Iesaki rakstu: 
Apskatījos šos dokumentus saistībā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amata konkursu, kas pēc „izbīdītā” Dzintara Mozga atteikšanās ir beidzies bez rezultātiem: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/darba_piedavajumi/. Jāsaka īsi – uzprasās interesanti secinājumi.
Mozgis ir savācis 11 punktus, un, apskatot kritērijus un piešķirtos punktus, sanāk, ka, izņemot izglītību un valodas, kas dod 7,5 punktus, citās pozīcijās ieguvis 1 punktu vai nevienu, kas gan neliecina par izcilu rezultātu, drīzāk otrādi.
Turklāt Mozgim ir praktiskā pieredze ārsta darba tā kā 7,5+5 = 12,5 punkti, un tas nozīmē, ka citās pozīcijās bijusi nulle… Interesanti gan, kāpēc citi kandidāti nav savākuši vairāk un tagad atzīti par neatbilstošiem? Ja jau Mozgis ar 11 punktiem ir uzvarējis, kas tad tiem ir - 2 punkti, vai?
Ir vairāk nekā skaidrs, ka nākamais kandidāts šajā konkursā nav bijis Veselības ministrijai vēlams tāpat kā pārējie. Tikmēr valde strādā faktiski ar vienu valdes locekli, kam ir jāsniedz atzinums par otrās kārtas būvniecību, jāplāno nākamā gada slimnīcas budžets un vēl ikkgadējie nepietiekamo kvotu draudi.
Mozgis bija kā "nodeva" Apinim, bet kas tad tagad tiks piedāvāts? Apinis solījis atrast "piemērotus" kandidātus valdēm, bet dīvaini - kāpēc pats savulaik atteicies no legālas iespējas piedalīties konkursa komisijā, bet tagad aktīvi pilda personāla atlases funkcijas.
Interesanti, ka 19. augustā ir paredzēta Čakšas vizīte Ventspilī, jo šobrīd nav saprotams, ko viņa vispār dara: visiem ir sasolīts, ka būs nauda, lielajām slimnīcām gada beigās atdos ģimenes ārstu ietaupītos laboratorijas izmeklējuma līdzekļus, jo citādi ir maksātnespējas draudi.
Īpaši tas attiecas uz Austrumu slimnīcu, kur jau šā gada zvērināta revidenta atzinumā ir norādīts, ka tiek manipulēts ar nodokļu nomaksu, bet valde apgalvojusi, ka 2016. gadā būtiski uzlabosies finanšu situācija…
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.