„Dogo” ražotājs paziņo, ka matemātiķis Ambainis neko nesaprotot no faktiem
PIETIEK09.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamais matemātiķis, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institūta profesors Andris Ambainis neko nesaprot no faktiem, un tā vispār ir „konspirācija” - šāda ir komentāra būtība, ko pēc ilgākām pārdomām sniedzis bēdīgi slavenās suņu barības Dogo ražotāja, uzņēmuma Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Reizē ar Podnieka komentāru atkārtoti publicējam arī Ambaiņa aplēses un to skaidrojumu.
Matemātiķis: sunim, kas ēd „Dogo”, risks saslimt ir nevis 23, bet 63-115 reižu lielāks
Pirms dažām nedēļām es Facebook uzrakstīju aprēķinu par Dogo un suņu saslimšanu ar barības vada dilatāciju (megaesophagus). Toreiz es rakstīju, ka Dogo ēd 40% no visiem Latvijas suņiem, bet starp saslimušajiem Dogo ēd veseli 94% un, parēķinot proporcijas, sanāk, ka sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ar šo nāvējošo slimību ir 23 reizes lielāks nekā sunim, kuru ar Dogo nebaro.
Gribu labot kļūdu. 40% no visiem Latvijas suņiem Dogo neēd. Šis bija pirmais skaitlis, ko es redzēju diskusijās par Dogo, un es to pirms izmantošanas aprēķinos īpaši nepārbaudīju. Vairāk lasot par šo tēmu, konstatēju, ka Dogoražotājs Tukuma straume parasti nosauc krietni mazākus skaitļus par savu tirgus daļu Latvijā. Šajā intervijā viņi saka, ka Dogo tirgus daļa Latvijā ir starp 12% un 20% https://t.co/nzE7We5g3s, un gandrīz visās citās viņu intervijās skaitļi ir līdzīgi.
Šos mazākos skaitļus apstiprina arī Jana Simanovska atrastie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, saskaņā ar kuriem Tukuma straume saražo 12% no Latvijā pārdotās suņu un kaķu barības. CSP nav datu par to, kas sanāk, ja skaita tikai suņu daudzumu, bet, redzot 12% skaitli suņu un kaķu barībai kopā, neizskatās ticami, ka suņu barībai Tukuma straumes daļa būtu lielāka par 20%. Un mēs nonākam pie tā paša "starp 12% un 20%". Tie, kam ir pieeja neatkarīgu tirgus pētījumu datiem, arī apstiprina līdzīgu skaitli.
Tātad mans aprēķins jākoriģē. Ja Dogo tirgus daļa suņu barībai ir starp 12% un 20%, tad sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ir nevis 23 reizes lielāks, bet starp 63 un 115 reizēm lielāks. Un izskaidrot suņu saslimšanu ar nevienam nezināmu faktoru, kas nav Dogo barība, kļūst vēl grūtāk.
P.S. Manas iepriekšējās pārdomas Facebook ir izpelnījušās atbildi Zemkopības ministrijas mājas lapas sadaļā "Presei". (Pirmais gadījums, kad ZM izplata atbildi presei uz privātpersonas pārdomām Facebook'ā?) Kad būs laiks (pēc dažām dienām), uzrakstīšu, kam es šajā atbildē piekrītu un kam - ne. Mans iepriekšējais slēdziens "Es savu suni ar Dogo nebarotu" paliek spēkā (un, tā kā mēs tagad runājam par 63-115 reizēm, vēl pastiprinās).
Dogo ražotājs: tā ir apzināta konspirācija
Iepazīstoties ar šiem aprēķiniem, nākas secināt, ka profesors tāpat kā daudzi citi uzskata par faktu to, kam patiesībā nav pamatotu pierādījumu. Proti, publiskajā vidē nemitīgi tiek piesaukts tas, ka starp saslimušajiem suņiem it kā 94% ir ēduši Dogo, tai pat laikā dažas personas, kuras sākotnēji izplatīja šo informāciju, tur slepenībā izejas datus, kas varētu pamatot šo skaitli.
Tā kā līdz pat šim brīdim mums nav ticamu faktu par izejas datiem, kurus savās rokās tur vietējā pētnieku grupa, pieļaujam, ka tā ir apzināta konspirācija, jo, iespējams, tādu datu nemaz nav vai arī tie ir safabricēti ar mērķi nomelnot Dogo produkciju.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
