Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (komisija) sēdē tika skatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). Atsevišķu deputātu iesniegtie grozījumi paredz īstenot izmaiņas pašreiz esošajiem atbalsta instrumentiem, padarot tos labvēlīgākus un pieejamus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. 

Šādu grozījumu nepieciešamība tika pamatota ar Ekonomikas ministrijas, kas ir atbildīgā par enerģētikas nozari, nespēju nodefinēt skaidrus un taisnīgus nosacījumus nozarei. Šādi grozījumi saskaņā ar grozījumu iesniedzēju pausto komisijas sēdē nebūtu nepieciešami, ja būtu pārliecība, ka Ekonomikas ministrija būs spējīga pati paredzamā laika periodā izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu enerģētikas nozarei, kas nodrošinātu sakārtotu un ilgtspējīgu nozares attīstību.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei -, esošā nesakārtotība nozarē turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas, diemžēl arī kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, Ekonomikas ministrija arī nav spējusi joprojām nodefinēt ( joprojām ir tikai informatīvs ziņojums par “Enerģētikas stratēģiju” un novecojušas pamatnostādnes tikai uz tuvākajiem dažiem gadiem) . 

Tas savukārt novedīs pie tām pašām kļūdām – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu un nepieciešamu iekļaut esošajā ETL likumprojektā grozījumus, kas izmainīs pašreiz esošos atbalsta instrumentus vai to pielietojumu? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad lūdzam uzskaitīt – kurus konkrēti un kāpēc? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

2. Kāds ir Ekonomikas ministrijas skatījums uz enerģētikas nozares galvenajiem izaicinājumiem, kuri būtu jārisina pirmkārt? Lūdzam sniegt plānoto darbības plānu, kas aprakstītu, kā beidzot tiks nodrošināts normatīvais ietvars sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai.

3. Vai uzskatāt, ka ilgtspējīgai un sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai ir nepieciešama enerģētikas stratēģija? Ja atbilde ir apstiprinoša – kad Ekonomikas ministrija ir plānojusi to izstrādāt un apstiprināt? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

4. 10.Saeimas darbības laikā komisijai izskatīšanai tika nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likums, kurš diemžēl tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu - kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi. Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt? Ja tomēr šāds ietvars ir nepieciešams – kad un kā Ekonomikas ministrija to ir paredzējusi izstrādāt?

5. Ekonomikas ministrija daudzkārt publiski ir paudusi, ka līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas nodrošina atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem, ir pārāk dāsns un tas ir jāmaina. Kāds ir ministrijas skatījums – kādiem būtu jābūt šiem atbalsta mehānismiem un cik lielam rezultātā ir jābūt atbalsta apjomam, lai tas būtu adekvāts un nebūtu nepamatoti dāsns? Kā (laika termiņi un ieplānotā procedūra) ministrija plāno to īstenot? 

6. Vai ekonomikas ministram ir reāls un ilgtspējīgs skatījums, kā nodrošināt atbilstošu ministrijas kompetenci un kapacitāti enerģētikas nozares izaicinājumu risināšanā? Lūdzam to iesniegt. Papildus konkrēti aprakstot – kāda ir esošā situācija un kā ir plānots to īstenot, norādot, kādi resursi tam būtu nepieciešami un kādi resursi tam ir reāli pieejami.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...