Dubultie standarti IZM turpinās: atbalsta vēstule LU rektoram Indriķim Muižniekam
Pietiek lasītāji21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc prokuratūras paziņojuma par apsūdzību Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) vērsās pie LU Padomes, Senāta un Satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt I. Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību. Ministre uzsvēra nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai. Šeit ministrei Anitai Muižniecei kārtējo reizi vēlamies atgādināt dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Murjāņu sporta ģimnāzijā, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiešā pārraudzībā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem – Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala vadītāju Aigaru Aglenieku un viņa dēlu, Murjāņu sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības Jūrmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminē šādus apsūdzības punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/2802120220706.html
Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces - Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieces mātes - darba gaitu uzsākšanu IZM Sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, jau Ivetas Aglenieces pārbaudes laikā tika nosūtīta vēstule IZM, minot, ka Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļa ir norādījusi IZM par Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski šādai personām atrasties IZM struktūrā.
Vadoties pēc IZM atbildes un nevainīguma prezumpcijas, kārtējo reizi uzskatām, ka nav ētiski ministrei Anitai Muižniecei izvērtēt un norādīt uz Indriķa Muižnieka atbilstību Latvijas Universitātes rektora amatam, pieļaujot faktu, ka vienas tiesātas personas turpina nesodīti strādāt IZM struktūrā, bet citām apsūdzētām personām tas ir liegts, - šis fakts kārtējo reizi norāda uz IZM dubultajiem standartiem, kurus pieļauj Anita Muižniece (zemāk IZM atbilde).
Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64
Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārī saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespējamiem ētikas un labas pārvaldības principu pārkāpumiem saistībā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierēdņa amatā (turpmāk – iesniegums).
Izvērtējot iesniegumā minēto, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārī ir sniegusi Jums atbildi (reģ. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz Jūsu 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mērķis ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes.
No vienlīdzības principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Attiecībā uz iesniegumā minēto par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija pasargā personu, attiecībā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms tas nav pierādīts likumā noteiktajā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).
Valsts sekretāre Līga Lejiņa
Pilna informācija par patvaļu sporta skolā Rīdzene:
https://www.youtube.com/watch?v=gQTDP-CWQQ0
https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
