Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 29. aprīlī laikraksts Latvijas Avīze ir publicējis rakstu ar virsrakstu „Sāks Kalnmeiera pēcteču apspriešanu”. Šajā publikācijā, kuras būtiska daļa veltīta valsts amatpersonu izteikumiem medijos daudz aprakstītā valsts nozagšanas darījuma (kurā, cik zināms, bijis materiāli ieinteresēts arī AS Latvijas mediji patiesais labuma guvējs) – Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas par mākslīgi samazinātu cenu – un tā iespējamā „piesedzēja”, prokuratūras darbinieka Jura Jurisa attaisnošanai, ir pieminēta interneta vietne www.prokuratura.info.

Šajā vietnē, citējot publikāciju, „jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora Jurisa sarakste”, ko pats J. Juriss publikācijā nosaucis par vismaz daļēji viltotu.

Par to, ka šīs vietnes atklātībai nodotais saturs ir galēji nevēlams pieminētās noziedzīgās valsts nozagšanas shēmas īstenotājiem un piesedzējiem, manuprāt, liecina arī publikācijā pieminētie pašreizējā LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera centieni mēģināt šo vietni slēgt.

Es uzskatu, ka šajā publikācijā minētie amatpersonu apgalvojumi ir daļa no organizētas noziedzīgas grupas mēģinājuma nepieļaut šīs valsts nozagšanas shēmas objektīvu, neieinteresētu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kā arī veicināt minētā J. Jurisa kļūšanu par LR ģenerālprokuroru.

Es esmu sācis iepazīties ar publikācijā minētās interneta vietnes saturu, kura fragmenti ir tikuši atspoguļoti arī sociālajā tīklā Twitter, un konstatējis, ka tas vismaz daļēji atbilst man nezināmu personu man šajās dienās nodota elektronisko datu nesēja saturam.

No šī satura man jāizdara secinājums, ka minēto valsts nozagšanas shēmu minētais R. Meroni ir īstenojis kopā ar ne tikai algotiem juristiem un prokuratūras darbiniekiem, bet arī Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem.

Manuprāt, gan šie fakti, gan tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rīcība aizvadītajos četros gados pēc minētās valsts nozagšanas shēmas īstenošanas liecina, ka noziedzīgu motīvu dēļ šo faktu objektīva, tiesiska izmeklēšana ir tīši kavēta un nepieļauta.

Līdz ar to es šo datu nesēju nosūtu Nacionālajai drošības padomei ar cerību, ka, apspriežot tā saturu, iespējamie noziedzīgās shēmas piesedzēji Nacionālās drošības padomes sastāvā neizrādīsies vairākumā un šis saturs tiks nodots objektīvai, tiesiskai izmeklēšanai, tās gaitu regulāri kontrolējot pašai Nacionālās drošības padomei.

Ja tas tā nenotiks, apsveru iespēju nodot sabiedrībai šī datu nesēja saturu pilnā apmērā, lai noziedzīgi nodarījumi, kas radījuši Latvijas valstij vismaz 100 miljonu eiro lielus zaudējumus, nepaliktu slēpti un to organizētāji, īstenotāji un līdzzinātāji tiktu saukti pie atbildības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...