Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 
Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.
Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.
Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.
Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”
Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 
Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.
Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.

Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.

Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.

Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”

Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 

Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.

Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...