Deviņi iemesli, kāpēc ārpus Rīgas mūsu vēlēšanu metode būs izdevīgāka
Alvis Hermanis11.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
* var beidzot ievēlēt savējos un tikt pie savu lokālo interešu pārstāvjiem Saeimā (nevis kā tagad, kad reģionus pārstāv abstrakti Rīgas “kundziņi”, kuri pazūd uz 4 gadiem);
* kandidāti būs spiesti katrs personīgi iepazīties un iedziļināties ar lokālo situāciju un vietējiem cilvēkiem;
* arī vietējo pašvaldību vadītāji (piemēram, pilsētu mēri), ja tiks ievēlēti, - pēc jaunā likuma varēs savienot darbu pašvaldībā parlamentā (kā Igaunijā tas notiek), jo amata ierobežojumi deputātiem tiks atcelti;
* ārvalstīs dzīvojošie nav spiesti balsot Rīgas apgabalā — var balsot par savu dzimto novadu, kurā mazākā apgabalā tiek ievēlēti 5-7 novadam daudz piesaistītāki deputāti;
* laukos ievēlētā deputāta svars ir tikpat liels kā Rīgā ievēlētā deputāta svars. Vēlēšanu rezultāti nepaziņo, kurš ir pirmais sarakstā un kurš ir pēdējais virs strīpas. Ir tikai ievēlētie un neievēlētie. Reģionā ievēlēts deputāts proporcionāli bauda tikpat lielu tautas atbalstu, cik jebkurš jebkurā citā apgabalā ievēlētais;
* lielo partiju lielajām zvaigznēm nav izdevīgi neļaut vietējiem kandidātiem “spīdēt”, jo lielās zvaigznes var kandidēt tikai vienā no daudziem apgabaliem un tikai tur vēlētājs viņus redzēs sarakstā. Vēlētājam reģionos nepietiks ar zināšanu, ka jābalso par kādu partiju — tādu sarakstu vēlēšanās neatrast. Jāzina konkrētā apgabala deputātu vārdi un sejas, kas jāatrod sarakstā;
* priekšvēlēšanu kampaņa katrā apgabalā varēs koncentrēties uz katram apgabalam specifisku redzējumu uz valsts politiku;
* negatīva kampaņa pret citiem kandidātiem šajā sistēmā nav laba taktika, jo jūs vienmēr varat būt otrā izvēle pat aiz sava ideoloģiskā pretinieka. Tas nozīmē, ka reģionos nav visiem jāsakašķējas savā starpā, lai ievēlētos;
* reģionu cilvēkiem, kas sevi pierādījuši kā vietēja mēroga saimnieki, nav jāpieslejas nekādām Rīgas partijām, lai cerētu uz tikšanu Saeimā.
Mēs mainām noteikumus.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
