Iesaki rakstu: 
Lai arī jau pagājuši jau divi mēneši, kopš Drošības policija pēc Satiksmes ministrijas iesnieguma sāka pārbaudi par Pietiek publiskoto Aināra Šlesera parakstīto lidsabiedrības airBaltic akcionāru līgumu, rezultātu izmeklēšanai vēl nav.
Drošības policija (DP) aizvien turpina izmeklēt kriminālprocesu, ko tā oktobra vidū sāka pēc pārbaudes par Satiksmes ministrijas (SM) iesniegumu par to, kā notikusi konfidenciālā lidsabiedrības airBaltic akcionāru līguma nopludināšana medijos.
Pietiek šo bijušā satiksmes ministra Šlesera (LPP/LC) parakstīto līgumu, kas ierobežo valsts kā lielākā airBaltic akcionāra intereses, publiskoja 30.septembrī. 1.oktobrī SM vērsās DP, kas sāka pārbaudi un pēc tam izlēma par kriminālprocesa ierosināšanu.
Kā Pietiek atzina DP preses pārstāve Kristīne Apse–Krūmiņa, DP šajā kriminālprocesā aizvien turpinot izmeklēšanu. Sīkāku informāciju Apse–Krūmiņa nesniedza.
No komentāriem par kriminālprocesu atteicās arī SM amatpersonas, norādot, ka informācijai, kuru DP saistībā ar izmeklēšanu sniegusi ministrijai, esot noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Noprotams, ka DP ministrijai lūgusi sniegt virkni skaidrojumu par to, kā tiek ievērots dokumentu slepenības režīms, bet nekādus secinājumus par to, kā līguma publiskošana notikusi, DP neesot izdarījusi.
Šlesers no valsts interešu viedokļa kritizēto airBaltic akcionāru līgumu parakstīja 2009.gada martā neilgi pēc tam, kad par airBaltic privāto īpašnieku bija kļuvusi lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).
SM iesniegums bija pamatots ar faktu, ka airBaltic līgumam noteikta konfidencialitāte un bez pušu piekrišanas to nedrīkst publiskot.
Pietiek rakstīja, ka Šlesera parakstītais līgums paredz nozīmīgas pilnvaras un ietekmi lēmumu pieņemšanā airBaltic prezidentam Flikam un BAS. Tas arī vājinājis valsts pozīcijas par labu privātajam īpašniekam, un valstij jau ilgstoši neizdodas vienoties par būtiskām šī līguma izmaiņām lai spēcinātu valsts pozīcijas.
Valstij SM personā pieder 52,6% akciju, taču visa reālā lidsabiedrības kontrole ir Flikam piederošās BAS rokās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.