Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, ietvaros:

Latvija ir pirmā valsts, kura ir ratificējusi Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

Lai pasargātu Latvijas vidi un Latvijas iedzīvotājus no nevēlamas ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izplatības, Latvija ir izveidojusi stingrāku ĢMO aprites un līdzāspastāvēšanas regulējumu nekā Eiropas Savienībā (ES).

Latvija, ratificējot CETA nolīgumu, ir piekritusi, ka visi strīdi starp Latvijas valsti un Kanādas investoriem ir izskatāmi speciāli izveidotā šķīrējtiesas institūcijā, nevis Latvijas tiesā, saskaņā ar šo nolīgumu un ES likumdošanas normām, nevis saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

Jūs esat publiski paudis savu viedokli, ka CETA ratificēšana piedāvātajā versijā nerada Latvijai nekādu ĢMO apdraudējumu.

Lūdzam Jūs sniegt savu skaidrojumu:

1. Vai un kādā veidā Latvija šī nolīguma ietvaros spēs nodrošināt ĢMO aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši nacionālajā likumdošanā noteiktajām normām, ja šāda iespēja Latvijai nav atrunāta pie specifiskajām ES dalībvalstu prasībām?

2. Gadījumā, ja Kanādas investors saskaņā ar nolīgumā paredzētajām tiesībām iesūdzēs Latviju šķīrējtiesā par savu interešu ierobežošanu attiecībā uz iespējām īstenot ĢMO produktu izplatīšanu Latvijas teritorijā, saskaņā ar kādām tiesiskajām normām un kādā kārtībā tiks izskatīta šī prasība?

3. Lūdzam Jūs norādīt, kuri konkrēti nolīguma punkti/normas to reglamentē un nosaka?

4. Kādu konkrēti normatīvo aktu prasības, kuri reglamentē ĢMO apriti, būs jāņem vērā, izskatot šādu prasības pamatotību?

Deputātu jautājumi par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību un projekta īstenošanas pārraudzību.

Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” tehniski - ekonomisko pamatojumu Satiksmes ministrijai tika lūgts sniegt skaidrojumus:

- Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu (iesniegts 06.11.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu (iesniegts 04.12.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Satiksmes ministrijas izvairīšanos sniegt paskaidrojumus saistībā ar neatbilstībām “Rail Baltica” ekonomiskajā pamatojumā (iesniegts 05.03.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (iesniegts 23.04.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju un akciju sabiedrības “RB Rail” Latvijas valstij netieši piederošo kapitāla daļu pārvaldību (iesniegts 12.01.2017.);

- Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (iesniegts 19.01.2017.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju (iesniegts 19.01.2017.).

Sarakstes gaitā precizējot Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, tika noskaidrots, ka arī ministrijas rīcībā nav šāda tehniski ekonomiskā pamatojuma.

Neskatoties uz to, Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, diskutējot par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju „Rail Baltica”, plašsaziņas līdzekļos paudis apgalvojumus, no kuriem ir secināms, ka, ja vien šie apgalvojumi nav bijusi tikai bezatbildīga vai nekompetenta retorika, tad Satiksmes ministrijas rīcībā tomēr ir dati un aprēķini, kas sniedz konkrētas atbildes vismaz par atsevišķiem projekta ekonomiskajiem aspektiem.

Tāpēc, lai kliedētu bažas, ka sabiedrībai paustie SM parlamentārā sekretāra apgalvojumi nav bijusi tikai sabiedrību maldinoša retorika, lūdzam sniegt informāciju par šādiem Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra publiski paustajiem apgalvojumiem:

1. “Tas, kas ir viennozīmīgi skaidrs, ka biļetes [dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” biļešu cenas] būs konkurētspējīgas. “

Lūdzam iesniegt ministrijas rīcībā esošos aprēķinus un izejas datus, kas apliecina šī apgalvojuma pamatotību un patiesumu.

2. “Pasažieru skaits būs 5 miljoni gadā, pārvadāto kravu apjoms būs 13 miljoni tonnu.”

Lūdzam iesniegt ministrijas rīcībā esošos izejas datus un no tiem izrietošos aprēķinus, kas pamato šādus pārvadājumu apjomus.

3. “Pēc aprēķiniem, sākot ar 6. gadu, vairs šajā projektā nebūs nepieciešama dotācija no dalībvalsts [Latvijas].”

Lūdzam iesniegt šos ministrijas aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir pausts šis apgalvojums, ka projekta ekspluatācijas izdevumus sestajā ekspluatācijas gadā būs iespējams segt ar ieņēmumiem no dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pārvadājumiem?

4. Kāds ir kopējais dotāciju apjoms, kuru būs nepieciešams nodrošināt projekta dalībvalstij Latvijai, lai nodrošinātu projekta dzīvotspēju līdz brīdim, kad tā darbība kļūs rentabla? Lūdzu, pievienojiet šos savus aprēķinus.

5. “Rūpīgi iepazīstoties ar visu šo informāciju [kas ir Satiksmes ministrijas rīcībā] …, es varu tiešām skaidri apliecināt par to, ka pie šāda Eiropas Savienības līdzfinansējuma šis projekts ir ekonomiski pamatots.“

Lūdzu, iesniedziet informāciju, kas apliecina augstākminēto ministrijas amatpersonas apgalvojuma pamatotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...