Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sausais atlikums no 14 gadus ilgas tiesāšanās un 18 gadus ilga kriminālprocesa: t.s. “digitālās televīzijas” lietā likumsakarīgi attaisnoti visi, taču prokuratūra, zaudējumu jūtot, tagad centīsies vēlreiz sildīt to pašu veco zupu, tikai nu jau… pret Šleseru. Vai tur vispār atrodama jebkāda loģika?

Par spīti demonstratīvai, pēc iespējas publiskākai krimināllietas virzīšanai kopš 2003. gada un tiesvedībai cauri visām instancēm 14 gadu garumā, viss stāsts ir vienkāršs kā rauga pankūka. To var izstāstīt pāris teikumos.

Bizness neizdevās, bet digitālā apraide gan izdevās

Saprotot, ka pasaulē tiek ieviesta digitālā TV apraide un ka tā aizsniegs arī mūs, pēc 2000. gada vairāki privātie uzņēmēji (ieskaitot Andreju Ēķi, privātā TV biznesa pionieri Latvijā, un citus) nolēma iepirkt iekārtas un piegādāt tās Latvijai. Īsos vārdos: iekārtas iepirka, sagādāja, atveda uz noliktavu un sāka tirgoties ar televīzijas torni Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) personā, kā vislabāk ieviest digitālo apraidi Latvijā. LVRTC izveidoja meitasuzņēmumu DLRTC un sāka strādāt pie tehnoloģiju savienojamības.

Tad par premjeru kļuva Einars Repše, kurš atklāti izdarīja politisko spiedienu uz KNAB, dodot mutisku rīkojumu LTV tiešraidē, ka jāierosina krimināllieta pret opozīciju. “Par digitālās televīzijas ieviešanas līgumu jau sen vajadzēja ierosināt krimināllietu, svētdien LTV tiešraidē paziņoja Einars Repše. Viņš nepārprotami lika saprast, ka no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagaida krimināllietas ierosināšanu jau tuvākajā laikā,” toreiz ziņoja Delfi. (Saite šī viedokļraksta beigās.)

Tolaik vēl jaunais, tikai pirms diviem gadiem izveidotais KNAB, neizrādot kaut vai formālas pašcieņas pazīmes, ar sunisku padevību metās izpildīt premjera rīkojumu un sarīkoja kratīšanas pie minētā premjera politiskajiem oponentiem. (Vēlāk to jau vairs neuzskatīja par neko īpašu, tas kļuva par normu.)

Šādos apstākļos digitālo TV apraidi Latvijā attiecīgie līgumslēdzēji nevarēja vairs ieviest paredzētajos termiņos (līdz 2006. gadam), līdz ar to valsts no savas puses vērsās Stokholmas šķīrējtiesā – sev par nelaimi, privātie uzņēmēji līgumā bija ierakstījuši šķīrējtiesas klauzulu. Privātā puse zaudēja un bija spiesta atmaksāt valstij 3,8 miljonus latu – summu, ko ieviesēji bija saņēmuši no DLRTC par veiktajiem priekšdarbiem.

Sapirktās ļoti specifiskās lieljaudas iekārtas gulēja noliktavā vēl vairākus gadus, līdz digitālo televīziju Latvijā ieviesa 2010. gada sākumā: ziemas olimpiskās spēles Vankūverā bija pēdējais, ko parādīja analogajā apraidē. Iznākumā digitālo apraidi Latvijā ieviesa nevis valsts uzņēmums DLRTC, bet gan cits valsts uzņēmums – Lattelecom. Tātad KNAB un E. Repšes dēļ tehnoloģijas ieviešana aizkavējās vismaz par 4, ja ne visiem 6 gadiem.

Kāpēc pompozajai krimināllietai iznākums, ka visi attaisnoti

2007. gadā vispirms tika apsūdzēti 20 cilvēki. Tiesvedība vienu no viņiem noveda kapā, savukārt otru – līdz sajukšanai prātā. (Tās nav metaforas.) Nav nozīmes tagad atkārtot tiesvedības līkločus cauri instancēm, labāk pievērsīsimies “sausajam atlikumam”: jau pēc pirmās iepazīšanās ar krimināllietas sējumiem (pie manis tie nonāca ap 2011. gadu, un nevaru teikt, ka es tos būtu kaut kā īpaši meklējis vai centies pie tiem tikt – tos deva katram, kas izrādīja interesi) bija skaidrs, ka lietā nav atrodams nozieguma sastāvs. Vispār nekāds.

Lieta tāda, ka mantiskos noziegumos (un šeit KNAB saskatīja “krāpšanu”) ir jābūt kādam cietušajam. Nevar izkrāpt naudu, ja neeksistē cietušais, kam nauda izkrāpta vai no kura būtu mēģināts kaut ko izblēdīt. Bet šajā gadījumā valsts akciju sabiedrība LVRTC savu nesekmīgo meitasuzņēmumu DLRTC likvidēja jau 2007. gadā, pie kam apraides digitalizācijā iesaistītās firmas (Kempmayer u.c.) ar Stokholmas šķīrējtiesas spriedumu nomaksāja 3,8 miljonus latu par projekta neīstenošanu līdz galam. (Krāpšanas gadījumā būtu nevis iepirkuši miljoniem vērtas iekārtas, bet paņēmuši avansu un aizlaidušies.)

Faktiski notika krāpšanas mēģinājumam tieši pretējais – tika iegādātas iekārtas un sākta to uzstādīšana, bet līguma neizpildes gadījumā tika nosegti zaudējumi. Pie kam iekārtas izrādījās pasaules visaugstākā līmeņa tehnoloģija: Kempmayer iepirktos “dzelžus” beigās pārņēma Lattelecom, un TV apraide līdz pat šai dienai Latvijā notiek ar šīm iekārtām.

Līdz ar to visā šajā pompozajā krimināllietā neviena pati persona nebija pieteikusies par cietušo, jo bija noticis tieši pretējais – privātie investori vispirms sākuši darbus, tad viņiem tos nav ļāvuši pabeigt, bet viņi galā samaksājuši zaudējumus. Un pat mūsu Ģenerālprokuratūra nevienu nevar piespiedu kārtā atzīt par cietušo un pavēlēt kādam: “Tu esi cietis no briesmīgā, šausmīgā, neciešami prettiesiskā Jurģa Liepnieka, tāpēc tiesā figurēsi kā cietušais!” (Tas ir, līdz šim nav zināms par šādiem gadījumiem. Nebrīnītos, ka ar laiku uzpeldētu arī tādi.)

Nespējot tikt galā ar pretiniekiem, prokuratūra uzklūp… Šleseram

Attaisnojošā sprieduma gaismā kļūst saprotamāki notikumu cēloņi attiecībā uz prokuratūras pretenzijām pret Ainaru Šleseru un Andri Šķēli. Sajūtot, ka digitālās TV lieta tomēr būs beidzot jāzaudē, prokurori meklējuši nākamos grēkāžus, kam “piesieties” vēlreiz par to pašu – attiecīgi izvēle kritusi uz Šleseru un Šķēli. Tagad prokurori mēģinās tiesāties ar tiem.

Var tikai apbrīnot prokuratūras amatpersonu progresējošo trulumu un ignoranci. Ja iepriekš, izmantojot digitālo TV kā ieganstu, tā vērsās pret māksliniekiem un galvenokārt radošā darba darītājiem (Ēķis, Liepnieks, Ojārs Rubenis u.c.) vai tautā nepopulāriem, toties šaurās aprindās pazīstamiem biznesmeņiem un advokātiem (Zabeckis, Kvēps, Loze u.c.), tad tagad prokurori grib apsūdzēt Šleseru un Šķēli.

Te nu prokuratūra (ar vai bez KNAB padoma) ir izdarījusi pat ne stratēģisku vai taktisku, bet fundamentālu kļūdu. Gan Šlesers, gan Šķēle ir savus desmit gadus prom no politikas, viņi klusi un efektīvi attīsta privātos biznesus, kas ir lielāko nodokļu maksātāju sarakstos. Viņi rūpīgi lika mieru visiem esošajiem politiķiem un partijām, pie kam viņi paši daudz labāk jūtas pašreizējā nepolitiskajā ampluā. Šlesers izskatās jaunāks un enerģiskāks nekā pirms desmit gadiem, kad aizgāja no vēlētajiem amatiem, un tagad viņš politiskajā cīņā likumsakarīgi pārņēmis iniciatīvu.

Bet prokurori un KNABisti, jūtot zaudējumu “digitālās TV lietā” un nespēdami 14 gadu laikā “sakošļāt” Rubeni un Liepnieku (jā, skatuves izrāžu režisors un filosofs – esejists pārspējuši Ģenerālprokuratūru tās pašas dzimtajā spēlē), nav sapratuši savas kļūdas. Darbību izvērtēšanas vietā prokurori atvēzējušies uz Latvijas nesenajā vēsturē spējīgāko, enerģiskāko un biznesā pelnošāko līderu (patīk mums vai nē, bet viņu darbaspējas noliegt būtu pamuļķīgi) apsūdzēšanu vēlreiz par “digitālo TV” – lietu, kurā prokurori patlaban cietuši sakāvi no filosofa.

Šlesers jau parāda, kas ir kas: publiskajā telpā tiek apspriesta nevis paredzamā tiesvedība, bet gan viņa partijas nosaukums, platforma, kandidāti, idejas utt. Visur ziņas ir par Šlesera atgriešanos publiskajā vidē, nevis par kārtējo patoloģisko tiesvedību, ko KNAB un Ģenerālprokuratūras iztapoņas ierosina pret kārtējiem “Jaunā Laika”, tagad – “Vienotības” politiskajiem pretiniekiem.

Jau iepriekš prognozējot savu sakāvi līdz šim tiesās izskatītajai “digitālās TV lietai” un meklējot, kam lai vēlreiz “piesienas” par to pašu tēmu, lai notušētu attaisnojošo spriedumu iepriekšējiem 20 apsūdzētajiem, KNAB un Ģenerālprokuratūra tikko iestūma atpakaļ publiskajā politikā Šleseru. Tātad cilvēku, kam ir milzīga pieredze darbā un politikā, kam ir milzīgi privātā biznesa resursi (kurus viņš pie tam pats ir nopelnījis brīvajā tirgū, nevis privatizējis kinoteātri, pārdēvējis par klubu un pārdevis kremlinu ofšoriem), kas var īstenot praktiski jebkuru priekšvēlēšanu aktivitāti legālā ceļā (tas ir, nenobalsojot Saeimā par mediķu algām paredzētās naudas zibenīgu piešķiršanu savai partijai mediķu vietā) un kurš pie tam nav sašķēlis pats savu potenciālo elektorātu ne pēc etniskiem, ne ideoloģiskiem, ne vakcīnu principiem utt.

Vārdu sakot, KNAB ar prokuroriem šobrīd darbojas kā Kariņa valdības pretinieki, vairojot mūsu premjeram un tā partijai pašus neērtākos ienaidniekus, kādi vien atrodami.

Atmiņas atsvaidzināšanai:

https://www.delfi.lv/news/national/politics/repse-pieprasa-kriminallietu-par-digitalas-televizijas-ligumu.d?id=6156220

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...