Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ignorējuši arī bijušā Drošības policijas priekšnieka Andra Strautmaņa ziņojumu "par iespējamām nelikumīgam darbībām un varbūtību, ka nelikumībās iesaistīts kāds no SAB darbiniekiem", kurā pieminēts arī skandalozais SAB darbinieks Aigars Sparāns (attēlā), - tā rāda Drošības policijas dokumenti, kuru daļu šodien publicējam. Tā vietā, lai reaģētu uz iesniegumā minētajām ziņām, Drošības policija... sākusi kriminālprocesu par Jākobsona e-pasta sarakstes noplūšanu.

Pietiek  daudzkārt informējis par SAB darbinieku Sparānu, kurš regulāri ticis pamanīts saistībā ar dažādām puskriminālām vai vienkārši šaubīgām aktivitātēm - te viņš pamanīts Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanas vietā, te spējis sev nodrošināt algai neatbilstošu labklājības līmeni, te manīts apšaubāmu uzņēmēju kompānijā, te ticis turēts aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu. Taču visos šajos gadījumos Sparāns saglabājis savu vietu drošības struktūrās.

Kā jau ziņots, viens no zināmākajiem gadījumiem, kas metis tumšu ēnu uz Sparānu, ir saistīts ar tā saucamo "Kseniju Ozolu" - personu, kas, kā izriet no jau iepriekš publiskotas informācijas, daudzkārt nopludinājusi "žurnālistam" Leonīdam Jākobsonam slepenu informāciju un, pēc visa spriežot, bijusi iesaistīta arī "žurnālista" peļņas shēmās.

Kā rāda Pietiek savulaik jau publicētās Jākobsona liecības Drošības policijai, arī no tām rodas aizdomas par Sparānu kā "Kseniju Ozolu". "Ksenija Ozola - [email protected] - tas ir mans paziņa vārdā Aigars, un ar šo cilvēku es vairākkārt esmu ticies, bet, kāds viņam ir uzvārds un kur viņš strādā, man nav zināms. Šī cilvēka telefona numurs man nav zināms, es ar viņu uzturēju sakarus tikai ar e-pastu," - šādu izvairīgu liecību Drošības policijai bija sniedzis Jākobsons.

Uz to, ka runa tiešām varētu būt bijusi par SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš nodarbojies ar informācijas nopludināšanu, iespējams, SAB vadītāju vai citu ietekmīgu personu interesēs, norāda fakts, ka Jākobsons ticis nopratināts jau 2010. gada sākumā, savukārt Drošības policija, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, ko DP ne apstiprina, ne noliedz, visus nākamos gadus nav mēģinājusi noskaidrot "Ksenijas Ozolas" patieso identitāti.

Savukārt pavisam skaidri SAB darbinieku Sparānu iesniegumā, kas ticis adresēts nu jau bijušajam SAB direktoram Jānim Kažociņam, minējis bijušais Drošības policijas priekšnieks Andris Strautmanis.

"L. Jakabsona "kompromat.lv." saist[ī]bu ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu apstiprina šinī mēnesī no anonīma avota pie manis nonākušās izdrukas uz 148 (simts četrdesmit astoņām) lapām - "Leonid Jakobson<[email protected]<" elektroniskā pasta sarakste un zināmais safabricējums par A. Lembergu kā VDK aģentu. Ja pieļauj, ka šī sarakste, vēstules ir īstas, tad tur aprakstītie notikumi ir šokējoši, un L. Jakobsona darbībās ir virkne nozieguma sastāva pazīmes, kā arī nozieguma sastāvu pazīmes ir A. Sparāna rīcībā," teikts Strautmaņa iesniegumā Kažociņam.

"Ievērojams kaitējums var tikt nodarīts arī pašam Satversmes aizsardzības birojam un Latvijas drošībai, ja šo abu darboņu, pēc manas pārliecības, klaji noziedzīgās darbības netiek nekavējoties pārtrauktas. Turklāt nav saprotams, kas aiz tā visa stāv.

Iepazīstoties ar minētiem materiāliem (ja tie ir patiesi), manuprāt ir secināms, ka kāds Aigars Sparāns, kas, iespējams,strādā Satversmes aizsardzības birojā, paralēli šim valsts darbam, kuru uztur mūsu valsts nodokļu maksātāji, vēl, izmantojot savu dienesta stāvokli Satversmes aizsardzības birojā, publiski darbojas kopīgi ar apšaubāmas reputācijas subjektu Leonīdu Jakabsonu internetsaitā "kompromat.lv", kopīgi ar L.Jakobsonu sistemātiski, daudzus gadus nodarbojas šai saitā ar tā saucamo "melno piaru"," Kažociņam rakstījis Strautmanis.

No šiem materiāliem izrietot, ka "L. Jakabsons, izmantojot tai skaitā no A. Sparāna saņemto informāciju, ko A.Sparāns pēc manām domām ieguva, pārkāpjot fiziskās personas datu aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus, nodarbojas ar izspiešanu un šāda veida darbības L.Jakabsonam ilgus gadus ir kā veiksmīgs rūpals".

Strautmaņa iesniegumā arī minēts: "Ļoti satraucoši un Latvijas valsts drošības interesēm, manuprāt, pretēji, kā izriet no šiem materiāliem, A.Sparāns kopīgi ar L.Jakabsonu darbojas Krievijā. Kā jau teicu, tad A.Sparāna strādāšana kopīgi ar L.Jakabsonu "kompromatā.lv" nav noslēpums.

Piemēram, šais materiālos tāds "A.Šabanovs" viņu L.Jakabsonam nosauc par "mūsu draugu". Bez šaubām, Krievijas ienestiem tas viss ir zināms un zināma arī A Sparānam tuvā apkārtne ne tikai Latvijā. Un pieļauju, ka tas viss tiek veiksmīgi izmantots pret Latvijas valsti.

Ģenerāļa kungs, vai tas neizskaidro to bezrūpīgo vieglumu, ar kādu A.Sparāns un L.Jakabsons "šiverējas" vienā otrā mūsu austrumu kaimiņvalstī? Tai skaitā to, cik viegli viņi no vienas otras austrumu kaimiņvalsts organizē, realizē "uzbraucienus", melu ņirgu kampaņas pret Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem, un ne tikai?"

Kā Pietiek zināms no mūsu rīcībā esošajiem Drošības policijas dokumentiem, ne šī struktūra, ne arī Satversmes aizsardzības birojs uz šajā iesniegumā minētajiem faktiem nav reaģējuši. Vienīgais, kas ticis izdarīts, - sākts kriminālprocess par personu piekļūšanu Jākobsona e-pasta vēstulēm.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...