Dome "nesaspringstot" par 252 000 eiro izvēlējusies advokātu Zolitūdes lietā
PIETIEK14.09.2014.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
252 tūkstoši eiro - šādu summu par juridiskajiem pakalpojumiem Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas lietā varēs saņemt zvērināts advokāts Erlens Kalniņš, kurš šo iespēju ieguvis, uzvarot veselos sešos vienāda apmēra iepirkumos. Izmantojot likumā atļauto, dome atklāta konkursa vietā ir vienkārši aptaujājusi trīs advokātus, no kuriem atbildi sniedzis tikai Kalniņš - viņš tad arī izvēlēts par juridisko pakalpojumu sniedzēju.
Sešos Rīgas domes Juridiskās pārvaldes iepirkumos atšķiras datumi - no šā gada februāra līdz jūlijam, savukārt viss cits ir viens un tas pats. Iepirkuma priekšmets -juridisko pakalpojumu sniegšana, katra iepirkuma līgumcena - 41 990 eiro, 41 999 eiro vai 41 999,99 eiro, juridisko pakalpojumu sniegšanas iemesls - tiesvedība Zolitūdes traģēdijas lietā.
Rīgas dome skaidro, ka vienotu iepirkumu nav bijis iespējams izsludināt, jo prasības lietas tikušas iesniegtas dažādos laika periodos un to kopējo daudzumu nav bijis iespējams prognozēt (tā arī tiešām ir) un juridiskos pakalpojumus katrā konkrētajā tiesvedībā bijis nepieciešams saņemt nekavējoties, jo katrai iesniegtajai prasības lietai jāsniedz rakstveida paskaidrojumi un dokumenti 30 dienu laikā (arī tā ir taisnība).
Tāpat pašvaldība norāda, ka katrai lietai nekavējoties jānoformē advokāta pilnvara un lietas materiālu sagatavošana un izpēte, turklāt prasības pieteikumi šī gada laikā tikuši iesniegti gan Rīgas apgabaltiesā, gan Rīgas pilsētas rajonu, priekšpilsētu tiesās un vairāku Latvijas Republikas rajonu tiesās, tie saņemti dažādos mēnešos un prasību daudzumu nebija iespējams prognozēt un plānot (arī tas atbilst patiesībai).
Rezultātā katrā iepirkuma priekšmetā apvienotas 3-6 lietas, un, kā skaidro dome, "komisija juridisko pakalpojumu sniegšanai sākotnēji veica pretendentu atlasi, uzaicinot trīs pretendentus, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, profesionālās darbības pieredze un pozitīva reputācija tiesvedību vešanā Latvijas Republikas tiesās".
Taču Kalniņa piedāvājums oficiāli izvēlēts tikai viena iemesla dēļ - pārējie pretendenti piedāvājumu nav iesnieguši: "Konkrētu piedāvājumu iesniedza tikai zv.advokāts E.Kalniņš, ar kuru tika noslēgts līgums." Turklāt, kā izrādās, domes Juridiskās pārvaldes sākotnējā advokātu atlase ir bijusi diezgan īpatna.
Pēc skaidri nenoteiktiem kritērijiem "atsijāti" daudzi pazīstami advokāti un advokātu biroji, bet pārējie divi uzrunātie bijuši zvērinātu advokātu birojs Dzanuškāns un partneri un zvērināts advokāts Uģis Grūbe, "ar kuriem Rīgas domei ir sadarbības pieredze un pārliecība par kvalifikāciju un pieredzi".
Tiesa, Juridiskā pārvalde, tai pieprasot sīkākus paskaidrojumus, tagad gan apgalvo, ka tās iekšējo noteikumu Nr.1 „Kārtība, kādā tiek veikti iepirkumi par juridisko pakalpojumu sniegšanu” noteiktajā kārtībā tikusi veikta advokātu "priekšaptauja telefoniski" un aptaujāti "desmit advokāti, no kuriem vairums atteica savu dalību".
Šie advokāti gan netiek atklāti. Birojā Dzanuškāns un partneri neviens nekādus komentārus šai lietā nevēlējās sniegt, savukārt Grūbe Pietiek paziņoja, ka atteicies "hipotētiskas iespējas dēļ, ka nākotnē man var nākties pārstāvēt klientu, kas radītu interešu konfliktu To es arī atbildēju Rīgas domei".
Savukārt pēc vieglās uzvaras pirmajā iepirkumā nākamie Kalniņam jau bijuši garantēti un tikuši bez kādas konkurences. "Turpmākajos iepirkumos tika uzaicināts zvērināts advokāts Erlens Kalniņš, kurš jau ir iepazinies ar Zolitūdes lietas materiāliem, līdz ar bija ir lietderīgi par Rīgas domes pārstāvi arī šajos civilprocesos pieaicināt zvērinātu advokātu E.Kalniņu," skaidro pašvaldība.
Šādas īpatnas iepirkuma procedūras rezultātā Rīgas pašvaldība izvēlējusies advokātu, kas pārstāvēs tās intereses lietā, kurā no pašvaldības tiek pieprasīti vairāki simti miljonu eiro.
|
30/07/2014 |
Par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
||
|
01/07/2014 |
Par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
||
|
27/06/2014 |
Par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
||
|
30/05/2014 |
Par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
||
|
17/03/2014 |
par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
||
|
19/02/2014 |
Par juridisko pakalpojumu sniegšanu (79110000-8) |
Lēmums pieņemts: |
Foto no grutups.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.