Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada vasaras sākumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tika publiski pieķerts, izmantojot dienesta auto personiskām vajadzībām, un, kaut arī viņam tika izteikts tikai simbolisks rājiens un tika vēl simboliskāk likts atmaksāt 61,69 eiro par valstij radītajiem zaudējumiem, ierēdnis mēģināja vērsties tiesā. Taču pirmās instances tiesa viņa pieteikumu ir noraidījusi.

Pagājušā gada jūnija sākumā Pietiek aprakstīja privātdetektīvu atskaites, kas demonstrēja, kā U. Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Piemēram, 20. aprīlī uz darbu U. Reimanis bija devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis bija līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu.

Savukārt nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nebija devies, bet tā pati dienesta automašīna bija izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Satiksmes ministrija paziņoja, ka par U. Reimaņa rīcību esot sākta disciplinārlieta, un nu beidzot kļuvis zināms, cik „iespaidīgs” sods noteikts ierēdnim.

Tikmēr pats U. Reimanis tā vietā, lai publiski izteiktu nožēlu par valsts auto izmantošanu savām vajadzībām, bija mēģinājis vērsties Valsts policijā, lai tā palīdzētu noskaidrot personas, kuras šo faktu bija fiksējušas, un arī Drošības policijā (tagad Valsts drošības dienestā).

Tāpat U. Reimanis bija mēģinājis skaidrot, ka dienesta auto esot izmantojis, jo esot baidījies par savu un ģimenes drošību. Īpaši izteiksmīgs bijis Satiksmes ministrijas (!) pārstāvja skaidrojums, ka sabiedriskā transporta izmantošana no viņa dzīvesvietas Baltezerā (!!) līdz darbavietai Rīgas centrā (!!!) neesot iespējama un apgrūtinot darba efektivitāti.

Pēc ierēdņa pieķeršanas Satiksmes ministrija apgalvoja, ka tā plānojot „izvērtēt iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai”.

Taču pēcāk ministrija skaidroja – ierēdņi esot konstatējuši, ka „iekšējie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai ir izstrādāti un atbilst gan ārējo normatīvo aktu prasībām, gan arī pietiekošā detalizācijā paredz izmantošanas un kontroles kārtību”.

Gadījums ar U. Reimani ministrijas skatījumā esot „izņēmuma situācija, kad kāds noteikumus nav ievērojis”. Ministrija paļaujoties uz to, ka noteikumus amatpersonas un darbinieki ievēro un atskaitēs sniedz patiesu informāciju, jo „katru braucienu nav iespējams izvērtēt, vai tas faktiski notiek amata pienākumu pildīšanas ietvaros un autotransports ticis izmantos ministrijas funkciju veikšanai”.

Pēc U. Reimaņa privātās vizināšanās atklāšanas tika solīts arī sagatavot priekšlikumus "izmaiņām un stingrākai kontrolei par turpmāku  transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai".

Taču pēcāk ministrija apgalvoja, ka esot „izskatītas dažādas iespējas”, taču vienīgais konkrētais risinājums ir bijis „GPD iekārtu izmantošana automašīnās”. Taču patiesībā līdz „automašīnām” daudzskaitlī Satiksmes ministrija tā arī netika. Pagājušā gada „otrajā pusē” vienam vienīgam transportlīdzeklim esot uzstādīta GPS iekārta testēšanas režīmā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...