Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konkursā par cilvēku konstatēšanai transportlīdzeklī paredzētas iekārtas piegādi un uzstādīšanu Normunda Garbara (attēlā) vadītā Valsts robežsardze izvēlējusies dārgāko piedāvājumu, kas divas reizes pārsniedz lētākā piedāvājuma cenu, - un tikai tādēļ, ka lētākā piedāvājuma iesniedzējam izziņā par nodokļu parādu neesamību norādīts neprecīzs datums un netika atzīts par pietiekošu paša pretendenta apliecinājums, ka tam nav jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, tādējādi tam arī nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

Lētākā piedāvājuma iesniedzējs ir sašutis, kā tiek nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda, un ir pārliecināts, ka, ja valsti tiešām interesētu efektīva un saprātīga līdzekļu izmantošana, iepirkuma veicēji būtu bijuši ieinteresēti dot iespēju lētākā piedāvājuma iesniedzējiem novērst nepilnības dokumentos.

Pērn oktobrī Valsts robežsardze saistībā ar bēgļu un nelegālo robežšķērsotāju skaita palielināšanos izsludināja konkursu par cilvēku konstatēšanai transportlīdzeklī domātas iekārtas piegādi un uzstādīšanu, lai ar šādu iekārtu aprīkotu Vientuļu robežkontroles punktu.

Interesi piegādāt šādu iekārtu izteica trīs pretendenti – piegādātāju apvienība SIA Hidrolab kopā ar Beļģijas kompāniju Science For Humanity BVBA, piegādātāju apvienība, kuras dalībnieki ir SIA Komerccentrs Dati grupa un UAB “Mokslinis-Techninis Susivienijimas “NOVATEX”, un piegādātāju apvienība, kuras dalībnieki ir AS STA Grupa un Estate s.r.o., kas tika atzīta par uzvarētāju, lai gan piedāvāja visaugstāko cenu.

Zemāko cenu šajā iepirkumā piedāvāja Hidrolab ar Beļģijas uzņēmumu, taču šī pretendenta piedāvājums konkursā vispār netika vērtēts, jo iepirkuma komisija konstatēja, ka izziņās par nodokļu parādu neesamību Beļģijas uzņēmums pieļāvis neprecizitātes.

Lai gan konkursā tiek prasīta izziņa, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu tieši konkursa izsludināšanas dienā, Beļģijas uzņēmums no savas valsts nodokļu dienesta šādu izziņu, ka tam nav nodokļu parādu, saņēma ar vēlāku datumu, kad izziņa šī gada februārī tika pieprasīta pēc Valsts robežsardzes lūguma.

Attiecībā uz Beļģijas uzņēmumu tika iesniegts paskaidrojums, ka tam nav jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem, tādējādi tam arī nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu. Šāds paskaidrojums netika atzīts par pietiekamu.

Lai gan pēc dokumentu iesniegšanas Hidrolab pārstāvis vairākkārt taujājis robežsardzei, vai visi dokumenti ir kārtībā, robežsardze uz to neesot atbildējusi, tikai vēstījusi, ka notiek konkursa procedūra. Visbeidzot 2,5 mēnešus pēc prasīto dokumentu iesniegšanas, šī gada maija beigās Hidrolab saņēmis no Valsts robežsardzes vēstuli, ka piedāvājums noraidīts kļūdaino Beļģijas uzņēmuma izziņu dēļ.

“Mēs taču varējām iesniegt izziņas ar precīziem datumiem, kā arī sarūpēt, lai Beļģijas nodokļu pārvalde, neskatoties uz to, ka uzņēmumam šāds nodoklis nav jāmaksā, formāli uzraksta, ka šāda parāda nav. Ja konkursa komisiju interesētu izvēlēties lētāko piedāvājumu, tad noteikti mūs palūgtu šīs sīkās neprecizitātes novērst, nevis vienkārši nopirktu šo iekārtu par cenu, kas divas reizes pārsniedz tā tirgus cenu,” Pietiek sacīja Hidrolab pārstāvis Romāns Kačkāns.

Hidrolab šo iekārtu piedāvājis piegādāt un uzstādīt par 103 tūkstošiem eiro, savukārt konkursa uzvarētājs – par 206 tūkstošiem eiro. Kačkāns arī ir neizpratnē par iepirkumā norādīto paredzamo līgumcenu, kas bijusi noteikta 227 660 eiro apmērā.

“Mēs, Hidrolab, uzskatām, ka likums netika pārkāpts formāli, bet tajā pašā laikā - vai robežsardze ir ieinteresēta nodokļu maksātāju naudu tērēt saprātīgi? Kāpēc ir jāpārmaksā 103 tūkstoši divu nepilnīgu izziņu dēļ? Kādā veidā robežsardze noteica 227 tūkstošu eiro budžetu risinājumam, ja Eiropā līdzīgas sistēmas tiek uzstādītas par krietni zemākām izmaksām? Ja Valsts robežsardze ir piegājusi konkursa vērtēšanā tik formāli, iespējams šis nav vienīgais iepirkums, kurā vērtēšanas procesā tā vadījusies pēc likuma burta, ne gara, un kurā finanšu līdzekļi tiek tērēti “ar brīvu roku”? Vai tiešām divas izziņas ir 103 tūkstošu vērtas?” neizpratnē par robežsardzes izšķērdību ir Hidrolab pārstāvis.

Uzņēmums par konkursa rezultātiem sūdzējies Iepirkumu uzraudzības birojā, kurā līdz lietas izskatīšanai iesniedza arī trūkstošās izziņas ar attiecīgajiem datumiem, no kurām izriet, ka Beļģijas uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas dienā nebija nodokļu parādu.

Uzņēmums pamatojās uz Publisko iepirkumu likuma 45.panta pirmo daļu, kas noteic, ka, ja pasūtītājs konstatē, ka atbilstoši šā likuma 39.1 panta  noteikumiem iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, tas pieprasa, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina šajos dokumentos ietverto informāciju.

Uzņēmums iesniegumā norādīja, ka Iepirkumu uzraudzības praksē ir noteikts, ka Publisko iepirkumu likuma 39.1pantā paredzēto pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaudes mērķis ir pēc būtības pārliecināties par izslēgšanas nosacījumu neattiecināmību uz pretendentu vai kandidātu, nevis formāli minimāli iespējamajā termiņā iegūt pieprasītos dokumentus.

Tāpat uzņēmums norādīja, ka judikatūrā ir sen nostiprināts publisko iepirkumu tiesību princips, ka pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā neatbilst samērīguma principam.

Iepirkumu uzraudzības birojs tomēr formāli lēmis, ka pretendents nav iesniedzis precīzi tieši tādus dokumentus, kādi prasīti nolikumā, ka pasūtītājam nav pienākums atkārtoti lūgt iesniegt dokumentus, ja pēc pirmā pieprasījuma tie vispār nav iesniegti, līdz ar to nav pamata konstatēt Valsts robežsardzes pieļautu pārkāpumu, un nav pamata aizliegt slēgt līgumu ar dārgākā piedāvājuma pretendentu.

Hidrolab apsver iespēju sniegt prasību tiesā, lai gan uzskata, ka gadījumā, ja robežsardzei tiešām interesētu nevis vienkārši tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet darīt to efektīvi un saprātīgi, tad tā būtu palūgusi, lai lētākā piedāvājuma iesniedzējs novērš formālās neprecizitātes, nevis vēl Iepirkumu uzraudzības birojā cīnījies par iespēju slēgt līgumu ar dārgāko piegādātāju.

Nekādus komentārus no Valsts robežsardzes Pietiek nav izdevies saņemt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...