Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par „neaizmirstamu brīdi” Vienotības Judins Facebookā dēvē manu pārteikšanos Saeimas sēdē.  Redziet, es smalkā kundziņa akadēmisko amatu nodēvēju par izglītību. Ha! Ha! Ak, kādas šausmas! Doktora grāds sajaukts ar viņa Policijas akadēmijas docenta amatu. 

Vienotībai draudzīgie sabiedriskie mediji, kas pēdējos gadus tiek dāsni atalgoti no tās pašas Vienotības, šo notikumu jestri multiplicēja. Kāpēc tā? 

Nu gluži vienkārši tāpēc, ka vieglāk ir runāt par nebūtisko (par niekiem), nevis būtisko. Vienotība kopā ar pīlēnistiem un klusi smīkņājošiem naciķiem visu priekšā nevis glābj valsti un tautu, bet veido jaunas „barotnes” – veselu jaunu ministriju, kā arī ministru prezidenta biedru amatus.

Mīlīši, tas viss notiek visas Latvijas acu priekšā un, pārkāpjot likumu! Pareizāk sakot, visu samudžinot. Nu kā te nerunāsi par Lindas Liepiņas pārteikšanos sakarā ar Andreja Judina izglītību!

Ņemot vērā šo situāciju, uzskatu par savu pilsonisko un Saeimas deputāta pienākumu runāt tiešu valodu, paužot publiski savu viedokli par tikko Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumā.

Pirmkārt, par likumu saturu. 

Es nedomāju, ka šai brīdī, kad visiem mums ir jāsavelk jostas, galvenais būtu nodarboties ar birokrātisku amatu veidošanu „savējiem”. 

Ir skaidrs, ka mūsu mazajai valstij ierēdņu tāpat ir par daudz! Zīmīgi, ka Kariņa pirmajā valdībā vismaz mēģināja izlikties, ka ierēdņu štatus cenšas samazināt. Vēl nesen Valsts kontroles revīzijā tika norādīts, ka Valsts kancelejai galīgi nesokas ar štatu samazināšanu. Valsts kanceleja ziņo, ka mazina štatu vietas, bet realitātē citas atkal izveido no jauna. 

Bet, kas notiek tagad, vēl tikai veidojoties Kariņa otrajai valdībai?! Tagad nekautrējoties sāk nevis mazināt, bet „uzpūst valsts aparātu”.  Kā rauga mīkla tas tikai briest un briest. 

Mīļie cilvēki! Ir nevis jārada jaunas ministrijas un ministru biedru amati, bet tieši pretēji – ir jāatlaiž lieki ierēdņi, jāatsakās no liekām funkcijām un jāapvieno iestādes un ministrijas. 

“Latvija Pirmajā Vietā” priekšlikums ir nevis kaut ko no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ”paņemt”, bet abas ministrijas apvienot vienā. Lai arī šis priekšlikums neguva atbalstu, tas ir vienīgais loģiskais ceļš, jo, lai ko domāja Saeimas vairākums, tauta vairs nevar pavilkt uz tās kakla sēdošo ierēdņu armiju.

Otrkārt, par abu pieņemto likuma procedūru. 

Lai ko tur jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svētku brīžos arī nesastāstītu par deputāta darba rūpīgumu, godaprātu un labu rezultātu, par to, ka jāstrādā ne tikai televīzijas kameru priekšā, ne tikai plenārsēdēs, bet arī komisijās utt., tā visa ir muldēšana. Tās ir tukšas frāzes bez seguma, ko Smiltēns saka svētku brīdī.

Realitātē Saeima ar Smiltēnu vadībā ar koalīcijas balsīm „izstūma cauri” Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumu grozījumus. Tas notika, ignorējot veselo saprātu un pastāvošo kārtību. 

Beidz, Smiltēn, stāstīt pasakas! Pasaki godīgi - nu es daru visu, lai kopā ar Judinu brutāli pieņemtu likumus, kas valsti ved uz bankrotu!

Minētie likuma grozījumi tika  apzināti virzīti steidzamības režīmā, lai samazinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Apvienotā saraksta deputāti nespēja Saeimā paskaidrot, kāpēc vajadzīgi jaunie amati?! Vieni saka, ka tie paredzēti ekspertiem, citi atzīst, ka politiķiem. Pakļautības un kompetences jautājums ir miglā tīts!

Kas tas ir!? Par jaunas ministrijas izveidi Vienotības skaidrojums ir vienkārši murgains fantāziju kokteilis. Es teikšu, ka tā ir 13.Saeimā Bordāna uzsāktā sliktā likumdošanas prakse, ko pārņēmusi Vienotība un nu jau Apvienotais saraksts. Kauns Pīlēnam! Bet varbūt viņš vispār neko par to nezina, jo Saeimā jau nav ievēlēts!?

Vispār, par procedūru runājot, likums neizprotamā kārtā netika uzticēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras pārziņā šie likumi tradicionāli atrodas, bet gan Juridiskajai komisijai. 

Manuprāt, te kāds „sapinās meistarībā”. Vai tikai ne pats Docents? Tas man tiešām ļoti, ļoti atgādina iepriekšējo 13.Saeimu, kur šāda prakse bija ierasta. Mārtiņam Bondaram uz Budžeta komisiju sūtīja visus štruntus, un viņš, kas „karājās ar savu Krājbankas laika krimināllietu”, visu bija spiests ņemt pretī. 

Jā, un pats graujošākais, ka Judina komisijā, kur opozīcijai ir par vienu balsi vairāk, opozīcija saliedējās un Juridiskā komisija nolēma nevirzīt likumprojektus uz Saeimas sēdi. 

Protams, varēja likumprojektus nodot vēl citai komisijai un tad kaut kā izstumt, bet ne jau ignorēt komisijas viedokli otrajā lasījumā! 

Visbeidzot kauns docenta Judina partijas biedrenei Inesei Lībiņai-Egnerei par to, ka viņa komisijas ignorēšanu pamatoja ar parlamentāru negadījumu 13.Saeimā. 

Sak, tas jau ir bijis, un tātad viss OK. 

Runa ir par kādu likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuru komisija neatbalstīja, bet kuru aizsūtīja uz Prezidiju un par kuru nobalsoja Saeima. Tā bija pretlikumīga rīcība, kas notika tāpēc, ka toreiz komisiju vadīja opozīcijas partijas Saskaņa deputāte Inga Goldberga. 

Viņai  Saeimas Prezidijs, kur toreiz pati Lībiņa darbojās, piedraudējis, ka, ja neatsūtīs likumprojektu no komisijas, tad Goldberga pazaudēs savu komisijas vadītājas krēslu. Attiecīgi viņa dokumentus arī parakstīja, un konsultante tos aizsūtīja Prezidijam.

Nu skaists tiesisks precedents! Neko pielikt, neko atņemt!

Tagad notiek līdzīga lieta, un tiek pamatots ar to, ka tas reiz bijis Smiltēns + Judins & Co. Tas bija pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli un Saeimas līdzšinējo praksi. 

Docents Judins par likumprojektiem ziņoja komisijas vārdā?! Bet viņu nebija pilnvarojuši?!

Saeimas Kārtības rullī konkrēti ir tāds 177. pants, kas nosaka, ka „pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā”. 

Tas netika darīts, un tātad pārkāpta ir likuma pieņemšanas procedūra, jo divreiz tika ignorēta komisija. Pirmo reizi, kad tomēr no komisijas likumprojekts tika virzīts uz Saeimas sēdi, un otrreiz, kad par to ziņoja docents Judins.

Treškārt, par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja docenta Judina personīgo atbildību. 

Vispār esmu dziļās pārdomās, vai Judinu nevajadzētu sūdzēt Mandātu komisijā, lai vismaz kaut kādu nopēlumu viņš saņemtu. Galu galā Saeimas deputātu ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam divtik! 

Ko viņš pārkāpis? 

Pirmkārt, kodeksa 4.punktu, kas nosaka, ka deputāts „ciena un vienmēr ievēro Saeimas Kārtības rulli”.

Otrkārt, 6.punktu, kas paredz, ka deputāts  ”ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.)”.

Visbeidzot, 11.punktu, kas paredz, ka „deputāts neizmanto savu dienesta stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus”. 

Var jau piemeklēt vēl kādu, bet manis uzskaitītie trīs ir docentam Judinam visatbilstošākie.

Judins Saeimas sēdē pretēji komisijas lēmumam un balsojumam ziņoja par likumprojektiem komisijas vārdā! 

Ar to viņš lepojas un uzskata to par „neaizmirstamu brīdi”, kas liecina par viņa kā cilvēka un deputāta degradāciju. 

To pašu var attiecināt arī uz viņa mēģinājumu visu šo parlamentāro šmuci piesegt ar manu pārteikšanos. 

Judins ir viens no Saeimas ilgsēdētājiem, kas deldējis Saeimas beņķus jau vairāk nekā 10 gadus. Tas, ka Judins tikai tagad dabū kādas komisijas vadītāja amatu, arī liecina par kaut ko. 

Jā, viņš ilgi un grūti bija pelnījis savu komisijas priekšsēdētāja amatu, kuram līdzi nāk sekretāre, melns Saeimas Audi ar šoferi, liels darba kabinets un piemaksa pie plānās deputāta aldziņas. Judinam pašam tas viss, protams, var likties skaisti un neaizmirstami. Acīmredzot viņam pašam liekas, ka jaunais amats viņu paceļ virs pārējiem deputātiem, ļaujot darīt visu, kas vien ienāk prātā, – muhļīties ar komisijas balsojumiem un uzspļaut Saeimas Kārtības rullim. 

Es, protams, saprotu arī to, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats viņu - docentu Judinu padara par ietekmīgu tiesu varas jomā, jo ļauj docēt ne tikai likumus, bet arī tiesnešus. Jo ar savu amatu viņš automātiski, kā juristi saka, ex officio kļūst par Tieslietu padomes locekli. Tātad viņam kopā ar jauno tieslietu ministri Inesi Lībiņu – Egneri būs ļoti liela ietekme uz tiesnešu amatu iecelšanu. Tas nekas, ka Judins savulaik pats ticis izbrāķēts kā Augstākās tiesas tiesneša kandidāts, tagad viņš vērtēs citus tiesnešu kandidātus. 

Galu galā ilgais darbs uz Sorosu, darbojoties Providus, ir iemācījis viņam atbalstīt tādus tiesneša kandidātus, kuri spriedīs pareizo tiesu.

Nobeigumā es un arī ikviens Latvijas iedzīvotājs no jaunievēlētā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja DOCENTA Judina gaida ne jau šādu publisku cimperlēšanos ar savu augsto izglītību, bet gan reālu darbu atbilstoši Latvijas likumiem un Satversmei. Gluži kā docents Judins zvērēja 1. novembrī. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...