Dūklavs norobežojas no atbildības par "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām", taču "starplēmumi" esot pieņemti
PIETIEK08.02.2015.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija norobežojas no jebkādas atbildības par Pietiek jau vairāk aprakstītajām "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām", kuru ietvaros Latvijas iedzīvotāju iepazīstināšana ar pienu, piena produktiem un aitas gaļu saskaņā ar šo kampaņu organizētāju iecerēm tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas vien izmaksās vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē ministrijas sagatavotās atbildes par šo tēmu, no kurām gan skaidri izriet - Jāņa Dūklava vadītā ministrija tomēr paklusām ir pieņēmusi "starplēmumus" par abu projektu atbalstīšanu.
"Zemkopības ministrija nelemj par iepirkumiem, kā arī nevērtē īstenotājorganizācijas (pasākumu izpildītāja) atbilstību. Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros 2014.gada 28.novembrī lēma par iesniegto programmu atbilstību kvalitātes kritērijiem, kas noteikti MK 31.10.2006. noteikumu Nr. 894 13.punktā (programmas vispārējie mērķi; programmas kvalitāte un efektivitāte; programmas nozīme Eiropas Savienībā; programmas rentabilitāte).
Iepirkuma organizēšanas kompetence noteikta EK Regulas Nr.501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr.3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs, 8.panta 3.punktā, kas paredz, ka programmu īstenošanai katra programmas iesniedzēja organizācija konkursa kārtībā izvēlas vienu vai vairākas īstenotājorganizācijas.
Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrijas pieņemtie lēmumi par projekta atbalstīšanu ir starplēmumi, kuru spēkā stāšanās iespējama tikai pēc EK labvēlīga lēmuma pieņemšanas..
Zemkopības ministrijas sagatavotās informācijas pieprasīšanai nepieciešams ievērot likumā noteiktās prasības. Proti, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta trešās un ceturtās daļas prasībām gan vispārpieejamas, gan ierobežotas pieejamības informācija pieprasāma rakstveidā vai elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu. Turklāt ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas gadījumā nepieciešams norādīt informācijas pieprasījuma pamatojumu un mērķi, kādam tā tiks izmantota.
Iesniedzējorganizācija, aizpildot standartizētu pieteikumu veidlapu, sadaļā „Vispārējais konteksts – tirgus situācija un pieprasījums” pamato iesniegtās programmas īstenošanas nepieciešamība – šādus pamatojumus abas organizācijas arī iesniedza.
Papildus norādām, ka 2013.gadā izstrādātājā dokumentā „Latvijas aitu audzēšanas nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam” un 2012.gadā izstrādātājā dokumentā „Piena nozares attīstības virzieni līdz 2020.gadam” tika analizēta un pētīta situācija attiecīgi aitas gaļas un piena nozarēs un izvirzīti darbības virzieni, ar kuru palīdzību tiktu veicināts šo produktu patēriņš. Abos dokumentos kā viens no pasākumiem produktu patēriņa veicināšanai tika paredzēts izstrādāt sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas programmas.
Attiecībā uz līdz šim veiktajām kampaņām šajās nozarēs norādām, ka laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam biedrība „Siera klubs” sadarbībā ar īstenotājorganizāciju SIA “Mārketinga komunikāciju aģentūra AD ASTRA” realizēja programmu „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem” ar kopējo budžetu 347 978 EUR.
Īstenojot programmu tika sasniegti šādi rezultāti:
o Piena produktu ražošanas apjomi Mārketinga programmas pētījuma gados pakāpeniski palielinājās;
o Programmas realizācijas laikā arvien lielāku īpatsvaru eksportā veidoja piena produkti ar lielāku pievienoto vērtību – siers un biezpiens, skābpiena produkti;
o Aptauju dati apstiprināja, ka apmēram 40% respondentiem ir palielinājies siera, biezpiena un skābpiena dzērienu patēriņš uzturā;
o Mārketinga programmas norises laikā palielinājās iedzīvotāju skaits, kas ikdienā lieto piena pārstrādes produktus;
o Programmas ietvaros veiktie mārketinga pasākumi, reklāmas un aktivitātes ir uzrunājušas iedzīvotājus, populārākie informācijas avoti: Latvijas televīzija, „Latvijas avīze” un „Mājas viesis”, stabilu popularitāti bija ieguvuši ikgadējie pasākumi „Piena produktu balle”, arvien lielāks iedzīvotāju skaits piedalījās pasākumos un semināros, lai iegūtu informāciju par sieru, un citiem piena pārstrādes produktiem, to nozīmi un izlietošanas iespējām uzturā.
Reklāmas kampaņas aitu gaļas sektorā līdz šim Latvijā netika veiktas.
Eiropas Savienība atbalsta atsevišķus veicināšanas pasākumus (dalība izstādēs, reklāma, bukletu iespiešana, semināru organizēšana utt.), kas veicina patērētāju izpratni par Eiropas pārtikas augsto kvalitātes līmeni iekšējā (Eiropas Savienības) un ārējā tirgū.
Lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas var tikt īstenotas tikai tādās produktu grupās, kuras nosaka Eiropas Komisija.
Atbalstāmais tematu un produktu saraksts norādīts EK Regulā Nr501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula Nr3/2008 par informāciju un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs.
Programmu izstrādā programmas iesniedzējorganizācija (biedrība, nodibinājums, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ražotāju grupa vai ražotāju organizācija), kurā pārstāv konkrēto lauksaimniecības preču grupu, kas ir atbalstāmo produktu sarakstā. Programmu iesniegšana ir balstīta uz brīvprātības principa."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
