Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”
Jānis Urbanovičs16.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz Saeimu koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi: “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas konkurētspējas palielināšana, pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana, kā arī nacionālās identitātes stiprināšana.” Domāju, valdošā koalīcija skaļi nenosauc nākamā gada budžeta projekta galveno prioritāti: Saeimas vēlēšanās 2022.gada oktobrī visiem līdzekļiem atražot pašiem sevi.
Tas, ka valdības partijas sadala valsts naudu atbilstīgi saviem priekšstatiem, ir loģiski. Tā budžetus veido visur pasaulē. Tikai citur ir pieņemts, ka tas notiek, priekšroku dodot valsts interesēm, nevis valdībā pārstāvēto partiju interešu prioritātēm. Tāpēc mediķi visdziļākajā krīzē lai paciešas, jo “visiem jau vajag”.
Uz kopējā budžeta apjoma tie divi miljoni, kas atvēlēti deputātu īpašo pasūtījumu galdam (sauktam arī par deputātu kvotām), tāds nieks vien ir. Lai gan šo praksi nosoda gan Valsts kontrole, gan korupcijas pētnieki, tas nemaina koalīcijas degsmi vēlēšanu gadā dažādiem novadiem, sabiedriskām organizācijām, draudzēm, biedrībām uc. pasniegt individualizētas dāvaniņas. Lai ar balsstiesībām apveltītie saņēmēji skaidri zinātu – šo jumtu salaboja partija A, kādai biedrībai uzturnaudu sagādāja partija B, par bērnu rotaļlaukumu esiet pateicīgi partijai C…
Nepārprotiet, mēs kā opozīcija abām rokām esam gan par to jumtu, gan jebkuru citu atbalstu cilvēkiem. Tikai – kāpēc šos piešķīrumus finansēt no budžeta sadaļas “neparedzētiem gadījumiem”? Vai tas nav visnotaļ paredzams, ka visām šīm labajām lietām vajag naudu? Vai tomēr šim dāsnumam ir uzpirkšanas iesaiņojums?
Valdošās koalīcijas pārstāvjiem apzīmējums “deputātu kvotas” griež ausīs, droši vien tāpēc, ka pirms pāris gadiem šīs kvotas paši ar lielu pompu “izskauda”. Tāpēc ir priekšlikums – šo partiju īpašo, atsevišķām vēlētāju grupām mērķēto piedāvājumu saukt par baiļu kvotām! Ja valsts kopējā attīstības gaita ved mūs atpalicībā (citēju prezidentu Levitu!) un ir bailes varu zaudēt, tad šie nelielie piešķīrumi taču var palīdzēt noturēties konkrētos elektorāta segmentos. Un ko gan vairāk var vēlēties kā turpināt tāpat kā 30 gadus līdz šim!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
