Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV
Egons Rusanovs, advokāts07.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”, kad šī kara laikā vienlaikus dzīvības zaudējuši tik daudz bērnu.
Tikpat gājuši bojā pieaugušo. Tas gan vairs nav rekords… Vēl cietuši 75 cilvēki. Arī tas vairs sen nav rekords…
Krievijas propagandas kanāli bija pārlaimīgi. Esot trāpīts NATO emisāru satikšanās vietai. Tiesa, neviens NATO “ģenerālis” vārdā pēc tam netika nosaukts. Un nekur par ģenerāļiem it kā nesēroja.
Ukraiņi gan nosauca šos “generāļus” – bojā gājušo bērnu vārdus. Un par šiem bērniem sēroja visur. Vismaz tur, kur vēl sastopams veselais saprāts.
Vienlaikus otrs “rekords” notika ASV. Padomājiet tikai! Ovečkins sasniedzis Grecka iemesto ripu rekordu NHL - 894 goli! Ārprāts! Kāds cilvēces sasniegums! Kāds atvieglojums visiem mums. Cik tas tagad nu uzlabos mūsu dzīves!
Sportam ar politiku taču nav nekāda sakara. Taču nez kāpēc atkal Krievijas propaganda līksmo – to taču varēja paveikt tikai “mūsu krievu spēkavīri”!
Bet labi. Tas jau propagandistu darbs – ciniski un pretīgi melot, no ziloņa taisot mušu, bet no mušas - ziloni. Pēc pasūtījuma un vajadzības.
Zīmīgāk gan ir tas, kā tika atzīmēts šis otrs “rekords”ASV.
“Daudzinternacionālie” komandas biedri (no valstīm, kuras pašas bažīgi raugās savā nākotnē un tādēļ visādos veidos palīdz Ukrainai) sirsnīgi un vētraini sveica savu komandas biedru - Putina uzticamības personu, kuru izgaismoja arēnas prožektori, kuram sajūsmināti uzgavilēja tūkstošiem alu sadzērušies un cīsiņus sarijušies kompleksu mākti fani. Pats Greckis (par ātru viņš aizgāja no hokeja!), gan ar paskābu ģīmi, nonāca ģērbtuvēs sveikt gaviļnieku.
Politkorektums. Jābūt prasmei atzīt “sakāvi”. Apsveikumi. Preses konference. Kņada. Uzbudinājums. Jubilāra ego triumfs.
Bizness. Tikai bizness. Pārdoti krekli ar 8. numuru, izpārdotas biļetes, kur “spēkavīrs” skaisti mēdz gūt vārtus. Un tā tālāk… Kā lai tādu padzen? Kā lai tādam nespiež roku? Kā lai tādam nesmaida un neuzgavilē? Zelta vistiņai. Tas nekas, ka sirdī “viņa prezidents” ir tas, ko no visas sirds ienīst visa civilizētā pasaule.
Bet kaut kur okeāna otrā malā morgā guļ 10 mazi “NATO ģenerāļi”. Un kāpēc gan ne? Viņi tādi arī ir. Viņi šobrīd iedvesmo turpināt cīņu, vairo spēku un nepiekāpību. Arī naidu. Ne bez tā. Un ne tikai to. Viņi atgādina arī to, ka moralitāte nozīmē nerokoties ar ikkatru, kas tevi izklaidēs vai nes materiālo labumu. Arī nesmaidīt nozīmē parādīt attieksmi un stāju.
Moralitāte nozīmē arī pienācīgas vietas ierādīšanu tiem, kuriem morāle ir sveša.
Divas pasaules. Divas plaknes, kurām nav lemts krustoties. Divi spēki, kuriem nav lemts vienoties. Nekad.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
