Dienesta ziņojums norāda uz asām nesaskaņām vēl vienā „Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumā
PIETIEK01.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumā “LDZ ritošā sastāva serviss” ir izveidojusies normatīvajiem aktiem neatbilstoša situācija, kurā šobrīd nav iespējama normāla Sabiedrības vadība, - tas norādīts dienesta ziņojumā, ko „Latvijas dzelzceļa” vadībai iesniedzis uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Karpačovs. Pietiek šodien šo dokumentu publicē pilnībā.
SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vienīgajam dalībniekam VAS “Latvijas dzelzceļš”
VAS “Latvijas dzelzceļš” Valdes priekšsēdētājam M.Kleinbergam, Valdes loceklim A.Lubānam, Valdes loceklim Ē.Šmukstam, Valdes loceklim A.Stūrmanim
Dienesta ziņojums.
Ar šo ziņoju, ka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “LDZ ritošā sastāva serviss” (Sabiedrība) ir izveidojusies normatīvajiem aktiem neatbilstoša situācija, kurā šobrīd nav iespējama normāla Sabiedrības vadība, no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna puses vienpersoniski tiek pieņemti prettiesiski, nesaimnieciski un Sabiedrības uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējoši lēmumi.
2019.gada 17.jūlijā izskatīšanai Sabiedrības valdes sēdē steidzamības kārtībā tika virzīts jautājums par Sabiedrības struktūrshēmas apstiprināšanu jaunā redakcijā, un tika pieņemts pozitīvs lēmums. Pēc valdes lēmuma pieņemšanas atklājās, ka lēmuma projekts nebija saskaņots ar attiecīgajiem Sabiedrības speciālistiem, kā tas ir paredzēts Sabiedrības valdes reglamentā, kā arī nav iepriekš apspriests ar direkciju, daļu vadītājiem, nolūkā noteikt Sabiedrības turpmākajai komercdarbībai atbilstošu pārvaldes struktūru.
Atklājās arī, ka struktūrshēmā paredzētā Juridiskās daļas apvienošana ar Administratīvo lietu un iekšējās kontroles daļu, nav saskaņota ar valdošā uzņēmuma (VAS “Latvijas dzelzceļš”) juridisko daļu, kā tas ir noteikts “Latvijas dzelzceļš” koncerna tiesiskā nodrošinājuma politikā, kā arī nav veikta struktūrshēmā paredzēto izmaiņu novērtēšana saskaņā ar “Latvijas dzelzceļš” koncerna Dzelzceļa satiksmes drošības risku novērtēšanas un pārraudzības kopīgās metodes piemērošanas noteikumiem.
2019.gada 25.jūlijā izskatīšanai Sabiedrības valdes sēdē steidzamības kārtībā tika virzīts jautājums par izmaiņu apstiprināšanu Sabiedrības struktūrshēmā, kas tika pieņemta ar 2019.gada 17.jūlija valdes lēmumu. Sakarā ar to, ka šis lēmums tika virzīts ar tiem pašiem lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpumiem kā iepriekšējais valdes lēmums, es nepiekritu šim lēmumam un kā pierādījumu tam atteicos parakstīt valdes sēdes protokolu.
2019.gada 30.jūlijā es iesniedzu motivētu paziņojumu valdei un valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam, ka atsaucu savu balsojumu “par” valdes 17.jūlija lēmumam, kā arī, ka esmu balsojis “pret” 25.augusta valdes lēmumu.
Neraugoties uz to, ka ar vienu valdes locekļa balsi “par” augstākminētajiem valdes lēmumiem nav juridiska spēka, valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns, neieklausoties manos pamatotajos iebildumos, veic darbības jaunās struktūras ieviešanai Sabiedrībā – atlaiž, paaugstina amatā un pieņem jaunus darbiniekus, ir uzdevis attiecīgajiem vadītājiem uz neleģitīma lēmuma pamata izstrādāt jaunus Sabiedrības struktūru nolikumus, ir izdevis rīkojumu par jauno struktūru saīsinājumiem iekšējai lietošanai. Lūdzu vērst uzmanību uz to, ka likums valdes locekļiem paredz kopīgu (solidāru) atbildību par viņiem uzticēto uzņēmumu, taču reāli mūsu Sabiedrībā visus lēmumus pieņem J.Stalīdzāns vienpersoniski. Pat jautājumu par mūsu darbinieku apbalvošanu svētkos J.Stalīdzāns pieņem, nesaskaņojot ar mani, es par to uzzinu tikai pēc notikušā fakta.
Vēl jo vairāk, turpinot mani ignorēt kā valdes locekli, valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns izplata viedokli, ka manos - valdes locekļa un darbinieka ar 29 gadu stāžu Sabiedrībā argumentos vispār nav vērts ieklausīties. Faktiski Sabiedrības darbu vada un uzdevumus darbiniekiem dod un kontrolē E.Reinika un M.Dauškāns. Valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns vairākkārt vadības sēdēs ir uzsvēris, ka tas, ko saka E.Reinika, ir jāuzskata par nākušu no viņa paša. Šāda vadības stila dēļ, esmu saskāries arī ar tādu situācijām, ka Sabiedrības darbinieki baidās ar mani sarunāties, lai izvairītos no iespējamām, pret viņiem vērstām represijām.
Šobrīd, kamēr vēl nav izstrādāta jaunā Sabiedrības stratēģija (saistībā ar iespējamo darba apjomu un līdz ar to arī ienākumu samazināšanos, sakarā ar kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos), nav saprotams, kāpēc vispār ir vajadzīgas izmaiņas Sabiedrības struktūrā, kādi ir izmaiņu mērķi un kādus rezultatīvos rādītājus Sabiedrības vadība grib sasniegt. Par to, ka būs kaut kādas izmaiņas, es uzzināju tikai dalībnieku sapulces sēdē, līdz tam neviens šo jautājumu ar mani netika apspriedis.
Joprojām nav skaidrs, cik Sabiedrībai izmaksās struktūrshēmas maiņa (darbinieku atlaišanas pabalsti, izmaiņas SAP, jaunu darbinieku bez attiecīgās pieredzes pieņemšana darbā).
Pēc manas atteikšanās parakstīt valdes 25.jūlija sēdes protokolu 6.augustā bija vēl viens – trešais man zināmais mēģinājums “izdabūt cauri valdei” korespondences režīmā lēmumu par Sabiedrības struktūrshēmas maiņu. Šajā sakarā es valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam uzdevu astoņus jautājumus par šo lēmuma projektu, taču līdz pat šim brīdim ne uz vienu jautājumu neesmu saņēmis atbildi.
Pēc tam, kad valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam neizdevās panākt iecerēto rezultātu tiesiskā kārtā, sākās uzbrukumi “citādi domājošajiem”. Proti, notika izrēķināšanās ar galveno juriskonsulti (ar 26 gadu jurista darba stāžu) S.Surkovu, jo viņa uzdrīkstējās izteikt savu viedokli kā juriste un valdes sēžu sekretāres p.i. un izteica savas šaubas par šāda lēmuma pareizību, un, galvenais, par iecerētajām personālijām, kurām pēc reorganizācijas tiks piedāvāts ieņemt Sabiedrībā “atslēgas” amatus. Pēc sava viedokļa izteikšanas, S.Surkova tika pakļauta morāliem un psiholoģiskiem spaidiem no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna puses. Vēlos norādīt, ka šis nav pirmais gadījums Sabiedrībā, kad valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns pret darbiniekiem ir pielietojis “mobingu-bosingu”. Zemgales rajona tiesā 10.septembrī tiks skatīta Sabiedrības bijušā ekonomikas direktora Ģirta Kadiļa lieta par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu.
Pēc tam, kad 9.augustā valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” Drošības direkcijas Krāpšanas novēršanas daļas galveno inspektoru A.Štrausu “izsita” no S.Surkovas parakstu uz vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, viņai tika izmaksāts atlaišanas pabalsts 7,5 mēnešalgu apmērā, neraugoties uz to, ka es šo maksājumu netiku saskaņojis. Uzskatu to par kārtējo Sabiedrības finanšu līdzekļu nelietderīgu izlietošanu, jo galvenās juriskonsultes S.Surkovas vietā ar 13.septembri valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns ir pieņēmis darbā zvērinātu advokāti I.Ulmani.
Turklāt pieņemšana darbā ir notikusi pārkāpjot ētikas normas: 19.augustā Intranet tika izvietots sludinājums, ka Sabiedrība aicina darbā galveno juriskonsultu, norādot galvenos amata pienākumus, prasības kandidātam, atalgojumu, darba laiku un kontaktpersonu E.Reiniku. Tajā pašā dienā Latvijas zvērinātu advokātu padomei tika nosūtīta E.Reinikas sagatavota un virzīta valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna parakstīta izziņa, ka ar 13.septembri ar I.Ulmani tiks nodibinātas darba tiesiskās attiecības galvenā juriskonsulta amatā. Vēršu uzmanību uz to, ka E.Reiniku valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns ir aicinājis vadīt apvienoto administratīvo un juridisko lietu daļu. Te vietā jautājums: Kā darbinieks, kurš pieļauj tādas blēdības, spēs nodrošināt Sabiedrības tiesisku darbību? Diemžēl tas nav vienīgais gadījums, bez manas saskaņošanas un neraugoties uz maniem iebildumiem, ka S.Gemma nav speciālists nedz vagonu, nedz lokomotīvju saimniecībā, ar viņu ir noslēgta vienošanās par Sabiedrības Attīstības daļas vadīšanu.
Manuprāt, visa šī jaunā shēma tiek virzīta nevis tādēļ, lai uzlabotu Sabiedrības darbu, bet lai sadalītu vadošos posteņus starp M.Dauškānu, E.Reiniku un S.Gemmu. Šiem darbiniekiem, kuriem nav nedz dzelzceļa speciālista izglītības, nedz praktiskās darba pieredzes, plānotajā jaunajā Sabiedrības struktūrā tiek piedāvāts ieņemt vadošos amatus, neraugoties uz maniem kā valdes locekļa iebildumiem. Cik zinu, ar viņiem jau ir noslēgtas vienošanās pie darba līguma par jauno amata pienākumu pildīšanu. Tā kā no manis informācija tiek slēpta, man atliek tikai minēt uz kādiem finansiālajiem noteikumiem.
Šāda valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna un viņam pietuvināto darbinieku vadības stila rezultātā Sabiedrības kolektīvā ir izveidojusies nervoza, baiļu pilna atmosfēra, darbinieki baidās izteikt savu viedokli. Sacīto apliecina arī ļoti mazais darbinieku skaits, kas piedalījās VAS “Latvijas dzelzceļš” rīkotajā aptaujā (mazākais koncernā). Daļa pieredzējušu darbinieku ir pametuši Sabiedrību (I.Krieķe, F.Mihailovs, J.Jaudzems), citi ir uzsākuši jaunu darba vietu meklējumus.
Pēc darba attiecību izbeigšanas ar S.Surkovu un J.Jaudzemu (no 31.08.2019.), Sabiedrība paliek bez pieredzējušiem juristiem. Man kā valdes loceklim nav skaidrs, kā mēs varēsi turpināt sarežģītās pārrunas ar CZ LOKO a.s. savstarpējo pretenziju jautājumos, kas saistīti 2M62UM dīzeļlokomotīvju modernizāciju. J.Jaudzems šajā projektā piedalījās no paša sākuma un viņam ir visa nepieciešamā juridiskā un hronoloģiskā informācija. Kāda nepieciešamība bija viņu atbrīvot no darba ar 31.augustu un tērēt Sabiedrības naudu atlaišanas pabalstam?
Ļoti bieži Sabiedrībā tiek praktizēts tāds variants, ka es kā remonta centra vadītājs saņemu rīkojumus elektroniskā veidā par darbinieku skaita samazināšanu bez iepriekšējas saskaņošanas ar mani, parasti piektdienās, un nevienu tas neinteresē, kā remonta centrs ar palikušajiem darbiniekiem spēs nodrošināt ražošanas procesu.
Noslēdzot faktu uzskaitījumu, informēju, ka 26.septembrī saņēmu rīkojumu Nr.RSS-1.4/75 par jauno struktūru saīsinājumiem. Kā redzams no šā rīkojuma, Komercdirektora pakļautībā ir parādījušās vēl trīs jaunas daļas. Protams, bez manas un komercdirektora S.Vētras ziņas. Piebildīšu, ka komercdirektora amatu vispār plānoja samazināt, un negāja runa par to, ka viņa pakļautībā papildus tiks nodotas kādas daļas. Nevienā no manis redzētajām struktūrshēmām tas nebija paredzēts.
Augstāk izklāstītais liecina par to, ka Sabiedrības vadībai nav skaidras izpratnes par to, kāpēc ir vajadzīgas strukturālās reformas. Vienīgais šīs mahinācijas mērķis ir saglabāt E.Reinikai un M.Dauškānam amatus pēc Administratīvo lietu un iekšējās kontroles daļas likvidēšanas. Pēdējo trīs gadu laikā šie cilvēki, baudot neierobežotu un nekontrolētu varu, bremzēja Sabiedrības attīstību un nodarbojās ar Sabiedrības darbinieku iebaidīšanu.
Tā kā visas manas iniciatīvas kaut ko mainīt Sabiedrībā, pieņemot attiecīgus valdes lēmumus, tiek bloķētas no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna un valdes sekretāres E.Reinikas puses, lai pārtrauktu Sabiedrības finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, lūdzu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vienīgo dalībnieku VAS “Latvijas dzelzceļš” dot saistošu norādījumu Sabiedrības valdei visus Sabiedrības darījumus turpmāk parakstīt abiem valdes locekļiem (J.Stalīdzānam un S.Karpačovam) tikai kopīgi.
Ar cieņu Valdes loceklis Sergejs Karpačovs
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
