Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces amatu ieņem toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izraudzītā Ilona Spure (attēlā), un, neraugoties uz to, ka ši divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis.

Lai gan Spure Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā sen - kopš 1994. gada, viņa faktiski visu šo laiku ir specializējusies nevis cietuma dzīves administrēšanā, bet gan sociālajā rehabilitācijā: līdz 1999.gadam viņa bija pārvaldes Mācību metodiskā centra vecākā pasniedzēja, pēc tam - Sociālās rehabilitācijas daļas vecākā inspektore, Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece un Resocializācijas dienesta vadītāja.

Tieši ar šo specifiku Pietiek informācijas avoti saista Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības nespēju tikt galā ar vardarbības vilni, kas Latvijas ieslodzījuma vietās pieaug mēnesi pēc mēneša un ir sasniedzis biedējošus apmērus. Turklāt runa ir ne tikai par savstarpēju vardarbību, bet arī par ieslodzīto vēršanos pašiem pret sevi - pašsakropļošanos, pašsavainošanos, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām.

Pati Spure pašlaik nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu Pietiek jautājumu par šo tēmu, sarunās ar medijiem izvēloties citus tematus - piemēram, par Latvijas ieslodzījuma vietu vēsturi utml. Tikmēr Pietiek informācijas avoti Ieslodzījuma vietu pārvaldē situāciju raksturo īsi - situācijas nekontrolēšana vai nezināšana.

Kāds Pietiek informācijas avots zīmē šādu pašreizējo ainu ieslodzījuma vietās: "Kas šobrīd notiek Ieslodzījuma vietu pārvaldē? Kāpēc ieslodzījuma vietās ieslodzītie katru dienu veic suicīdu (pašsakropļošanos)?

Latvijas cietumos gandrīz katru dienu ieslodzītie veic pašsakropļošanos, tādā veidā izrādot savu neapmierinātību par Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcību. Sūdzību neizskatīšana un  neobjektīva izskatīšana (atrakstīšanās no pārvaldes, standarta atbildes), sadzīves pakalpojumu nenodrošināšana, vienkārši neveicot pārrunas ar ieslodzītajiem, noved ieslodzītos pie tādas rīcības.

I.Spure, sākot savu vadīšanu, lielu akcentu vērsa uz ieslodzīto resocializāciju, jo pārzina tikai šo jomu un faktiski nepārvalda cietumu iekšējo drošību. Šodien gandrīz katrā kamerā ir mobilais telefons, narkotiskās vielas un citi aizliegtie priekšmeti. Ieslodzītie faktiski nosaka savu dienas kārtību un narkotisko vielu ietekmē veic savstarpējo izrēķināšanos.

Nepārtrauktie aizliegto priekšmetu pārmetieni pāri cietumu nožogojumiem ir cīņa tikai ar sekām, bet nevis noskaidrojot organizatorus un izpildītājus. Atrunas, ka vecā cietumu infrastruktūrā nav iespējams veikt drošības pasākumus, ir neprofesionālisms. Kā rāda piemēri, bez drošības cietumu sistēmā resocializācija nevar eksistēt un pastāvēt.

Savukārt pieredzes trūkuma dēļ nepietiekoša drošības dienesta pārraudzība (informācijas analīze un saņemšana) noved pie ieslodzīto nāves gadījumiem. Vai ieslodzījuma vietu iekšējā drošība nav apdraudēta?"

Pietiek šodien publicē mūsu rīcībā nonākušo informāciju par pašsavainošanās, vardarbības un pašnāvību gadījumiem Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā pusotra mēneša laikā. Ieslodzījuma vietu pārvalde šīs ziņas komentēt pagaidām nav vēlējusies.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.19:10 Daugavgrīvas cietumā (Daugavpils nodaļa) tika konstatēts, ka notiesātais S.Benuševičs, dz.1987.g., kam.Nr.224, izdarīja tīšu veselības bojājumu, sagrieza kreisās rokas apakšdelmu un kategoriski atteicās uzturēties dzīvojamā kam.Nr.224.

Olaines cietums

2015.gada 6.augustā plkst. 08:15 soda izolatora pieņemšanas laikā notiesātais Igors Alikins dz.1983.g.kratīšanas laikā tīši kaitēja savai veselībai, sitās ar galvu pret sienu, uz likumīgajām prasībām pārtraukt savas prettiesiskās darbības notiesātais nereaģēja. Kā rezultātā plkst.08:15 pret notiesāto tika pielietots speclīdzeklis - roku dzelži, un tika izsaukts dežurējošais ārsts, kurš veica medicīnisko apskati.

Liepājas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.12:20 veicot apskati 2/115.kamerā apcietinātajam Edmundam Laureckim, dz.1990.g., viņš uzbruka Uzraudzības daļas inspektoram, lai novērstu prettiesiskās darbības, pret apcietināto pielietoti fizisks spēks un roku dzelži.

Centrālcietums

2015.gada 7.augustā plkst.08:33 dežūrmaiņas pieņemšanas/nodošanas laikā tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma ceturtā korpusa kamerā Nr.482. notiesātais Māris Dzenītis izdarīja suicīda mēģinājumu pakaroties.

Centrālcietums

2015.gada 12.augustā plkst.10:00 cietuma ārsts paziņoja, ka 11.08.2015. plkst.10:20 4.korpusa 461.kamerā ārsta apskates laikā tika konstatēts, ka ieslodzītajam Andrejam Tkačevam, dz.1981.g., ir daudzas ķermeņa hematomas. Ieslodzītais kamerā tika fiziski iespaidots.

Jēkabpils cietums

2015.gada 16. augustā plkst.23.05, veicot notiesāto vakara skaitlisko pārbaudi, notiesātais Aivars Mainieks, dz. 1988.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Tika izsaukta ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipāža ieradās plkst.23.25, un pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas un ārsta norādījumiem plkst. 23.40. ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība aizveda notiesāto uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.

Liepājas cietums

2015.gada 17.augustā plkst.14:20 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu. Palīdzība sniegta uz vietas.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 18.augustā plkst. 15:45 Grīvas nodaļā konstatēts, ka notiesātais Vasilijs Lazarevs, dz. 1976. g., kamera Nr.94, tīši kaitēja savai veselībai: kreisā apakšdelma griezta brūce.

Iļģuciema cietums

2015.gada 21.augustā plkst. 12:50 notiesātā nepilngadīgā Anastasija G. ielauzās uzrauga posteņa telpā, kā rezultātā izraisīja konflikta situāciju ar fiziska spēka pielietošanu pret uzraudzi. Medicīniskās apskates laikā tika konstatēti abām miesas bojājumi.

Centrālcietums

2015.gada 22.augustā plkst.19:00 ieslodzītajam Aivaram Rozenovskim, dz. 1978.g., kam. Nr.276, un ieslodzītajam Raivim Staņevičam, 1988.g., kam. Nr. 276, konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītie kamerā tika fiziski ietekmēti.

Centrālcietums

2015.gada 23.augustā plkst.15:40, veicot kameras apskati, tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma trešā korpusa kamerā Nr.334. apcietinātais Pjotrs Š., dz.1955.g. izdarīja suicīdu pakaroties.

Liepājas cietums

2015.gada 24.augustā plkst.14:50 apcietinātais Seņka Čīča, dz. 1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai- sagrieza kreisās rokas apakšdelmu (apmēram 9cm gara griezta brūce). Palīdzība sniegta uz vietas.

Centrālcietums

2015.gada 26.augustā plkst. 01:05, veicot 4. korpusa 22. posteņa apgaitu, notiesātais Sergejs S., dz.1979.g., sēž uz grīdas bez dzīvības pazīmes. Plkst. 1:15 tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kura ieradās cietumā plkst.1:30 un turpināja reanimācijas pasākumus. Plkst.1:35 neatliekamās medicīnas palīdzības darbinieki konstatēja notiesātā Sergeja S. bioloģisko nāvi.

Liepājas cietums

2015.gada 27.augustā plkst. 16:25 apcietinātais Ēriks Gindra p.k.1977.g. veica suicīdu, tika konstatētas divas grieztas brūces kreisajā elkoņa locītavā.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 27.augustā plkst.11:00 Daugavgrīvas cietuma ieslodzītajam Viktoram Diklabu, dz.1962.g., konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītajam veikta medicīniskā apskate.

Centrālcietums

2015.gada 31.augustā plkst.13:00 apcietinātais Ruslans Simanovičs, dz.1982.g., no kam. Nr.85 izvilka no kabatas asmeni no bārdas skuvekļa un sāka griezt sev kreiso roku, un uz prasībām pārtraukt tīši kaitēt savai veselībai, nereaģēja, pēc kā pret R.Simanoviču tika pielietots fizisks spēks, lai uzliktu roku dzelžus.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 31augustā, plkst. 15:15 Daugavpils nodaļā apcietinātais Nikolajs Jeršovs, dz. 1989.g. pastaigas laikā pastaigas pagalmā pārgrieza sev kreiso apakšdelmu.

Centrālcietums

2015.gada 1.septembrī plkst.12:45, 3.korpusa 364.kamerā tika konstatēts, ka ieslodzītais Raims Anijazovs, dz.1995.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas.

Brasas cietums

2015. gada 1.septembrī plkst. 10.50 notiesātais Oļegs Majorovs, dz.1988.g., atrodoties kamerā Nr. 8, tīši kaitēja savai veselībai – izdarīja sitienus ar galvu pret sienu, kā rezultātā tika pielietoti roku dzelži.

Valmieras cietums

2015.gada 6.septembrī plkst. 2:30 kameru režīmā kam. Nr.301 apcietinātais Mārtiņš Ozols, dz. 1980.g., ar paštaisītu šņori mēģināja pakārties.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 13:10 3.korpusā ieslodzītais Andrejs Kukainis, dz. 1988.g., kam. Nr.307, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu, lai ieslodzītais nomierinātos un neturpinātu kaitēt savai veselībai, tika pieņemts lēmums pielietot speclīdzekli - roku dzelžus.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst.19:30, veicot ieslodzīta Riharda Jovoiša, dz.1983.g., kam.244., apskati, tika konstatēti miesas bojājumi krūšu rajonā. Veikta medicīniskā apskate. Konstatēts, ka ir fiziski ietekmēts.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 08:45 Daugavpils nodaļā rīta pārbaudes laikā not. Stanislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958.g., kamerā Nr.219, tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 16:05 Daugavpils nodaļā not. Pavels Markovs, dz. 1962.g., kamerā Nr.219 tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Liepājas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst.10:19 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., tīši kaitēja savai veselībai, sagriežot kreisās rokas apakšdelmu (med. palīdzība sniegta uz vietas), lai nepieļautu turpmāku tīšu kaitējumu veselībai, pret notiesāto pielietoti roku dzelži.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst. 08:30 Daugavpils nodaļā ieslodzītais P.Markovs, dzim.1962.dz.g. savā kamerā Nr.219 tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 10.septembrī plkst. 16:54 Daugavpils nodaļā ieslodzītais Staņislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958. g., kamera Nr.219, tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Valmieras cietums

2015.gada 11.septembrī plkst. 20:30 kamerā. Nr.104 apcietinātais Edgars Liekniņš, dzim. 1995.g., tīši kaitēja savai veselībai. Notiesātais nogādāts uz med. daļu, kur tika sniegta med. palīdzība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...