Diemžēl mežizstrādes un lauksaimniecības organizācijas par savu mērķi ir uzstādījušas dabas aizsardzības apkarošanu
Pēteris Daknis17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar apmeklēju mazā ērgļa aizsardzības plāna apspriešanu. Daži secinājumi un novērojumi: dažādo mežizstrādes un lauksaimniecības organizāciju pārstāvji neizprot vai ir pārpratuši dabas aizsardzības organizāciju mērķus.
Dabas aizsardzības organizāciju mērķis ir aizsargāt dabu, nevis risināt sociālekonomiskas problēmas, tas būtu jādara tieši šīm biedrībām, saeimām un tamlīdzīgām interešu aizstāvības organizācijām, diemžēl tās par savu mērķi ir uzstādījušas dabas aizsardzības apkarošanu, uztverot ar dabas aizsargāšanu saistītos nepieciešamos saimnieciskās darbības ierobežojumus kā personīgi pret konkrētiem indivīdiem un saimniecības nozarēm vērstus.
Tas, ka dabas aizsardzības organizācijas pašas ir sākušas runāt un meklēt risinājumu par kompensāciju palielināšanu meža zemes īpašniekiem, manuprāt, ir uztverama kā pretimnākšana un nebūt ne kā pienākums, kurš nav izpildīts laikā.
Zemkopības ministrijas pārstāve apgalvojuma formā paziņoja, ka nekādas kompensācijas neesot iespējamas, tad esot jāatņem nauda skolotājiem. Nav komentāru.
Izskanēja apvainojums Latvijas Dabas fondam (LDF) par vēsturē nebijušu aizsargājamo dzīvnieku populāciju mazināšanu, jo cilvēki, izdzirdot par mikrolieguma izveidošanas sekām, staigājot pa saviem mežiem un gāžot lejā visas atrastās ligzdas. Jā, vēlreiz, LDF tika vainots kriminālnoziegumos, kurus "cilvēki veic masveidā". Diemžēl nesadzirdēju šīs pērles autora vārdu.
Pieminēšanas vērts attieksmes piemērs, manuprāt, bija kāda lauksaimniekus pārstāvoša kunga demonstratīva auditorijas pamešana, uzzinot, ka aizsardzības plāns nav saistošs dokuments, nosakot - "ko tad mēs te vispār cepamies".
Novērojot zālē paustās emocijas, darbības, patiesās dusmas, uzskatu, ka šie cilvēki tiešām domā, to ko runā, nevis ir atsūtīti vai atnākuši spēlēt teātri, tāpēc es aicinātu visus iesaistītos pārpratumu skaidrot un interešu aizstāvības organizācijām precizēt savus mērķus, iesaistīties pašiem savu kompensāciju regulējuma veidošanā nevis spēlēt izdomātu kariņu.
Es ļoti labi saprotu īpašniekus, lai gan komentāri un pamatojumi brīžiem ir pārspīlēti un peļņa no meža tiek uzskatīta par vairāk nekā garantētu, neņemot vērā nekādus riska faktorus. Piedodiet, bet, ja mikroliegums rada problēmas ar kredīta atdošanu, kredīta paņemšana ir bijusi nepārdomāta, klausoties to visu rodas sajūta, ka dabas aizsardzība ir ļoti ērts bubulis, ko vainot visās nelaimēs un tikmēr nerisināt īstas problēmas.
Paldies, ka izlasīji, tas bija mans, nevienu organizāciju nepārstāvošs viedoklis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
