Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
1. Vēlēšanu kārtības maiņa — balsot par konkrētiem cilvēkiem un nevis partijām — gan Saeimā, gan pašvaldībās.
2. Visu valsts pārvaldes un birokrātijas funkciju revīzija, katram ierēdnim un valsts darbiniekam definēti mērķi un individuālā atbildība.
3. Nulles budžets — katrs eiro būs jāpamato no jauna.
4. Pārskatīt mediju finansēšanas noteikumus, lai tie pārstāvētu visas sabiedrības grupas.
5. Izglītība — skolu vada direktors, nevis ministrija.
6. Stingri kontrolēta imigrācija, savukārt demogrāfijai — ienākuma nodokļa samazinājums mājsaimniecībai par katru bērnu: 10%, 20%, 50% un pilnīga atbrīvošana no ceturtā bērna.
7. Līdz kara beigām — pilnīga robežu slēgšana un tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju.
8. Valsts saglabā tikai pašas nepieciešamākās funkcijas, viss pārējais — privāta iniciatīva un brīva konkurence.
9. Ārpolitikā galvenie sabiedrotie — ASV, Baltijas valstis, Somija, Polija, Ukraina, Izraēla, Lielbritānija.
10. Nebūs vairs viena pareizā viedokļa, katra cilvēka vērtības un ideoloģiskie uzskati ir vērtīgi.
Šis nav akmenī kalts un esam atvērti priekšlikumiem. Bet šeit var redzēt mūsu kopējo domu gājienu.






Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:





































