Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru ar toreizējo premjeru saistīja arī aizdomas radošs nekustamo īpašumu bizness, paklusām ir kļuvusi par Rietumu bankas akcionāri. Šis fakts ir īpaši zīmīgs, ņemot vērā, ka tieši Rietumu banka bija tā, kas faktiski paglāba premjera ģimenes nekustamo īpašumu biznesu no bankrota, pārņemot no valstiskās Hipotēku bankas speciāli izveidoto „3.a kredītportfeli”, kurā tika paslēpti Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti.
Jau 2011. gadā Pietiek informēja, ka Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgais nekustamā īpašuma bizness pēdējos trīs gados bija saņēmis īpaši iejūtīgu attieksmi no valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes banka.
Tā Ārijai Dombrovskai un Indulim Bukanam uz pusēm piederošajai SIA Land Development bija ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt milzīgā, 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecināja Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati.
Kā rādīja Lursoft datubāzē pieejamie SIA Land Development gada pārskati, premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nebija maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu.
Pēdējos divos gados Land Development bija sācis dzēst vienīgi otra – mazākā Hipotēku bankā ņemtā kredīta pamatsummu, kura pirmos trīs gadus tāpat nebija tikusi atmaksāta.
Hipotēku un zemes banka bija spērusi vēl vienu soli pretī Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Taču tad abu kredītu atmaksa tika atlikta līdz 2013. gada 10. martam.
Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas nākotni.
„Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem. šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis,” Pietiek apgalvoja atbildēja Dombrovskis."
Pēcāk Dombrovska ģimenes uzņēmums vēl no valstij piederošās Hipotēku bankas saņēma kredīta atmaksas pagarinājumu līdz pat 2017. gadam.
Taču, Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus.
Dombrovskis uzņēmumā bija ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā Dombrovsku ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.
Rezultātā ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tika rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistīja senas partnerattiecības.
Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varēja būt ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonāca tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.
Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dēvēja par "melnā PR kampaņu", bet atklāt patiesu informāciju par šiem darījumiem nevēlējās.
Savukārt tagad kļuvis zināms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darījumu” veikšanas laikā ir kļuvušas vēl ciešākas, nekā tas bija zināms iepriekš.
Kā rāda Valsts ieņēmumu publiskās datu bāzes informācija, ne vēlāk kā 2014. gadā Bukane bija kļuvusi par šīs pašas Rietumu bankas akcionāri: amatpersonas deklarācijā par šo gadu viņa uzrādījusi bankas akcijas 63 000 eiro nominālvērtībā.
Šīs akcijas viņa, spriežot pēc deklarācijas, bija iegādājusies par 154 800 eiro. Jau tai pašā 2014. gadā tās viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.
Savukārt par to, kā tieši Rietumu banka rīkojās ar Dombrovsku ģimenes biznesa kredītiem, drošu ziņu nav. Taču zināms, ka tieši Vienotības valdību pilnvaru laikā Rietumu bankai bija ļauts darboties tik brīvi, ka Francijas tiesa par naudas atmazgāšanu tai piesprieda 80 miljonu eiro sodu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
