DP: jā, Grantiņam ir lauzta roka un multiplā skleroze, bet viņš taču tiks pie ārsta pēc divām nedēļām
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 kādreizējam dibinātājam, 64 gadus vecajam Linardam Grantiņam tiešām ir lauzta roka un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž", - šāda ir Drošības policijas izmeklētāja Māra Aukstikaļņa 13. augustā pieņemtā lēmuma būtība, nolemjot paturēt Grantiņu apcietinājumā. Publicējam pilnībā šo dokumentu, kurš ir zīmīgs arī ar to, ka Drošības policija pirmoreiz oficiāli atzīt - tās darbinieku 23. jūlijā brutāli aizturētajam Grantiņam tiešām ir lauzta roka, ko Drošības policija līdz šim dēvēja par "rokas traumu".
"Es, Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas vecākais inspektors, izmekletajs M.Aukstikalnis, izskatījis kriminālprocesa Nr.11840002212 ietvaros 2015.gada 3.augustā no zvērināta advokāta P.Rebenoka saņemto pieteikumu grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ Linardam Grantiņam, konstatēju:
2015.gada 3.augustā no zvērināta advokāta P.Rebenoka tika saņemts pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ aizstāvamajam Linardam Grantiņam.
L.Grantiņa aizstāvis - zvērināts advokāts P.Rebenoks pieteikumā noradīja, ka aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata, kā rezultātā L.Grantiņam tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums (nav veikta pilna ķermeņa diagnostika, kaut arī ir sūdzības par slikto pašsajūtu).
Zvērināts advokāts P.Rebenoks min, ka L.Grantiņam ir smagas veselības problēmas, kas saasinājušās pēc viņa aizturēšanas un kuru novēršanai šobrīd netiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. L.Grantiņam Vācijā diagnosticēta hroniska slimība - izkaisītā skleroze, kuras izplatības ierobežošanai ir nepieciešami medikamenti, kuru nav Rīgas Centrālcietumā - interferons, lirika, kortizona sistēma, un bez kuriem var iestāties slimības pēkšņs saasinājums - vispārēji ķermeņa krampji, lēkme un viņa nāve, ko arī atzinis esot Rīgas Centrālcietumā 31.07.2015 L.Grantiņu apskatījušais Rīgas Centrālcietuma ārsts.
2015.gada 6.augustā no zvērināta advokāta P.Rebenoka tika saņemts papildus pieteikums par medicīnas dokumentu pievienošanu (ārstējošā ārsta izraksts par L.Grantiņa diagnozi, kurā minēts, ka L. Grantiņam Vācijā diagnosticēta hroniska slimība - multiplā skleroze, kuras izplatības ierobežošanai ir nepieciešami medikamenti, kuru nav Rīgas Centrālcietumā - interferons, lirika, kortizona sistēma.
2015.gada 12.augustā no Rīgas Centrālcietuma tika saņemta atbilde uz pieprasījumu, kurā tika norādīts, ka L.Grantiņam, ievietojot viņu cietumā, 2015.gada 24.jūlijā tika veikta ieslodzītā medicīniskā apskate, kuru veica dežūrējošais ārsta palīgs un kuras laikā konstatēts sejas labās puses ādas nobrāzums ar krevelītēm, labā augšdelma sasitums un ādas nobrāzums bez asiņošanas, nobrāzumi klāti ar krevelītēm, kreisās rokas proc.Coronoideus lūzums bez dislokācijas. Nekādi iekšējo orgānu bojājumi netika konstatēti. Slimnīcas rekomendācijas ir iespējams nodrošināt Rīgas Centrālcietumā.
2015.gada 27.jūlijā L.Grantiņš ārsta apskates laikā uzrādīja sūdzības par epizodiskām sirdsklauvēm, kā arī minēja, ka 20 gadus slimojot ar multiplo sklerozi.
2015.gada 31.jūlijā terapeits, veicot L.Grantiņam apskati, secināja, ka uz apskates brīdi nav medicīnisku indikāciju neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā un nozīmēja terapiju atbilstoši medicīniskajām indikācijām.
2015.gada 4.augustā Rīgas Centrālcietumā tika saņemta medicīniskā dokumentācija par L.Grantiņam noteikto diagnozi un veikto terapiju Vācijā. Ņemot vērā šo dokumentāciju, tika veikta terapijas korekcija. Lai risinātu jautājumu par L.Grantiņa turpmāko terapiju un medicīniskiem izmeklējumiem, 2015.gada 6.augustā viņš ir pierakstīts konsultācijai Latvijas Multiplās sklerozes centrā uz konsultāciju 2015.gada 27.augustā.
Ievērojot augstāk minēto, netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā.
Ņemot vērā augstāk izklāstīto L.Grantiņa aizstāvja zvērināta advokāta P.Rebenoka pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu Linardam Grantiņam veselības stāvokļa dēļ ir nepamatots, līdz ar to noraidāms.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 335.panta 3.daļas un 318.panta 2.daļas,
nolēmu:
1. Noraidīt zvērināta advokāta P.Rebenoka 2015.gada 3.augustā saņemto pieteikumu grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ Linardam Grantiņam
2. Par pieņemto lēmumu paziņot iesniedzējam zvērinātam advokātam P.Rebenokam, nosūtot lēmuma kopiju.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.p., 339.p. sūdzību par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem adresē un iesniedz uzraugošajam prokuroram 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.
Izmeklētājs M.Aukstikalnis."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
