Dombrovskis apgalvo, ka neko nezinot par "savas" ministrijas līgumu ar advokātu biroju
PIETIEK07.11.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis apgalvo, ka viņa vadītās ministrijas līgums ar advokātu biroju par tipisku pašas ministrijas uzdevumu veikšanu esot slēgts, ne ministram, ne viņa birojam par to neko nezinot. PēcPietiek publikācijas, atklājot šī līguma detaļas, ministrs rosināšot dienesta pārbaudi, taču nekavējoties nosodīt šādu līgumu slēgšanu Dombrovskis ceturtdien nemēģināja.
Pietiek jau informēja, ka pirms nedēļas Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zvērinātu advokātu biroju Bērziņš, Marga un Vīnkalns nolīgusi nevis kādu tiesvedību vai citu juridiskas pārstāvības jautājumu risināšanai, bet gan tādu dokumentu un priekšlikumu izstrādei, kas viennozīmīgi ietilpst pašas ministrijas pamatfunkcijās.
Saskaņā ar līgumu ministrija uzticējusi advokātu birojam „izstrādāt un sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) ieviešanu saskaņā ar darba tirgus un darba devēju pieprasījumu, institucionalizācijai profesionālajā izglītībā”.
Par šo priekšlikumu izstrādi trīs nedēļu laikā – līdz šā gada 22. novembrim – un to prezentēšanu un izskaidrošanu Dombrovska vadītā ministrija saskaņā ar līgumu apņēmusies advokātu birojam samaksāt 1500 latu (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). No ministrijas puses līgumu parakstījusi tās valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
"Konkrētais līgums ir noslēgts ar ministriju bez saskaņojuma ar ministru vai viņa biroju," - šādi Dombrovskis ceturtdien ar savas preses pārstāves starpniecību atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai šis līgums noslēgts, viņam to zinot un atbalstot. Tāpēc, "lai noskaidrotu faktus par konkrētā līguma noslēgšanu", ministrs rosināšot dienesta pārbaudi.
Taču ministrs nemēģināja nekavējoties norobežoties no tipisku pašas ministrijas pienākumu nodošanas par maksu advokātu birojam, tā vietā paziņojot, ka "IZM pilda tās funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ārpakalpojumi tiek piesaistīti gadījumos, kad ir nepieciešami papildu pētījumi, ekspertu darbs vai citas darbības, kuras ir ārpus IZM kapacitātes, bet nepieciešamas ministrijas pienākumu veikšanai".
Dombrovskis gan netieši apliecināja, ka nemaz nav lietas kursā, kādas vēl Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas viņa vadītā ministrija nodevusi advokātu birojiem un tamlīdzīgi, no skaidras atbildes uz šo jautājumu izvairoties. Interesanti, ka visas ceturtdienas laikā nekādu vērtējumu šai situācijai nesniedza arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš pēdējā laikā ir izmantojis faktiski jekburu gadījumu, lai kritizētu izglītības ministru.
Tikmēr ar Ministru kabineta lēmumu apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums skaidro nosaka, ka tās funkcijas ir "izstrādāt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku; organizēt un koordinēt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanu; veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas".
Cita starpā tieši pašas ministrijas pienākumos ir gan "izstrādāt valsts izglītības standartus un atbilstoši standartos noteiktajām prasībām izstrādāt un apstiprināt izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu un kursu paraugus", gan "izstrādāt un īstenot mācību un audzināšanas procesa kvalitātes pilnveides pasākumus".
Tieši pati ministrija saskaņā ar tās nolikumu ir iestāde, kas "koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību", kā arī "izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus".
Pietiek nav zināms, vai Dombrovskis pirms atbilžu sniegšanas ir bijis iepazinies ar viņa vadītās ministrijas nolikumā ietvertajām normām. Toties no avotiem ministrijā Pietiek zināms, ka tā pēdējā laikā aizvien biežāk pašas spēkiem netiek galā ar tai uzticēto funkciju veikšanu. Iemesls - iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa nepārdomātās un haotiskās "reformas" ministrijas iekšienē, kas to daļēji sagrāvušas.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
