Arī paātrināt progresīvo sistēmu nebūtu īsti pareizi, jo var sanākt tā, ka viņš kādā režīmā pavada pārāk īsu laiku un vēl nav iespēju izdarīt secinājumus, vai viņš ir labojies vai nē. To nevar vienkārši kā konveijeru paātrināt. Ja tas mehāniski tiks izdarīts un cilvēks, kas, piemēram, tiesāts par dzimumnoziegumiem, iznāks no apcietinājuma un atkal pastrādās šādu noziegumu, kāda būs sabiedrības reakcija? Tas nav tik vienkāršs jautājums.

Lai garantētu, ka ikviens pirms atbrīvošanas nonāk atklāta tipa cietumā, būtu jāatsakās no pirmstermiņa atbrīvošanas. Vai ieslodzītie to vēlas? Bet ir ļoti būtiski uzlabot tieši atklātos cietumus, lai šī sistēma tiešām darbotos efektīvi. Labi, ka par šo tematu runā gan sabiedrībā, gan politiķi. Skaidrs, ka ieslodzītie vēlas, lai daļēji slēgtā tipa cietumā būtu jāpavada īsāks laiks. Taču mūsu atklāto cietumu infrastruktūra nav tāda, kas veicina integrāciju. Resocializācijai ieslodzītajam pat ir labāk atrasties daļēji slēgta tipa cietumā, nevis atklātajā, jo tur ir labāki psiholoģijas speciālisti, sociālie speciālisti. Protams, ka viņiem pašiem tā nešķiet, taču tā ir.

Ir jādomā, ko var darīt, lai atklātais cietums būtu efektīvāks. Tad arī varētu domāt par ātrāku progresivitāti. Svarīgi ir izsvērt recidīva iespējas. Tā ir mana un arī jūsu drošība. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka cilvēks no atklāta tipa cietuma iznāk labāk sagatavots patstāvīgai dzīvei, bet realitātē diemžēl tā nav. Daļēji slēgta tipa cietumos ir labāka infrastruktūra, tur ir vairāk speciālistu, kas velta laiku šim cilvēkam. Protams, ir mazāk brīvības, bet ir probācijas cilvēki, ir iespējas strādāt, viņš tiek iesaistīts nodarbēs, kas var mazināt recidīva iespējas. Ja mums atklātā cietumā būs tāds pats pakalpojumu klāsts kā daļēji slēgta tipa cietumos, tad, protams, var runāt par straujāku progresivitāti.

Bet vispirms ir atklātajiem cietumiem jāatbilst šiem standartiem, un tikai tad var runāt par obligātu nosacījumu, ka pirms atbrīvošanas ieslodzītajam noteikts laiks ir jāpavada atklāta tipa cietumā. Tas ir komplekss jautājums, kas jāsāk ar atklāto cietumu kvalitāti, nevis ar mehānisku sodu izciešanas termiņu pārskatīšanu.

Gaidis Bērziņš: "Kad biju tieslietu ministrs, šāda vēstule tika saņemta, esmu šo problēmu dzirdējis. Parasti šādas vēstules tiek nodotas krimināltiesību departamentam. Man būtu jāizpēta šī problēma detalizēti, jo pirmā acu uzmetienā tas nešķiet pareizi, bet tas ir jāvērtē speciālistiem un būtu jāiepazīstas detalizēti ar regulējumu."

Kārlis Seržants: "Ņemot vērā, ka tas ir viens atsevišķs gadījums, sodu izciešanas regulējums atļauj arī variācijas. Atklātais cietums nav tas, kas ir obligāti sasniedzams. Tas atkarīgs arī no ieslodzītā uzvedības un visa pārējā. Tas nav 100% garantēts. Ja pirmstermiņa atbrīvošana pienāk ātrāk, tā ir ieslodzītā izvēle – vai prasīt pārvietot uz atklāta tipa cietumu vai iet ārā brīvībā. Tā nav problēma, kas skar daudzus ieslodzītos.

Mums nav tik daudz ieslodzīto, kas ieslodzīti uz gariem termiņiem. Ja šādu gadījumu ir daudz, tad ir jāskatās, iespējams, ka nepieciešami kādi uzlabojumi regulējumi. Taču svarīgi ir, ka Aizsardzības komisija atbalstīja pirmajā lasījumā iespēju, ka no atklātā tipa cietuma varēs doties pat līdz piecām dienām mājās svētku gadījumos. Tas ir liels solis un ļoti progresīvs."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...