Deputātu pieprasījums Pavļutam par amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem
Saeimas opozīcijas deputāti10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tas ir kļuvis zināms un kā Jūs pats esat to apliecinājis Saeimas Pieprasījumu komisijai, Latvijas amatpersonas ir vismaz trijos gadījumos pieņēmušas lēmumu neiepirkt Latvijai piedāvātos vakcīnu apjomus ( BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnas).
Par šiem vakcīnu iepirkumu gadījumiem tika veiktas dienesta izmeklēšanas.
Diemžēl, iepazīstoties ar šiem “dienesta izmeklēšanas” rezultātiem un Jūsu sniegtajiem paskaidrojumiem, nekļūst skaidri šo iepirkumu patiesi apstākļi, notikumu gaita un atbildīgie par notikušo. Vēl vairāk - tas, kā ir tikusi īstenota lietas apstākļu noskaidrošana un informācijas pasniegšana, rada pamatotas bažas, ka Jūsu sniegtā informācija un šīs “dienesta izmeklēšanas” ir veiktas, nevis lai atklātu lietas patiesos apstākļus, bet gan - lai slēptu tos.
Lai kliedētu šīs augstāk minētās bažas, pieprasām sniegt sekojošu informāciju:
Attiecībā uz BioNTech/Pfizer iepirkumu.
Kā tas ir zināms, informācija par šo iepirkumu Latvijai tika nosūtīta jau 2020.gada 11.novembrī, nevis 16.novembrī.
1. Kādēļ pirmā darba sēde saistībā ar BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkumu tika sasaukta tikai 17.novembrī? Vai Jūs uzskatāt par atbilstošu un atbildīgu šādu Veselības ministrijas (VM) amatpersonu rīcību?
2. Vai par šo 11.novembrī saņemto informāciju tika informēta VM vadība? Kas un kādā veidā tika informēts?
3. Kādas darbības tika veiktas līdz 17.novembrim saistībā ar augstākminēto vakcīnas iepirkumu pēc šīs informācijas saņemšanas 11. novembrī?
4. Kādēļ šis fakts, ka Latvija bija informēta par šo vakcīnu piedāvājumu jau 11.novembrī, netika atspoguļots VM īstenotajā “dienesta pārbaudē”? Vai Jūs to (šī fakta neatspoguļošanu “dienesta pārbaudē”) uzskatāt par atbilstošu un atbildīgu amatpersonu rīcību, veicot tiem uzticēto pienākumu (“dienesta pārbaudi”) ?
Attiecībā uz Moderna iepirkumu.
Saskaņā ar Jūsu “dienesta pārbaudes” ziņojumu un Jūsu sniegtajām atbildēm - nav izdevies noskaidrot ne to, kas sasauca šīs darba grupas sēdes, kurās tika pieņemts lēmums neiepirkt vakcīnas, ne kādas bija šīs darba grupas pilnvaras (kas deva tai tiesības pieņemt šādu lēmumu?), ne arī - kādus tad viedokļus ir pauduši šīs darba grupas locekļi, ne arī - ko īsti tad ir izlēmusi šī darba grupa, un kā tad šis lēmums ir radies un ticis formulēts, lai balstoties uz to tiktu sagatavota un nosūtīta Latvijas atbilde par Moderna vakcīnu iepirkumu.
Tāpat tiek apgalvots, ka “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par [šīs darba grupas] sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem”.
1. Vai Jums pašam šķiet ticama šāda Jūsu amatpersonu pasniegtā lietu kārtība saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu - ka ierēdņi paši uz savu iniciatīvu un atbildību, turklāt bez tiem skaidri dotām pilnvarām un, atļaujoties vispār neinformēt ministrijas vadību, ir pieņēmuši šādu lēmumu? Pieprasām sniegt pamatojumu Jūsu pozīcijai.
2. Ja nebija noteiktas šīs darba grupas pilnvaras - no kurienes izriet tās tiesības pieņemt augstākminēto lēmumu? Pieprasām norādīt konkrētus tiesiskos aktus no kuriem izriet šīs “darba grupas” pilnvaras un tiesības pieņemt šādus lēmumus.
3. Vai un kā šīs darba grupas locekļi zināja par savām pilnvarām un tiesībām pieņemt šādu lēmumu? Pieprasām pamatot atbildi.
4. Ja “darba grupas” sēdes netika protokolētas un ieraksts netika veikts, kādā veidā “dienesta pārbaudē” tika noskaidrots, vai un kādi lēmumi tika pieņemti? Pieprasām pievienot dokumentus, kuri to apliecina.
5. Vai un kā “dienesta pārbaudē” tika noskaidrots kā Veselības ministrijas vadība tika informēta par šīs “darba grupas” pieņemtajiem lēmumiem?
6. Pieprasām sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kurām konkrēti amatpersonām “dienesta pārbaudes” ietvaros tika prasīts sniegt paskaidrojumu par to, vai tās ir sniegušas informāciju VM vadībai par “darba grupā” pieņemtajiem lēmumiem?
7. Pieprasām sniegt pilnīgu uzskaitījumu - kuras konkrēti amatpersonas ir apliecinājušas, ka tās nav sniegušas informāciju VM vadībai par “darba grupā” pieņemtajiem lēmumiem?
8. Vai dienesta pārbaudē tika iegūts Svena Henkuzena paskaidrojums par to - vai un kāda ir bijusi viņa saziņa ar VM vadību saistībā ar šo vakcīnas iepirkumu un darba grupā pieņemtajiem lēmumiem? Ja tika - pieprasām to pievienot, ja netika - pieprasām sniegt paskaidrojumu un pamatojumu, kāpēc netika?
9. Kuras konkrēti VM vadības amatpersonas ir apliecinājušas, ka tās nav bijušas informētas par “darba grupā” pieņemto lēmumu? Kādā veidā un kad ir saņemts šāds apliecinājums?
10. Vai ir noskaidrots un saņemts Ilzes Viņķeles paskaidrojums - kādu informāciju un no kā, par šiem “darba grupas” pieņemtajiem lēmumiem, ir saņēmusi tā laika Veselības ministre? Ja ir saņemts - pieprasām to pievienot, ja nav - pieprasām pamatot, kāpēc tas nav noskaidrots?
11. Ņemot vērā, ka šī valdība vakcināciju ir pasludinājusi par savu galveno un vienīgo iespēju izejai no Covid krīzes, kā Jūs vērtējat veselības ministres rīcību, ja ticat savas “dienesta pārbaudes” rezultātiem, kuros tiek apgalvots, ka “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem"?
12. Vai, Jūsuprāt, tas, ka “dienesta pārbaudes” rezultātā “nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem” neliecina par mēģinājumu norobežot no atbildības par notikušo ministrijas vadību un politiskās amatpersonas, kuras vakcināciju ir pasludinājušas par savu galveno un vienīgo iespēju izejai no Covid krīzes? Pieprasām sniegt pamatojumu Jūsu pozīcijai.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
