Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus jautājumus saistībā ar “Rail Baltica” projektu kā kopsavilkumu no agrāk uzdotajiem jautājumiem četrās deputātu jautājuma vēstulēs (Nr.1 06.11.2014., Nr.11 04.12.2014., Nr.14 15.01.2015. un Nr.15 15.01.2015.). Kopsavilkuma jautājumus Jums bijām spiesti uzdot tādēļ, ka uz vairākiem agrāk uzdotajiem jautājumiem Jūs nebijāt atbildējis un uz vairākiem jautājumiem bijāt atbildējis neprecīzi, izvairīgi vai ne pēc būtības, uz ko norādījām savā vēstulē.

Ar lielu nožēlu konstatējām, ka uz mūsu kopsavilkuma jautājumiem savā atbildes vēstulē (Nr.01-08/1059, 11.03.2015.) Jūs turpināt izvairīties sniegt skaidras un precīzas atbildes uz mūsu jautājumiem, tādā veidā, mūsuprāt, pārkāpjot konstitucionālos valsts pārvaldes principus, liekot šķēršļus Saeimas locekļiem realizēt savas pilnvaras.

Atkārtoti uzdodam Jums šādus jautājumus:

Deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē (ievaddaļā) un atkārtoti deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē (1.punktā) norādījām uz kļūdām un nepilnībām AECOM priekšizpētes gala ziņojumā. Mēs uzdevām jautājumu: „Vai Jūs piekrītat norādītajiem AECOM priekšizpētes gala ziņojuma trūkumiem?” Jūsu atbildes būtība ir, ka „priekšizpētē snigtā informācija un pamatojums ir pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par turpmākas jau detalizētākas izpētes veikšanu katrā valstī atsevišķi”. Šī nav atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, tāpēc uzdodam jautājumu atkārtoti:

Vai Jūs piekrītat mūsu norādītajiem AECOM priekšizpētes gala ziņojuma trūkumiem?

Mēs sagaidām, ka Jūs savā atbildē katru no minētajiem trūkumiem pamatoti atspēkosiet, vai to atzīsiet, skaidrojot, kāpēc tas tika pieļauts un kā tas ietekmē turpmākās darbības projekta ieviešanā.

Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām jautājumu: „Konkrēti kuras personas (amats, vārds, uzvārds) lēma par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu kā derīgu turpmākās projekta izpētes plānošanai? Vai šīs personas ir iesaistītas arī turpmākās izpētes ziņojumu izskatīšanā, vērtēšanā, pieņemšanā? Ja jā, tad kuras konkrēti personas? Kāds ir šo personu kompetences pamatojums (izglītība, pieredze, nopelni, sasniegumi)?”

Jūs savā atbildē norādāt uz Satiksmes ministrijas izveidoto Starptautiskās vadības komiteju un Nacionālās vadības grupu, kā arī norādāt uz SIA „AC Konsultācijas” piesaistīšanu, lai minētajām komitejām veiktu sekretariāta funkcijas un nodrošinātu ekspertu pakalpojumus. Atbildē nav norādīts, ka šajās komitejās iekļautās personas bija tās, kas izskatīja un pieņēma lēmumus par AECOM pētījuma pieņemšanu. Atbildē arī nav sniegts konkrētu personu kompetences pamatojums. Atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu nav sniegta, tāpēc uzdodam jautājumu atkārtoti:

Konkrēti kuras personas (amats, vārds, uzvārds) lēma par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu kā derīgu turpmākās projekta izpētes plānošanai? Vai šīs personas ir iesaistītas arī turpmākās izpētes ziņojumu izskatīšanā, vērtēšanā, pieņemšanā? Ja jā, tad kuras konkrēti personas? Kāds ir šo personu kompetences pamatojums (izglītība, pieredze, nopelni, sasniegumi)?

Mēs sagaidām, ka Jūs savā atbildē nosauksiet konkrētas personas, norādīsiet, kāda ir šo personu loma turpmāko pasūtīto pētījumu izskatīšanā, vērtēšanā un pieņemšanā, kā arī sniegsiet pamatojumu katras norādītās personas kompetencei.

Agrākajās atbildēs uz mūsu jautājumiem par AECOM priekšizpētes nekvalitatīvo rezultātu izmantošanu turpmākajā projekta plānošanā Jūs, izvairoties komentēt konkrētos trūkumus, apgalvojāt, ka rezultāti ir derīgi un ka visas nepilnības tiks precizētas pilnsabiedrības „RB Latvija” veiktajā detalizētajā izpētē. Jūs apgalvojāt, ka detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir aprakstīti visi veicamie uzdevumi, lai rezultāti būtu vajadzīgajā kvalitātē, tai skaitā izlabojot visas AECOM priekšizpētes nepilnības (atbildes vēstule Nr.01-08/442 no 03.02.2015, atbildes Nr.1.1., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6.). Iepazīstoties ar tehnisko specifikāciju, šādus viennozīmīgus secinājumus tomēr izdarīt nav iespējams, tāpēc deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē lūdzām precizēt, kuri punkti detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā ir tie, kas uzliek par pienākumu pilnsabiedrībai „RB Latvija” novērst priekšizpētes nepilnības un labot tajā pieļautās kļūdas? Lūdzām citēt tos tehniskajā specifikācijā noteiktos uzdevumus, kas nodrošinās kvalitatīvus izpētes rezultātus attiecībā uz AECOM priekšizpētes nepilnībām, nosaucot konkrētas nepilnības.

Jūs savā atbildē citējāt fragmentu no tehniskās specifikācijas 7.uzdevuma, tomēr citētais fragments Jūsu apgalvojumus nepamato. Varam secināt, ka Jūs savās agrākajās atbildēs sniegtajos apgalvojumos neesat bijis patiess. Acīmredzot to apzinoties, Jūs savā atbildē papildus norādāt, ka Pasūtītāja izveidotās Nacionālās vadības grupas lēmumi un ieteikumi ir saistoši Izpildītājam (pilnsabiedrībai „RB Latvija”), netieši norādot, ka tieši ar šādu mehānismu no Izpildītāja tiks pieprasīti tie darbi, kas tehniskajā specifikācijā nav uzskaitīti. Ņemot to vērā, lūdzam jūs atbildēt:

Vai taisnība, ka Jūs, savā atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015 atbildēs Nr.1.1., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. apgalvojot, ka AECOM priekšizpētes trūkumi tiks novērsti, pamatojot to ar detalizētās izpētes nolikuma tehniskajā specifikācijā noteiktajiem uzdevumiem, sniedzāt mums nepatiesu informāciju?

Lūdzam Jūs atzīt šo faktu, vai arī sniegt konkrētus faktus no šīs tehniskās specifikācijas, kas Jūsu apgalvojumus pamato. Lūdzam jūs nerīkoties kā līdz šim – lai izvairītos no konkrētu atbilžu sniegšanas, necitēt lappusēm garus izvilkumus, kuros nav konkrēta pamatojuma. Šāds jautājums netiks uzskatīts par atbildē.

Atgādinām, ka vēstulē Nr.01-08/442, Jūs rakstījāt, ka detalizētās izpētes nolikuma tehniskā specifikācija ir pamatojums Jūsu apgalvojumam, ka detalizētās izpētes ietvaros tiks veikta:

- projekta ieņēmumos iekļauto sociālo ieguvumu finansēšanas avotu definēšana;

- aplamo statistikas datu un AECOM prognožu precizēšana;

- kļūdaino AECOM rezultātu precizēšana ar detalizētākiem datiem;

- izmantoto metožu pilnā apmērā atbilstība, lai rezultāti būtu pietiekami uzticami;

- metodoloģija, saskaņā ar kuru Jūs veiksiet priekšizpētes un detalizētās tehniskās izpētes rezultātu salīdzināšanu, un norādi uz konkrētiem rezultātiem, kas tiks salīdzināti, par ko precīzu atbildi (kā Jūs rakstījāt) varēs sniegt tikai pēc (!) finanšu analīzes izpildes apraksta izstrādes (termiņš 30.04.2015.).

Lūdzam iesniegt konkrētus dokumentālus apliecinājumus šiem apgalvojumiem.

Iepriekšējās savās atbildēs Jūs izvairījāties sniegt informāciju par konkrētām amatpersonām Satiksmes ministrijā, kas ir veikušas AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē atkārtoti uzdevām jautājumus par konkrētām amatpersonām, kas vērtēja AECOM priekšizpētes rezultātus.

Savā atbildē Jūs norādāt uz jau minēto Starptautiskās vadības komitejas un Nacionālās vadības grupas sastāviem.  Kā atbildi uz jautājumu par to, kādas nepilnības tika konstatētas, izvērtējot AECOM rezultātus, Jūs iesniedzāt mums tabulu ar triju Baltijas valstu anonīmu personu norādēm par AECOM priekšizpētes gala ziņojumā nepieciešamajiem labojumiem un precizējumiem. Tā kā saņemtā informācija nav atbilde uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, uzdodam tos atkārtoti:

Atkārtoti lūdzam atbildēt, kura konkrēta amatpersona (amats, vārds, uzvārds) Satiksmes ministrijā ir veikusi AECOM priekšizpētes rezultātu pārbaudi?

Kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds), balstoties uz Jūsu minēto vērtējumu un triju valstu kopīgo lēmumu, atzina AECOM rezultātus par pietiekami uzticamiem?

Kuras konkrētās personas (amats, vārds, uzvārds) veica AECOM rezultātu izvērtējumu Rail Baltica starptautiskās darba grupas ietvaros? Kādas kļūdas, nepilnības tika konstatētas? Kādi secinājumi tika izdarīti? Kādā formā Rail Baltica starptautiskā darba grupa fiksēja savu vērtējumu? Lūdzam mums izsniegt šī vērtējuma kopiju.

Mēs sagaidām, ka Jūs savās atbildēs nosauksiet konkrētas personas, kā arī izsniegsiet mums Jūsu minēto Rail Baltica starptautiskās darba grupas veikto vērtējumu (1.7.punkts atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015.).

Iepriekšējās savās atbildēs Jūs atsaucāties uz triju Baltijas valstu kopīgu lēmumu par AECOM priekšizpētes gala ziņojuma pieņemšanu. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām Jums precizējošus jautājumus par šo Baltijas valstu kopīgo lēmumu, lūdzām mums dot norādi uz LR Ministru Kabineta protokollēmumu vai izsniegt mums attiecīgā lēmuma kopiju.

Jūs savā atbildē pievienojāt kopiju no pieņemšanas – nodošanas akta un nosaucāt to par „kopīgu starpvalstu lēmumu par priekšizpētes gala ziņojuma apstiprināšanu”. Tā kā pieņemšanas – nodošanas akts nav lēmums, un vēl jo vairāk – tas nav valsts līmenī pieņemts lēmums, lūdzam jūs atbildēt:

Vai ar šo Jūs atzīstat, ka šāda lēmuma nemaz nav; ja tāds tomēr ir, tad lūdzu Jūs iesniegt dokumentālu tam apliecinājumu, pamatojot arī jūsu atbildi uz deputātu jautājumu (1.7.punkts atbildes vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015.) kurā Jūs norādāt, ka AECOM izpētes rezultāti tika atzīti par pietiekami uzticamiem turpmāku lēmumu pieņemšanai, balstoties uz „trīs Baltijas valstu kopīgu lēmumu”?

Atbildot uz agrāku mūsu jautājumu par to, kāpēc AECOM priekšizpētes rezultātos ienesīguma aprēķinam nav uzrādīts statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums, Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.9. punktā rakstījāt, ka „tiek uzskatīts, ka” ienesīguma aprēķinam statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē jautājām „Kurš uzskatīja, ka statistiskās kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams? Vai tā uzskatīja tikai priekšizpētes autors AECOM, vai arī pasūtītājs Satiksmes ministrija? Ja tā uzskatīja arī Satiksmes ministrija, tad kura konkrētā amatpersona (amats, vārds, uzvārds) tā uzskatīja? Kāds tam ir pamatojums un skaidrojums? Vai tika novērtēti riski, kādi ir iespējami, pieņemot lēmumu, kas balstīts uz rezultātiem, kam nav kļūdas un ticamības novērtējuma?”

Atbildē saņēmām skaidrojumu, no kura izriet, ka a) AECOM pētījuma metodika statistiskās kļūdas un ticamības noteikšanu kā tādu neparedzēja, un ka tā tika veikta jūtīguma analīzes ietvaros, kas, mūsuprāt, ir pretrunā datu apstrādes un prognozēšanas lietišķajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem principiem. No atbildes arī izrietēja, ka b) arī pašlaik veiktajā detalizētajā izpētē statistiskās kļūdas un ticamības noteikšana nav paredzēta. Un atbilde noslēdzas ar absurdu secinājumu, ka „tādējādi redzams, ka visā plānošanas procesā tiek konsekventi nodrošināts statistisko kļūdu un ticamības novērtējums…”. Šāda atbilde pamatoti liek apšaubīt to kompetenci un izpratni ar kādu ir tikusi veikta šo  datu statistiskā analīze, apstrāde un to izmantošana prognozēšanā. Un tā kā Jūsu sniegtā atbilde nav atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, uzdodam jautājumu atkārtoti, un lūdzam Jūs atbildēt uz to konkrēti un ar atbilstošu kompetenci:

Kurš uzskatīja, ka kļūdas un ticamības novērtējums nebija nepieciešams? Vai tā uzskatīja tikai priekšizpētes autors AECOM, vai arī pasūtītājs Satiksmes ministrija? Kāds tam ir pamatojums un skaidrojums? Vai tika novērtēti riski, kādi ir iespējami, pieņemot lēmumu, kas balstīts uz rezultātiem, kam nav kļūdas un ticamības novērtējuma?

Mēs sagaidām, ka Jūs sniegsiet īsu, precīzu un konkrētu atbildi uz katru no uzdotajiem jautājumiem.

Deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē uzdevām jums jautājumu (8.jautājums) par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet uz tautsaimniecību kopumā, jo priekšizpētē veiktajā projekta ienesīguma aprēķinā projekta ieguvumi lielā mērā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma, ko izraisīs jaunā dzelzceļa priekšrocības salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Mēs norādījām uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mērā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jūras transports, autopārvadājumi) gan attiecībā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Mēs uzdevām jautājumu, vai šī negatīvā ietekme ir novērtēta.

Saņēmām no jums atbildi, kurā bija teikts, ka „Rail Baltica tiek veidota kā integrēta sistēma, kas nodrošina visiem transporta veidiem vienādu pieejamību Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru. Tādējādi paredzams, ka negatīvas ietekmes uz nozares apgrozījumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebūs”(!). Tā kā šis apgalvojums, mūsuprāt, ir neloģisks, tad deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē (10.jautājums) lūdzām Jūs skaidrot, kā visiem transporta veidiem var būt vienāda pieejamība pa 1435 mm transporta koridoru? Lūdzām arī Jūs paskaidrot, kā tas attiecas uz jūras transportu, kā uz gaisa transportu, kā uz auto pārvadājumiem? Uz kuru nozari nebūs negatīva efekta – uz dzelzceļa nozari vai uz transporta nozari kopumā? Vai būs arī pozitīvs efekts, kāds?

Jūs savā atbildē papildus norādījāt arī, ka Rail Baltica ietekme uz globālās un reģionālās loģistikas koridoriem, t.sk. mijiedarbība ar citiem transporta veidiem tiks izvērtēta pētījumā „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde”, par kuru ir izsludināts iepirkums.

Deputātu jautājuma Nr.14 vēstulē Jums jautājām: „Kā Jūsu atbildē minētais iepirkums, kuri konkrētie šī iepirkuma darba uzdevumi ļaus ieviest skaidrību mūsu uzdotajā jautājumā? Lūdzām dot mums korektu atbildi uz uzdoto jautājumu.” Diemžēl uz šo atkārtoti uzdoto jautājumu, mēs korektu atbildi nesaņēmām. Jūs savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, 1.10.punkts, rakstījāt, ka „plānotās izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde” ietvaros paredzētie uzdevumi sniegs nepieciešamo informāciju par kopējo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta/kravu pārvadājumu nozari”.

Jūs citējāt šos uzdevumus, taču ne Jūsu citētajos, ne arī iepazīstoties ar šīs izpētes iepirkuma nolikumā un tehnisko specifikācijā pārējiem aprakstītajiem uzdevumiem, mēs neatradām uzdevumu sagatavot Jūsu minēto nepieciešamo informāciju, tāpēc deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdevām šo jautājumu Jums trešo reizi un lūdzām Jūs šoreiz atbildēt skaidri un pēc būtības: „Konkrēti kuri punkti izpētes „Rail Baltica dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde” iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā ir tie, kas dod izpildītājam uzdevumu novērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pārējiem (gan kravu, gan pasažieru) transporta veidiem un uz tautsaimniecību kopumā?”.

Diemžēl Jūsu atbilde uz mūsu trešo reizi uzdoto jautājumu netika sniegta pēc būtības, tā ietvēra garus citātus no iepirkuma tehniskās specifikācijas uz vairākām lappusēm, un arī šie citāti neapstiprināja Jūsu apgalvojumu, ka šī iepirkuma ietvaros tiks saņemtas atbildes par ietekmi uz pārējiem transporta veidiem.

Jūsu izvairīšanās sniegt konkrētu atbildi un Jūsu apgalvojumi, ka RB ietekme uz citiem transporta veidiem tiks pētīta, kurus cenšaties pierādīt ar citātiem, kas to nepierāda, rada pamatotas bažas, ka jūs cenšaties noslēpt no sabiedrības tos iespējams nozīmīgos zaudējums, ko cietīs pārējās transporta nozares (gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos), jo šie zaudējumi nodrošinās ieņēmumus Rail Baltica projektam, kura ienesīgums ir jāpierāda, lai saņemtu Eiropas finansējumu. Lai novērstu šīs bažas lūdzam jūs tomēr atbildēt:

Vai ir pareizi un pamatoti virzīt projekta Rail Baltica tālāku īstenošanu pamatojot to, izmantojot tikai tā pozitīvo pienesumu, bet neietverot tajā zaudējumus, ko tas nesīs citām tautsaimniecības nozarēm, un sabiedrībai? Ja tas tā nav, lūdzam Jūs iesniegt objektīvu Rail Baltica projekta pamatojumu kurā ietverts ne tikai tā pozitīvais, bet arī negatīvo iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību.

No AECOM pētījuma mēs redzam, ka daļēji bija mēģināts novērtēt citu transporta veidu zaudējumus. Gala ziņojuma 198.-200.lappusē ir tabula bez nosaukuma, kurā ir redzams, ka gaisa transports no pasažieru samazinājuma vien zaudēs 47.5 milj.EUR gadā (kravu zaudējums nav rēķināts), autobusu satiksme pasažieros zaudēs 8 milj.EUR/gadā. Kravu zaudējums atkal nav rēķināts, taču ir skaidrs, ka tas būs būtiski lielāks. Tā kā attiecīgie RB operatora ieguvumi tajā pašā tabulā ir norādīti 173 milj.EUR/gadā, tad, iekļaujot aprēķinos pārējo nozaru zaudējumus, projekta kopīgais izdevīgums klūst pamatoti apšaubāms.

Mēs sagaidām, ka Jūs izklīdināsiet mūsu šaubas ar konkrētām, neizvairīgām, patiesām un ticamām atbildēm uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.

Deputātu jautājuma Nr.15 vēstulē uzdevām jums vairākus jautājumus, kas skāra pretendentu piedāvājumus iepirkumā „Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”, par uzvarējušā pretendenta būtiski zemākās cenas pamatojumu, finansiālo garantiju nodrošinājumu u.c. Savā vēstulē Nr.01-08/442 no 03.02.2015, Jūs atteicāties sniegt pieprasīto informāciju, pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija nav vispārpieejama informācija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir komercnoslēpums un nav nododams trešajām personām. Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē atkārtoti pieprasījām izsniegt mums pieprasīto informāciju, kā arī atteikuma gadījumā to pamatot, norādot konkrētas tiesību normas, no kurām izriet, ka ministrs drīkst Saeimai atteikties atbildēt uz jautājumu. Uz mūsu jautājumiem cita starpā Jūs minējāt, ka Satiksmes ministrija konsultēsies ar atbildīgajām iestādēm, t.sk. Tieslietu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju, un pēc tam atsevišķi sniegs informāciju vai skaidrojumu, kāpēc informācija nav izpaužama.

Lūdzam mums izsniegt iepriekš pieprasīto informāciju, jo tā pamatoti skar plašas sabiedrības intereses. Ja jūs tomēr izvairāties sniegt šo informāciju, kāpēc šāda informācija sabiedrības interesēs  nav izpaužama?

Savā vēstulē Nr.01-08/4952 no 08.12.2014., sniedzot atbildi uz deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē uzdoto 6.jautājumu par AS „RB RAIL” dibināšanu, Jūs skaidrojāt, ka ir izvēlēts variants, ka Latvijas valsti akciju sabiedrībā kā dibinātājs pārstāv nevis Latvijas valsts, bet gan SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas”, kuras 100% daļas pieder Latvijas valstij un kuras pārrauga Satiksmes ministrija. Šo izvēli Jūs pamatojāt ar normatīviem šķēršļiem, kas liedz Latvijas valstij būt tiešam akcionāram starptautiskā kompānijā, kā arī ar to, ka „Kopuzņēmums kā divpakāpju struktūra, kurā tiek izmantotas attiecīgajām dalībvalstīm piederošas holdinga kompānijās nodrošina papildus juridisko ugunsmūri starp kopuzņēmuma darbību un dalībvalstīm”.

Deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē lūdzām paskaidrot, ko augstāk citētajā atbildē nozīmē jēdziens „juridiskais ugunsmūris” un kādas priekšrocības Latvijas valstij un tautsaimniecībai dod šis juridiskais ugunsmūris. Jūs savā atbildē pārstāstāt vēsturisko kontekstu un noslēgumā norādāt, ka minētais risinājums ierobežo „Latvijas valsts atbildību un riskus ar ieguldījuma apmēru Kopuzņēmumā”. Tomēr Jūs neatbildat uz mūsu uzdoto jautājumu, tāpēc uzdodam to atkārtoti:

Lūdzam paskaidrot, ko augstāk citētajā Jūsu atbildē nozīmē jēdziens „juridiskais ugunsmūris”? Kādas priekšrocības Latvijas valstij un tautsaimniecībai dod šis juridiskais ugunsmūris vēl bez iespējas ērti to atsavināt no valsts?

Deputātu jautājuma Nr.11 vēstulē mēs norādījām, ka mūsdienu tehnoloģijām atbilstoši risinājumi daudzviet pasaulē nodrošina pasažieru vilcienu satiksmi ar ātrumu 250-400 km/h, un jautājām, vai Jūsuprāt nebūtu vērts izanalizēt arī Rail Baltica iespējamās tehnoloģisko risinājumu alternatīvas ar skatienu ilgtermiņā, nevis bāzēt šo vērienīgo projektu uz 19.gadsimta tehnoloģijām. Savā atbildē (vēstule Nr.01-08/4952 no 08.12.2014 )Jūs rakstījāt, ka „ņemot vērā projekta mērķi un tautsaimniecības intereses, paredzētā līnija ir domāta jauktai satiksmei – pasažieri un kravas.” un ar to pamatojāt ātruma ierobežojumus. Mūsuprāt, Jūsu pamatojums jauktās satiksmes izvēlei  ir vērtējams kategoriski kritiski, jo projekta mērķi nosakām mēs paši (valdība), savukārt tautsaimniecības intereses nav un nevar būt pasažieru kustības iespējamā ātruma ierobežošana.

Mēs saprotam, ko Jūs savā atbildē tieši nepasakāt – ja nebūs jauktā satiksme, tad projekts sevi nespēs atpelnīt. Projekts būs ekonomiski rentabls (mazliet un varbūt) tikai pie nosacījuma, ja pa vienām sliedēm brauks gan pasažieru, gan kravas vilcieni. Šī iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāji vairākas paaudzēs būs spiesti samierināties ar mūsdienām neadekvāti zemu pasažieru satiksmes ātrumu. No projekta Nacionālās vadības grupas sēžu protokoliem izriet, ka jaunā trase būs nevis ātrgaitas dzelzceļš, bet gan parasts mūsdienu dzelzceļš ar braukšanas ātrumiem, kas izskatās augsti tikai salīdzinot ar Baltijā esošajiem dzelzceļa ātrumiem, bet no mūsdienu viedokļa raugoties ir stipri viduvēji. Jaunā trase tiek projektēta tā, ka tā nekad nebūs pārveidojama par ātrgaitas dzelzceļu, kas faktiski nozīmē, ka mūsdienu tehnoloģijām atbilstošs ātrums Baltijas dzelzceļā nebūs iespējams. Uzdodam Jums atkārtoti jautājumu, to pārfrāzējot:

Vai Jūsuprāt nebūtu lietderīgi jau tagad izpētīt iespējamo projekta „otro kārtu” – atsevišķu sliežu izbūvi pasažieru satiksmei, ko varētu sākt tad, kad varēsim to atļauties, bet zinot, ka kādreiz to darīsim – jau tagad RB „pirmajā kārtā” dzelzceļa trasi plānot tādu lai to būtu iespējams izmantot arī ātrgaitas dzelzceļam?

 Projekta Nacionālās vadības grupas 2014.gada 4.jūlija sēdē, ņemot vērā to, ka Igaunijas nacionālās izpētes veicēji bija konstatējuši, ka Rail Baltica trasējuma atbilstību P1 kategorijai nodrošināt nav iespējams, tika nolemts, ka tehniskajos risinājumos ietvertajiem parametriem jāatbilst SITS prasībām kategorijai P2/F1.

Paskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē trasējuma atbilstība P1 kategorijai un ko nozīmē tehniskajos risinājumos ietverto parametru atbilstība kategorijai P2/F1? Vai ir notikusi jaunajam dzelzceļam sākotnēji izvirzīto kritēriju un prasību samazināšana?

Papildu jautājumi.

Jūs savā atbildē uz deputātu jautājuma Nr.34 vēstulē uzdotajiem jautājumiem cita starpa norādāt, ka projektam ir piesaistīta SIA „AC Konsultācijas”, lai Satiksmes ministrijas izveidotajai Nacionālās vadības grupai veiktu sekretariāta un koordinācijas funkcijas un nodrošinātu ekspertu pakalpojumus. Lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Uz kādiem apsvērumiem balstoties tika nolemts, ka šo funkciju veikšanai jāpiesaista privāta persona? Kāpēc Satiksmes ministrija pati ar saviem resursiem nespēja īstenot šīs funkcijas?

Lūdzam iesniegt šī pakalpojuma iepirkuma visu pretendentu piedāvājumu izvērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti, un balstoties uz kuriem iepirkuma komisija lēma par pasūtījuma piešķiršanu SIA „AC Konsultācijas”.

Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta – SIA „AC Konsultācijas” piedāvājumu.

Lūdzam iesniegt ar iepirkuma uzvarētāju – SIA „AC Konsultācijas” noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

Saskaņā ar pilnsabiedrības pilnsabiedrības „RB Latvija” veicamo darbu kalendāro grafiku, ko Jūs mums iesniedzāt, pilnsabiedrībai līdz 31.03.2015. bija jāiesniedz Pasūtītājam (Satiksmes ministrijai) papildināto un precizēto 2.starpziņojumu.

Lūdzam izsniegt papildinātā un precizētā 2.starpziņojuma kopiju, kā arī informēt mūs, vai tas ir pieņemts un vai saskaņā ar iepirkuma līgumu ir veikts tajā paredzētais starpmaksājums, un iesniegt atskaiti, balstoties uz kuru tas ir veikts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...