Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus būt saprotošiem un nefilmēt un nefotografēt personas un transportlīdzekļus, kas ieiet/iziet vai iebrauc/izbrauc no Drošības policijas teritorijas.

Drošības policija ir valsts drošības iestāde un dati par tās personālsastāvu ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Nofotografējot vai nofilmējot Drošības policijas amatpersonas, kuras nav publiskas dienesta amatpersonas, un vēlāk publicējot viņu attēlus, tiek radīti šķēršļi amatpersonu turpmākajai profesionālajai darbībai, apdraudēti šo personu informācijas avoti, kuri sniedz valsts drošībai nozīmīgu informāciju, un radīti papildus riski šo amatpersonu personīgajai drošībai. Drošības policija vērš uzmanību, ka ārvalstu specdienesti veic mērķtiecīgas darbības nolūkā iegūt šāda veida informāciju par Latvijas valsts drošības iestāžu amatpersonām, tāpēc šādas informācijas publiskošana tikai atvieglo ārvalstu specdienestu darbu, vienlaikus apgrūtinot Latvijas valsts drošības iestāžu darbību.

Drošības policija arī atgādina, ka nepārtraukta un ilglaicīga valsts drošības iestādes ēkas fotografēšana un filmēšana var atklāt fiziskās drošības pasākumus, kas ir valsts noslēpumu saturoša informācija. Drošības policija nekad nav likusi žurnālistiem šķēršļus īslaicīgai ēkas filmēšanai, ja tā tiek iepriekš saskaņota ar Drošības policiju un tās laikā netiek fiksētas Drošības policijas amatpersonas, apmeklētāji un transportlīdzekļi, kas iebrauc vai izbrauc no Drošības policijas teritorijas. Ja šādas filmēšanas vai fotografēšanas darbības pie Drošības policijas ēkas tiek veiktas regulāri, mērķtiecīgi un nolūkā vienlaikus arī fiksēt Drošības policijas amatpersonas, apmeklētājus vai transportlīdzekļus, var tikt atklāts fiziskās drošības pasākumu un valsts drošības iestāžu amatpersonu kopums. Līdz ar to šāda regulāra filmēšanas un fotografēšanas aktivitāte ir kvalificējama kā mērķtiecīga informācijas vākšana par valsts drošības iestādes amatpersonām un tās fiziskās drošības režīmu. Bez tam šādas aktivitātes kavē Drošības policijas darbību, jo regulāras un ilglaicīgas filmēšanas apstākļos ir jāveic papildus darbības, lai nodrošinātu Drošības policijas amatpersonu identitātes neizpaušanu.

Minēto iemeslu dēļ Drošības policija informēja L.Lapsu, kurš pēdējo nedēļu laikā atkārtoti filmēja un fotografēja Drošības policijas amatpersonas, ka šādas darbības ir aizliegtas. Jāatzīmē, ka Drošības policijas amatpersonu fotografēšanai un filmēšanai pie Drošības policijas ēkas L.Lapsa pievērsās pēc tam, kad š.g. 17.aprīlī atteicās iziet pārbaudi iekļūšanai Drošības policijas ēkā, uz kurieni viņš bija izsaukts saistībā ar Drošības policijas lietvedībā esošu kriminālprocesu. Iespējams, šis atteikums bija saistīts ar faktu, ka L.Lapsa nevēlējās, ka pārbaudes rezultātā tiek atklāts viņa atkārtots mēģinājums ienest Drošības policijas telpā paslēptu ierakstīšanas ierīci.

Savukārt 29.aprīlī L.Lapsa tika īslaicīgi aizturēts Drošības policijas ēkā un vēlāk nodots Valsts policijai. L.Lapsa tika aizturēts, jo pastāvēja pamatotas aizdomas, ka viņš mēģina atkārtoti veikt audio ierakstu un nepakļāvās Drošības policijas amatpersonu likumīgajām prasībām. Minētās aizturēšanas laikā L.Lapsa sniedza nepatiesu informāciju par viņa izvietošanu izolatorā (šādas telpas Drošības policijas teritorijā vienkārši nav) un turpināja veikt Drošības policijas amatpersonu fotografēšanu un viņu foto publicēšanu.

Drošības policija arī turpmāk izmantos visus likumā paredzētos līdzekļus, lai aizsargātu Drošības policijas amatpersonu identitāti un novērstu Drošības policijas ēkā veikto fizisko drošības pasākumu izpaušanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...