Derētu atkal kādu masīvu (un manas dzīvesbiedres firmas organizētu) kampaņu, vislabāk – Baltijas mērogā!
Gints Knoks*21.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienesta un Valsts policijas aktivitāšu rezultātiem pret vietējiem putinistiem jābūt redzamiem un publiskiem. Visiem šaubīgajiem jāredz un jājūt, ka Latvijas Republika kara laikā neauklēsies ar Putina fašistu vietējiem līdzskrējējiem.
Par kara propagandas atbalstīšanu smagi sodi, atlaišanas no darba, KF pilsoņiem uzturēšanās atļauju anulēšana. Daugavpilī pastiprināt Valsts policiju, izvietot Zemessardzes vienības, piekārt Ukrainas un Latvijas karogu kaut pie katras mājas. Visiem jāredz, kam šeit ir vara.
Skolās, īpaši mazākumtautību, mācību stundas ar bēgļu stāstiem, Krievijas fašisma un ekonomikas sabrukuma skaidrošana. Masīva kampaņa krievu valodā, vislabāk koordinēta Baltijas mērogā. Krievu izcelsmes LV pilsoņiem jābūt pirmajās rindās informatīvajā karā pret putinismu.
Īpaša uzmanība visiem, kuri saņēmuši Krievijas finansējumu. Katram Latvijas uzņēmējam, kurš vārdos atbalsta Krievijas agresiju (vai finansē tās atbalstītājus), jārēķinās, ka pie viņa ciemos atnāks visas valsts pārbaudošās iestādes, klienti un sadarbības partneri novērsīsies.
Stingri vērsties pret jebkādām provokācijām, kas kurina nacionālo naidu, bulingu skolās un darba vietās. Visi, kuri atbalsta Latvijas/Eiropas vērtības un cīnās pret Krievijas imperiālismu, neatkarīgi no etniskās izcelsmes ir mūsējie.
Pārpublicēts no Twitter
* PR aģentūras Deep White īpašnieces dzīvesbiedrs, Attīstībai/Par lietu kārtotājs, Mārtiņa Staķa padomnieks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.