Dodiet Čakšai vēl 300 miljonus – kaut jau pašlaik nauda tiek noēsta, izšķiesta un izpļekarēta
Pietiek lasītājs14.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienīgais skaļais, ko dzird no Veselības ministrijas un ministres Andas Čakšas puses, ir - dodiet naudu. Nu jau ir tikušas izskatītas pilnīgi visas versijas par finansējuma modeļa maiņu - palielināt PVN, palielināt un vai iezīmēt 1% sociālā nodokļa veselības aprūpei, kā pēdējā versija jau izskan palielināt finansējumu uz būtiska valsts deficīta rēķina, kas nesīšot aptuveni 300 miljonus eiro.
Tas jau sāk atgādināt Tautas partijas solītos treknos gadus, kur visu tērēja šodienai, nedomājot, kas būs rīt. Māris Kučinskis kā bijušais TP biedrs slavināja TP politiku, kur pozitīvisma kampaņā to atbalstīja Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Dzintars Mozgis un citi atpazīstami cilvēki, kuriem šodien par to negribas runāt. Bet tradīcijas medicīnā ir saglabājušas un atdzimušas.
Laikam jau izmisīga naudas meklēšana ir vienīgais, ar ko nodarbojas Čakša, jo nekādas citas versijas par reformām vairs vispār nedzird. Kaut to, ka nekādu reformu nebūs, bija skaidrs mēnesi pēc Čakšas stāšanās amatā, kad, atsaucoties uz visiem iespējamiem avotiem un ekspertiem, kā vislabākā tika daudzināta esošā sistēma, tikai naudas ir par maz.
Slimnīcu apvienību veidošana vai valsts iestāžu funkciju pārcelšana no vienas otrā, nav reforma, kam gan, izskatās, naivi tic premjers Kučinskis, kurš principā netic, ka kāds no draudzīgā Ministru kabineta kolektīva varētu mānīties vai godprātīgi nedarīt savu darbu. Problēmas sākas ārpus MK, kad procesos pieslēdzas koalīcijas partneri un Saeima, tad viss sašķobās, un vēl jau EK komisijas eksperti, kas nemitīgi atgādina par neefektīvo veselības aprūpi Latvijā.
Interesanti, ka par 300 miljoniem pēdējā finansēšanas versijā kā iespējamais izlietojums izskan aparatūras iegāde Austrumu un Stradiņu slimnīcām. Vēl pavisam nesen, lielā steigā gada beigās veselības iekārtu un infrastruktūras vajadzībām tika sadalīti 174 miljoni eiro ES struktūrfondu naudas - un tagad jau top jauni pieprasījumi?
Stradiņu slimnīcas būvniecībai tiek novirzīti jau šobrīd gandrīz visi brīvie līdzekļi, tagad tiek pirkta superdārga un moderna aparatūra. Bez konkursa ieceltā valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga jau staigā ar konkrētu aparatūru nosaukumiem, cenām, kas konkursā jāiepērk, tā ka par godīgu konkursu, kur uzvarēs labākais vai lētākais, te vispār runas nav. Iepirkumu specifikācija tiek rakstīta nevis, lai meklētu atbilstošāko, bet otrādi, lai atsistu visus nevajadzīgos, bet pa lielam jau nav pirmais konkurss, kur jau pirms izsludināšanas skaidrs, kas uzvarēs.
Jaunās telpas Stradiņu slimnīcā ir skaistas, tikai cik no tām tiešām tiks izmantotas slimnieku ārstēšanai. Lielie koridori, plašie logi, cik izmaksās to visu apsildīšana, tīrīšana? Izskatās, ka Stradiņi pretendē uz dārgāko lietderīgā kvadrātmetra būvniecības un uzturēšanas izmaksām, un tā ir tikai pirmā kārta, bet arī ar otrās kārtas pabeigšanu vēl slimnīca nebūs pabeigta.
Visas iekārtas tiek pirktas dārgu luksus auto līmenī, ar jaunajām laboratorijas iekārtām un to jaudu var mierīgi apkalpot visu valsti. Tikai reti kurš aizdomājas, ka arī iekārtām un analizatoriem veic tehnisko apkopi tāpat kā mašīnām, bet dārga auto kārtējā lielā apkope izmaksā tik, cik desmit gadus vecs vidējais auto, - no kādiem avotiem tiks segtas šīs izmaksas?
Čakšas apgalvojums, ka tiek mazinātas rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem faktiski ir peļņas kāpums privātām iestādēm, ne velti pati Čakša ir apstiprinājusi, ka ambulatorie pakalpojumi ir labi apmaksāti, taču cenas vai tarifus uz tiem nepārskata.
Tā kā nav plānots ievērojami pārdalīt ambulatorās kvotas, tad kā Stradiņu slimnīca taisās ar jauno superaparatūru pelnīt? Vājā Kreicbergas menedžmenta rezultāta Dzemdību namā ne tikai nav attīstīts ambulatorais bloks, bet arī esošie darbinieki ir pametuši darbavietas, krīt kvalitāte, un samazinās dzemdību gadījumu skaits.
Vai tagad Čakša dod milzīgus līdzekļus Stradiņu būvniecībai, bet pēc laika tie atkal tiks pieprasīti uzturēšanai, jo Austrumu slimnīcas jaunais operāciju bloks jau šobrīd ir pustukšs, - nav pamatojuma, ka Stradiņi pēkšņi kļūs par Baltijas ekselences centru, kurš būs visiem pirmā izvēle un kurp dosies ārstēties ikviens, kam būs tāda vajadzība.
Kaut nav, ko satraukties par naudas trūkumu medicīnā, - pavisam nesen Veselības ministrijas iepirkumā "Eksperta - konsultanta pakalpojumi rekomendāciju veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai, izstrādāšanai un aktualizēšanai" uzvarēja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), liecina informācija Iepirkumu biroja mājaslapā. Ārstu biedrība šo pakalpojumu veiks par 18 983 eiro.
LĀB mājaslapā informācija liecina, ka Latvijas Ārstu biedrība dibināta 1988. gadā. Biedrības darbības mērķis ir veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana, Latvijas ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana, medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. LĀB nav arī akreditēta kā izglītības iestāde vai reģistrēta kā zinātnes institūts.
Jautājums ir cits - kāpēc VM, kuras pakļautībā strādā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kura pamatfunkcijās ietilpst visi iepirkumā minētie procesi, ir jāsludina šāds konkurss? Vai SPKC direktora vietnieks Dzintars Mozgis tagad darba laikā vienlaicīgi būs gan kā direktora vietnieks, gan eksperts no LĀB? Kaut gan arī Mozga CV neliecina, ka viņa izglītība, sertifikāti vai darba pieredze ļautu pretendēt uz eksperta lomu veselības veicināšanā vai profilaksē.
VM koridoros jau kādu laiku virmo ideja par Ārstniecības likuma izstrādāšanas uzticēšanu LĀB, par to maksājot nepilnus 100 000 eiro. Varbūt VM jāpārvērš par vienu konkursa komisiju, kas visus jautājumus un likuma rakstīšanu sludinātu konkursa veidā, ko pēc tam nodotu valdībai vai Saeimai?
Pēdējos gados ir bijuši mazspējīgi ministri, un spilgtākais no tiem – Ingrīda Circene, kas, cerot izbīdīt savu finansēšanas modeli, praktiski nedarīja neko, izņemot Mātes un bērna plānu apstiprināšanu, kā rezultāta mātes un bērna mirstības rādītāji tikai pasliktinājās. Taču Čakša pat nevar nodrošināt ka VM un padotības iestādes pilda pamatfunkcijas, tik novājināta šobrīd ir valsts pārvalde, un tik nekompetenti cilvēki ir vadošos amatos.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
