Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Laimdota Straujuma (Vienotība) otrdienas pievakarē paziņoja, ka panākta vienošanās par bankas Citadele pārdošanas nosacījumiem un līgums jau uzsācis saskaņošanas ceļu, lai tā parakstīšana tiktu akceptēta valdībā, premjere noklusēja vismaz divus būtiskus aspektus. 

Pirmkārt, ka divu gadu pārdošanas aizliegums, par ko paziņoja Straujuma, līgumā attiecās tikai uz Citadeles akcijām, nevis aktīvu pārdošanu. Otrkārt, ka, pretēji iepriekš plānotajam jautājuma izskatīšana otrdien valdības dienaskārtībā neparādījās, jo Privatizācijas aģentūra (PA) nav sagatavojusi ziņojumu, kurā tostarp jāatspēko bažas par šī darījuma riskiem, kurus savā negatīvajā atzinumā uzskaitījusi Valsts kanceleja, principā rekomendējot valdībai neslēgt līgumu ar Ripplewood Holdings un pārējo investoru grupu par bankas pārdošanu.

Divu gadu ilgais pārdošanas aizliegums, par ko vienojusies Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzītā PA ar bankas Citadele pircējiem - amerikāņu investīciju fondu Ripplewood Holdings un virkni citu fonda piesaistīto investoru, attiecas tikai uz bankas akciju pārdošanu jeb kapitāldaļu atsavināšanu, toties bankas aktīvu pārdošanai ierobežojošs termiņš nav noteikts, Pietiek apstiprināja vairāki avoti valdībā, kas ir iepazinušies ar sagatavoto pārdošanas līguma tekstu. Līgums un par to sagatavotie atzinumi, kas jau nosūtīti ministrijām, nav valsts noslēpums, bet tiem piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Tādēļ Pietiek avoti valdībā to saturu piekrīt komentēt tikai bez oficiālām atsaucēm.

Valsts kancelejas atzinums, kam noteikts ierobežotas pieejamības statuss "dienesta vajadzībām", jau nonācis ministrijās, un tiek uzskatīts, ka vairāki valdības locekļi, kas nevēlas uzņemties atbildību par daudz kritizēto un aizdomu plīvuru apvīto Citadeles pārdošanu, varētu uz to atsaukties, lai valdības sēdē neatbalstītu līguma slēgšanu ar Ripplewood. Vienlaikus vairāki Pietiek avoti valdībā, kas iepazinušies ar Valsts kancelejas negatīvo atzinumu, atzīst, ka tas balstās publiski pieejamas informācijas un juridisko risku analīzē, neatklājot jaunus šokējošus faktus. Tādēļ tiek apšaubīts, vai šis dokuments vien paklupinās Citadeles pārdošanu.

"Neviens negrib uzņemties atbildību par šo darījumu, bet neviens arī negrib būt tas, kas norauj darījumu," Pietiek atklāti atzina viens no Straujumas aizejošās valdības ministriem. Proti, alternatīvas, ar kurām ministrus un augstāko ierēdniecību biedējusi gan premjere, gan PA, ir divas: vai nu pārdošanas procesu pārņem Eiropas Komisija, pastāvot riskam, ka tai jāizvēlas pircējs no tā paša pretendentu loka, bet jau par vēl zemāku cenu, vai otrā versijā - bankas likvidācija.

Valsts kancelejas atzinumā minēti vairāki negatīvi Ripplewood investīciju fonda ieguldījumu piemēri, lai gan valdošā partija Vienotība priekšvēlēšanu diskusijās un arī premjere Straujuma šobrīd mēdz atsaukties uz fonda, iespējams, veiksmīgāko darījumu - Japānas Long Term Credit Bank (pārdēvēta par Shinsei Bank) iegādi 2000. gadā. Negatīvajā atzinumā, kas ir valdības locekļu rīcībā, tikmēr minēts arī Lielbritānijas žurnālu izdevniecības Reader’s Digest Association bankrots 2009. gadā divus gadus pēc tam, kad tajā bija investējis Ripplewood Holdings. Respektablais biznesa laikraksts Financial Times šiem notikumiem veltītā publikācijā pirms pieciem gadiem Ripplewood nosaucis par "vienu no pasaules noslēpumainākajiem investīciju fondiem". Faktu, ka fonds reģistrēts ASV Delavēras štata ofšorā, negatīvajā atzinumā min arī Valsts kanceleja.

Pati Straujuma, atsaucoties uz līguma apjomu - tas ir aptuveni 70 lappušu biezs - otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka ar to nav detalizēti iepazinusies, un atklāja tikai vienu no detaļām - divu gadu pārdošanas aizliegumu. Ripplewood sākotnēji vēlējās tikai viena gada aizliegumu, bet valdības ministri, dodot zaļo gaismu līguma gatavošanai ar Ripplewood, uzstāja uz pieciem vai vismaz trim gadiem. Kompromiss - divi gadi, kas turklāt neaizliedz izpārdot bankas aktīvus, ir grūti interpretējams kā valdības, PA vai EM sasniegums.

Vienlaikus Pietiek kā zināms garants Citadeles aktīvu neizpārdošanai tiek norādīts, ka par bankas aktīvu likteni lemj valde, kuru uzrauga padome, bet tajā paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvis. Bankas Citadele pēdējais publiski pieejamais pārskats par 2014. gada 2.ceturksni rāda, ka pārdošanai pieejamo finanšu vērtība uz šā gada 30. jūniju bijusi 343 miljoni eiro. Bankas kredītportfeļa vērtība novērtēta 960 miljonu eiro vērtībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...