Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sniega un ledus trūkuma dēļ aizvadītajā ziemā visas brauktuvju kaisītāju noliktavas joprojām ir pilnas ar sāli, tomēr VAS Latvijas Autoceļu uzturētājsizsludinājusi konkursu vēl par 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkšanu vasaras (!) sezonai.

Uzaicinājums piegādāt sāli, kāds katru gadu tiek izsūtīts septembrī ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem ceturtdien pēc 14:00 — tātad divas stundas pirms lielo svētku brīvdienu iestāšanās (ņemot vērā, ka darbalaiks pirms svētku dienām tradicionāli beidzas stundu ātrāk).

Kā redzams e-pastam pievienotajā iepirkuma tabulā, valsts uzņēmums pēkšņi paudis interesi iegādāties 23 tūkstošus tonnu sāls “vasaras piegādēm”, kaut gan noliktavās vēl guļ iepriekšējā, rekordsiltajā ziemā neiztērētie sāls krājumi. Turklāt katrs lasītājs pats var spriest, cik ļoti autoceļu uzturēšanā vasarā vispār nepieciešami sāls tonnu desmittūkstoši.

Iepirkumu uzraudzības biroja arhīvā nav iespējams atrast otru gadījumu, kad tādu daudzumu nātrija hlorīda autoceļu uzturētāji būtu pirkuši tieši tad, kad ceļu kaisīšanas sezona tikko beigusies.

Detalizēti aprakstīts sāls daudzums, kāds paredzēts dažādiem autoceļu uzturēšanas iecirkņiem: piemēram, Garkalnē un Siguldā vajadzēšot pa 2000 tonnām, Aizkrauklē — uz pusi mazāk, Bauskā — tikai 270 tonnas, savukārt Kurzemes un Latgales ceļu rajoniem ceļu kaisīšanai pēkšņi vajadzēšot vidēji no 2000 līdz 3000 tonnām kaisāmās sāls.

Kāpēc šāds fantastisks iepirkums laikā, kad valsts rūpējas par ekonomikas saglabāšanu un atdzīvināšanu pēc pandēmijas ierobežojumu beigām (Latvijā sāli neiegūst, to var tikai importēt — labākajā gadījumā no Baltkrievijas, sliktākajā no Krievijas, tā kā ar šādu neloģisku iepirkumu “sildīt” var tikai citu valstu ekonomikas), ļauj saprast Pietiek iepriekš publicētās ziņas par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā uz piestātnes, tātad galēji nepiemērotā vietā.

Šāds augstākajā mērā neloģisks iepirkums ļaus kādam atbrīvoties no iepriekš uzpirktajiem sāls krājumiem, kas siltās ziemas dēļ izrādījušies nevajadzīgi aizvadītajā sezonā un kuri rada zaudējumus privātajam īpašniekam — tas savu naudu “iesālījis” pašā burtiskākajā nozīmē.

Pietiek jau aprakstīja aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, — tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.

Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.

Ja valsts uzņēmums tagad veic iepirkumu sāls rezervju papildināšanai, nenotiek nekāda Latvijas ekonomikas sildīšana, palielinās tikai uzkrājumi noliktavās, kas nerada nevienu pašu darbavietu, bet liek aizplūst par sāli samaksātajai naudai uz ārzemēm. Netiek remontēti ceļi, tīrīti grāvji, uzstādītas ceļazīmes utt., par ko darbinieki Latvijā saņem algas. Attiecīgo naudu (23 tūkstošu tonnu iegādei vajadzīgs vismaz miljons eiro plus PVN) varētu mērķtiecīgi izlietot, maksājot to algās reālo uzturēšanas darbu veicējiem.

Iepriekšējais raksts par ievedmuitu mahinācijām:

https://www.pietiek.com/raksti/aizdomas_par_miljonu_shemam_ar_baltkrievijas_tehniskas_sals_piegadem_baltijas_valstim

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...