Digitālajā lietā tiesnesis negaidot piedāvā britam Latvijas apmaksātu advokātu; draud milzīgas izmaksas

Kā zināms Pietiek, aizvadītajā nedēļā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns (attēlā), kas izskata lietu, veicis sagatavošanās darbus Flanagana pratināšanai un visiem tiesas zālē klātesošajiem par lielu izbrīnu britam videokonferences režīmā uzdevis jautājumu – vai viņam būtu nepieciešams advokāts.

Flanagans acīmredzami bijis pārsteigts par šādu piedāvājumu, taču faktiski nekavējoties paziņojis, ka, protams, advokāts viņam nepieciešams. Rezultātā šonedēļ gaidāma skaidrība gan par to, kas šis advokāts varētu būt, gan arī par to, cik ilgs laiks viņam būs nepieciešams, lai iepazītos lietas materiāliem, kas pieejami lieciniekiem, un kādu honorāru viņš varētu pieprasīt no Latvijas valsts.

Tas nozīmē, ka, pateicoties Stukāna izteiktajam solījumam Flanaganam, ko fiksējuši arī britu tiesībsargi, Latvijas valsts var šķirties pat no vairākiem simtiem tūkstošu latu, ko varētu izmaksāt kvalitatīvi britu advokāta pakalpojumi, kas var maksāt ne tikai daudzus simtus mārciņu stundā vien.

Rīgas apgabaltiesa gan apgalvo, ka tiesneša Stukāna izteikums neesot vērtējams kā skaidrs Latvijas tiesas solījums britu pilsonim. „Tiesnesis vēl lēmumu par šo lietu nav pieņēmis. Vēl ir jāgaida apstiprinājums no Tieslietu ministrijas, jo izmaksu veic Tiesu administrācija,” skaidro apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Taču aprakstītās ainas aculiecinieki Pietiek apgalvo, ka situācija bijusi pilnīgi nepārprotama – tiesnesis solījis Flanaganam iespēju izmantot advokāta pakalpojumus, ko apmaksātu Latvijas valsts. Flanagans arī nekavējoties uzdevis jautājumu, kā tad būs ar advokāta apmaksu, un saņēmis Stukāna apliecinājumu, ka pakalpojumi tiks apmaksāti.

Arī apgabaltiesa apliecina, ka, „protams, ka viņš varēs ņemt britu advokātu. Uz valsts apmaksātu advokātu ir tiesības jebkuram lieciniekam, to paredz Kriminālprocesa likuma 110.panta 5.daļa. Savukārt, pievienojoties Eiropas 2000.gada 29.maija konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās, Latvija ir apņēmusies šādu palīdzību nodrošināt un apmaksāt”.

Taču gluži citās domās ir Tieslietu ministrija. „Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, likumdevējs personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir paredzējis tiesības pieaicināt valsts nodrošināto aizstāvi, ja šīs personas to ir lūgušas. Attiecībā uz lieciniekiem, likumdevējs nav paredzējis tiesības nodrošināt valsts aizstāvi. Līdz ar to, ja liecinieks ir izmantojis tiesības un uzaicinājis juridiskās palīdzības saņemšanai advokātu, visi izdevumi ir sedzami lieciniekam pašam,” ministrijas oficiālo viedokli sniedz tās preses pārstāve.

Tāpat izrādās, ka pretēji apgabaltiesas uzskatam Tiesu administrācija nebūt neuzskata, ka tā būtu institūcija, kas apmaksā liecinieku advokātu pakalpojumus. Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne apliecina: „Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka Tiesu administrācija neatlīdzina izdevumus advokātiem saistībā ar cietušo vai liecinieku pārstāvību.”

Savukārt Rīgas apgabaltiesas piesauktais Kriminālprocesa likuma 110. pants nosaka nevis to, ka valsts apmaksā lieciniekiem advokāta pakalpojumus, bet tikai to, ka lieciniekam ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

Novērtē šo rakstu: